ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

6. Jūlijs 2021 /Nr.27 (1189)

Kāds ir labākais pašvaldības darba organizācijas un pārvaldes modelis
Ieskats pašvaldību institucionālajā uzbūvē reformas norises brīdī
Mg. iur.
Ieva Bērziņa
Smiltenes novada domes juriste 
Mg. iur.
Kristaps Upenieks
Nacionālā veselības dienesta jurists 

Šī raksta mērķis ir aktualizēt ar administratīvi teritoriālās reformas (turpmāk – ATR) īstenošanu saistītus aspektus, proti, izzināt pašvaldības institucionālās uzbūves nozīmi tās darbībā, noskaidrot atšķirības Latvijas pašvaldību struktūrā, izprast problēmas jaunizveidojamo pašvaldību struktūras izstrādē un izdarīt secinājumus par labu pašvaldības pārvaldes modeli mūsu valstī.

Ar 2021. gada 1. jūliju sākušas darboties ATR rezultātā izveidoto jauno pašvaldību domes un līdzšinējās 119 pašvaldības reformētas, izveidojot 421 jaunas. Viens no apvienoto pašvaldību uzdevumiem ir izveidot efektīvu jaunās pašvaldības "konstrukciju", lai patiesi varētu nodrošināt ATR plānotāju izvirzītos uzdevumus un sasniegt cerētos ieguvumus – jaudīgākus attīstības centrus un kvalitatīvākus, pieejamākus, kā arī ērtākus pakalpojumus attiecīgās pašvaldības teritorijas iedzīvotājiem.

Pašvaldība – pašu valdība un pašu pārvalde

Ikviena temata izpratnei vispirms nepieciešams iepazīties ar saistīto jēdzienu saturu. Tomēr iesākumā norādāms, ka struktūras (kā organizācijas, iestādes) koncepts, tāpat kā institucionālās sistēmas koncepcija, ir daudzpusīgi aplūkojams, taču raksta autori ir izvēlējušies akcentēt šīs vasaras aktuālo notikumu – ATR, tajā skaitā aplūkojuši aspektus, kas saistīti tieši ar pašvaldības struktūru.

Pirms aplūkot ar institucionālo uzbūvi saistītos jēdzienus, domas attīstībai ir vērts noskaidrot vārda "pašvaldība" nozīmi. Skaidrojošā vārdnīca norāda, ka vārds "pašvaldība", pirmkārt, saprotams kā izvēlētu pārstāvības un izpildu iestāžu sistēma ekonomisko un sociālo jautājumu pastāvīgai risināšanai un iedzīvotāju tiesību realizēšanai, ievērojot vietējās sabiedrības un valsts intereses, un, otrkārt, kā vietējā pašpārvaldes iestāde.2 Ar vārdu "pārvalde" saprotams, pirmkārt, ka tā ir darbība, process – pārvaldīt (pārvaldes aparāts); otrkārt, institūcija, kas pārzina pakļautos objektus, vada to darbību, funkcionēšanu, un, treškārt, struktūrvienība (piemēram, uzņēmumā), kas vada to un veic darbības, kuras nepieciešamas tā funkcionēšanai (uzņēmuma pārvaldes darbinieki).3 Tādējādi pašvaldība ir pašpārvaldes iestāde, respektīvi, tāda iestāde, kas pati sevi vada un pati organizē visu nepieciešamo savai darbībai.

Tomēr jāatceras, ka jēdzieniem, ar kuriem saskaramies, var būt ne tikai vispārīgs skaidrojums, bet arī speciāls – šajā gadījumā juridisks, tādēļ to satura piepildīšanai jāraugās arī normatīvajos aktos. Likuma "Par pašvaldībām"4 3. pants noteic, ka vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības – domes – un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses. Līdz ar to var secināt, ka gan ikdienišķajos skaidrojumos, gan juridiskajās nozīmēs atrodams vārds "pārvalde", ar kuru tad arī būtu jāasociē pašvaldības darbs.

