ŽURNĀLS Viedoklis

20. Jūlijs 2021 /Nr.29 (1191)

Kam traucē krimināllietu tiesas sēžu obligātā fiksēšana
Komentārs par likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā"
Dr. iur. cand.
Egons Rusanovs
Zvērināts advokāts 

Šī raksta mērķis ir sniegt īsu pārskatu un komentāru par drīzumā sagaidāmajiem kārtējiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā (turpmāk – Grozījumi KPL).1 Proti, 2021. gada 29. aprīlī otrajā lasījumā Saeimā tika atbalstīts likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Nr. 897/Lp13).2 Šoreiz likumdevējs ir nolēmis pa kluso sakārtot laikam jau it kā samilzušo jautājumu par tiesas sēžu protokoliem krimināllietās. Raksta autors gan šaubās, vai tā tiešām ir reāla problēma. Tādējādi apspriešanas vērts drīzāk šķiet jautājums par to, kam tad traucē tiesas sēžu krimināllietās obligātā fiksēšana ar tehniskajiem līdzekļiem jeb KPL 483. pants, un vai tā ir likumdevēja neizdarība vai apzināta rīcība?

Par grozījumu būtību

Kas tad īsti varētu mainīties saskaņā ar likumprojektu? Ar Grozījumiem KPL galvenokārt bija paredzēts ieviest e-krimināllietu izmeklēšanu iestādēs, prokuratūrā un tiesās. Grozījumu anotācijā noteikts, ka "likumprojekts paredz gan tehniskus, gan saturiskus grozījumus Krimināl­procesa likumā, lai regulējumu padarītu tehnoloģiski neitrālu, elektronizētu atsevišķus procesus un kopumā veicinātu elektronisko dokumentu apriti kriminālprocesā".3

Iepazīstoties ar likumprojekta tekstu, secināms, ka papildus tam paredzēts grozīt arī KPL 482., 483., un 484. pantu, proti, regulējumu saistībā ar tiesas sēžu protokoliem.

Grozījumi KPL paredz izmaiņas tiesas sēdes protokola definīcijā. Saskaņā ar šī brīža regulējumu tiesas sēdes protokols ir procesuāls dokuments, kurā tiek fiksēta lietas iztiesāšanas gaita un tiesas sēdē pieņemtie lēmumi (KPL 482. panta pirmā daļa). Savukārt ar Grozījumiem KPL 482. panta pirmo daļu paredzēts izteikt šādi: "Tiesas sēdes protokols ir procesuāls dokuments, kurā rakstveidā fiksē lietas iztiesāšanas gaitu un tiesas sēdē pieņemtos lēmumus vai kas iegūts ar tehniskiem līdzekļiem, ja tiesas sēdi pilnā apjomā fiksē skaņu vai skaņu un attēlu ierakstā."

Turklāt arī likumprojekta anotācijā skaidrots, ka tiesas sēdes protokols turpmāk būs procesuāls dokuments, kuru var konstruēt divos veidos:

– rakstveidā fiksējot lietas iztiesāšanas gaitu un tiesas sēdē pieņemtos lēmumus;

– pilnā apjomā tiesas sēdes gaitu fiksējot skaņu vai skaņu un attēla ierakstā, tostarp izmantojot audio un video protokolu rīku.4

Līdz ar to no KPL ir paredzēts izslēgt 483. pantu, kurā noteikts, ka iztiesāšanas laikā tiesas sēdes gaitu pilnā apjomā (tātad – obligāti) fiksē, izmantojot skaņu vai attēlu ierakstus vai citus tehniskos līdzekļus, ko uzglabā kopā ar krimināllietu vai ievieto un uzglabā tiesu informatīvajā sistēmā.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
21
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Akadēmiskā dzīve
Atskats uz valsts vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu
Valsts vienotais jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens ir izraisījis ne tikai plašas diskusijas, bet arī pretrunīgus vērtējumus un viedokļus vēl pirms paša eksāmena. Tomēr 2021. gada 9. jūlijā, kad kļuva zināmi rezultāti, ...
6 komentāri
Anna Vladimirova-Krjukova
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Komisija pieņem jaunās standartklauzulas: kādi dokumenti būs jāgatavo
Šī gada 4. jūnijā Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) pieņēma lēmumu Nr. 2021/914 (turpmāk – Lēmums), ar ko ieviestas jaunas standartklauzulas personas datu nodošanai ārpus Eiropas Savienības (turpmāk – ES). Lēmums stājās ...
Matīss Malojlo
Skaidrojumi. Viedokļi
Nepieciešamība pēc visaptveroša regulējuma cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā
Cilvēku tirdzniecības fenomens to dažādo formu dēļ ik gadu attīstās un kļūst grūtāk izsekojams. Savukārt tas arvien vairāk uzliek pienākumu valsts un pašvaldību iestādēm apzināties un iesaistīties šīs problēmas risināšanā. ...
Valentija Liholaja
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autore Valentija Liholaja
LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore, ļoti daudzu publikāciju un grāmatu autore. "Jurista Vārdā" līdz šim publicēti 53 raksti un viedokļi. Pirmais raksts: 2001. gadā. Visas publikācijas pieejamas ...
1 komentāri
Valerijans Jonikāns
Juristu likteņi
Mana dzīve un darba gaitas tiesneša amatā Latvijas PSR (II)  

Turpinājums. Sākums "Jurista Vārdā" Nr. 28 (1190), 13.07.2021.

AUTORU KATALOGS