ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

6. Jūlijs 2021 /Nr.27 (1189)

Krimināltiesisks novērtējums par labuma došanu valsts amatpersonai
Dr. iur.
Jānis Baumanis
Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes asoc. prof. p. i. 

Rakstā autors ieskicē dažas atziņas par labumu kā pateicību, valsts amatpersonu "piebarošanu", kā arī par pakalpojuma vai preces pieejamību kā labumu.

2021. gada sākumā Valsts kontrole publicēja lietderības revīzijas "Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte" ietvaros identificētus noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanu un iztiesāšanu kavējošos faktorus. Galveno secinājumu un ieteikumu apkopojumā Valsts kontrole pauda uzskatu, ka "īpaši būtiski ir padziļināti un vispusīgi izvērtēt Krimināllikuma regulējuma trūkumus, kurus praksē saskata Prokuratūras struktūrvienība, kura veic izmeklēšanas uzraudzību, kriminālvajāšanu un apsūdzības uzturēšanu tiesā sarežģītākajos kriminālprocesos par koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem – piemēram, lai ieviestu skaidrību attiecībā uz gadījumiem, kad kukulis dots, piedāvāts vai apsolīts pēc valsts amatpersonas veiktas darbības vai bezdarbības; lai ieviestu kriminālatbildību par t.s. "amatpersonu piebarošanu", kad mantiski vai citādi labumi tiek piedāvāti, nodoti un pieņemti nevis par konkrētu amata darbību, kā to tagad paredz Krimināllikuma 320. un 323. pants, bet gan lai amatpersonu orientētu uz labvēlīgu rīcību attiecībā pret labuma devēju (vai kādu trešo personu) nākotnē".1

Kā redzams, abi ieskicētie jautājumi cieši saistīti ar materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu došanu, piedāvāšanu vai apsolīšanu valsts amatpersonai. Šobrīd Krimināllikuma 323. pants paredz, ka jebkāda labuma došana, piedāvāšana vai apsolīšana valsts amatpersonai ir kukuļdošana un par to ir paredzēta kriminālatbildība tikai tad, ja tas tiek izdarīts, lai valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību. Minētajā normā nav paredzēta iespēja saukt personu pie kriminālatbildības par labuma došanu kā pateicību par kādu jau izdarītu vai neizdarītu valsts amatpersonas darbību, kuras ietvaros izmantots dienesta stāvoklis. Krimināllikuma 323. pantā nav paredzēta kriminālatbildība arī par labuma došanu valsts amatpersonai, lai tā nākotnē, iespējams izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu vēl nezināmu darbību, proti, par valsts amatpersonu "piebarošanu".

Minētos divus jautājumus var papildināt ar vēl vienu, kas netieši saistīts ar Valsts kontroles identificēto problēmu par būtiska kaitējuma izpratni.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
2
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Aldis Laviņš
Juridiskā literatūra
Jauni Civilprocesa likuma komentāri vairāk nekā 1300 lappušu apjomā
Deviņus gadus pēc pirmā Civilprocesa likuma 29.–60.1 nodaļas komentāru izdevuma pie lasītājiem nonācis otrais papildinātais izdevums, kas sagatavots, ievērojot grozījumus Civilprocesa likumā un citos saistītajos normatīvajos aktos, ...
1 komentāri
Sandis Bērtaitis
Skaidrojumi. Viedokļi
Dabiskā likuma ideja Augustīna filozofijā
Dabisko tiesību doktrīna ir senākā teorija, kas tiesību filozofijas perspektīvā centusies skaidrot tiesību būtību. Šīs teorijas aizmetņi veidojās antīkās pasaules ietvaros, savukārt antīkā laikmeta izskaņā un viduslaiku ...
Ieva Bērziņa, Kristaps Upenieks
Skaidrojumi. Viedokļi
Kāds ir labākais pašvaldības darba organizācijas un pārvaldes modelis
Šī raksta mērķis ir aktualizēt ar administratīvi teritoriālās reformas (turpmāk – ATR) īstenošanu saistītus aspektus, proti, izzināt pašvaldības institucionālās uzbūves nozīmi tās darbībā, noskaidrot atšķirības Latvijas ...
Māris Meļķisis
Viedoklis
Par loģikas likumu izmantošanu civilprocesā
Šī raksta mērķis nav kritizēt ne pastāvošo tiesu praksi kopumā, ne arī atsevišķus nolēmumus, bet gan izvirzīt apspriešanai risinājumu, kas, iespējams, pakāpeniski varētu vēl vairāk uzlabot tiesas nolēmumu kvalitāti civillietās.
Kristīne Jaunzeme
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autore Kristīne Jaunzeme
Valsts kontroles padomes locekle, Otrā revīzijas departamenta direktore. Latvijas Universitātē ieguvusi maģistra grādu tiesību zinātnē un Sirakūzu Universitātes Maxwell skolā Amerikas Savienotajās Valstīs – maģistra grādu ...
AUTORU KATALOGS