Raugoties sistēmiski, redzams, ka arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma5 1. panta 2. punkts noteic (likuma nosaukumā atkal parādās vārds "pārvalde"), kas ir pašvaldība, proti, tā ir atvasināta publiska persona, kurai ar likumu ir piešķirta sava autonoma kompetence, kas ietver arī sava budžeta veidošanu un apstiprināšanu. Tai var būt arī sava manta. Likuma 2. pants noteic paša likuma mērķi, proti, nodrošināt demokrātisku, tiesisku, efektīvu, atklātu un sabiedrībai pieejamu valsts pārvaldi, norādot uz kritērijiem, kādai ir jābūt šai pārvaldei. Savukārt no likuma 8. panta ceturtās daļas izriet, ka pašvaldība pilda valsts pārvaldes funkcijas. Tādējādi gan minētās pazīmes, gan arī likuma 10. pantā uzskaitītie valsts pārvaldes principi attiecas arī uz pašvaldību darbu, tajā skaitā jāievēro likumi un tiesības, jānodrošina cilvēktiesību ievērošana, jāīsteno sabiedrības intereses, jāievēro labas pārvaldības un subsidiaritātes principi, jānodrošina sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāte un kontrole, jāgādā par sabiedrības informēšanu.

Turklāt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta desmitā daļa noteic, ka valsts pārvaldi organizē pēc iespējas efektīvi. Valsts pārvaldes institucionālo sistēmu pastāvīgi pārbauda un, ja nepieciešams, pilnveido, izvērtējot arī funkciju apjomu, nepieciešamību un koncentrācijas pakāpi, normatīvā regulējuma apjomu un detalizāciju un apsverot deleģēšanas iespējas vai ārpakalpojuma izmantošanu.

Arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas6 3. panta pirmā daļa definē vietējo pašvaldību – vietējā pašvaldība nozīmē vietējās varas tiesības un spēju likumā noteiktajās robežās regulēt un vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
4
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jānis Baumanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Krimināltiesisks novērtējums par labuma došanu valsts amatpersonai

Rakstā autors ieskicē dažas atziņas par labumu kā pateicību, valsts amatpersonu "piebarošanu", kā arī par pakalpojuma vai preces pieejamību kā labumu.

Aldis Laviņš
Juridiskā literatūra
Jauni Civilprocesa likuma komentāri vairāk nekā 1300 lappušu apjomā
Deviņus gadus pēc pirmā Civilprocesa likuma 29.–60.1 nodaļas komentāru izdevuma pie lasītājiem nonācis otrais papildinātais izdevums, kas sagatavots, ievērojot grozījumus Civilprocesa likumā un citos saistītajos normatīvajos aktos, ...
1 komentāri
Sandis Bērtaitis
Skaidrojumi. Viedokļi
Dabiskā likuma ideja Augustīna filozofijā
Dabisko tiesību doktrīna ir senākā teorija, kas tiesību filozofijas perspektīvā centusies skaidrot tiesību būtību. Šīs teorijas aizmetņi veidojās antīkās pasaules ietvaros, savukārt antīkā laikmeta izskaņā un viduslaiku ...
Māris Meļķisis
Viedoklis
Par loģikas likumu izmantošanu civilprocesā
Šī raksta mērķis nav kritizēt ne pastāvošo tiesu praksi kopumā, ne arī atsevišķus nolēmumus, bet gan izvirzīt apspriešanai risinājumu, kas, iespējams, pakāpeniski varētu vēl vairāk uzlabot tiesas nolēmumu kvalitāti civillietās.
Kristīne Jaunzeme
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autore Kristīne Jaunzeme
Valsts kontroles padomes locekle, Otrā revīzijas departamenta direktore. Latvijas Universitātē ieguvusi maģistra grādu tiesību zinātnē un Sirakūzu Universitātes Maxwell skolā Amerikas Savienotajās Valstīs – maģistra grādu ...
AUTORU KATALOGS