ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

20. Jūlijs 2021 /Nr.29 (1191)

Nepieciešamība pēc visaptveroša regulējuma cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā
Mg. iur.
Matīss Malojlo
Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskais padomnieks 

Cilvēku tirdzniecības fenomens to dažādo formu dēļ ik gadu attīstās un kļūst grūtāk izsekojams. Savukārt tas arvien vairāk uzliek pienākumu valsts un pašvaldību iestādēm apzināties un iesaistīties šīs problēmas risināšanā. Tomēr novērojumi praksē liek izdarīt nepārprotamu secinājumu, ka jautājumā par iespējamo cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanu un novirzīšanu atbalsta un palīdzības sniegšanai cilvēku tirdzniecības apkarošanā un novēršanā iesaistīto institūciju un organizāciju starpā joprojām pastāv būtiski sadarbības, koordinācijas un izpratnes trūkumi.

Cilvēku tirdzniecības fenomens

Cilvēku tirdzniecība ir viens no smagākajiem iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas cilvēku ievainojamības, bezpalīdzības, nezināšanas, finansiālā stāvokļa un daudzu citu faktoru rezultātā skar daudz cilvēku,1 tostarp pašu neaizsargātāko grupu – bērnus. To mēdz dēvēt arī par mūsdienu verdzību, un tā pasaulē tiek uzskatīta par otru ienesīgāko kriminālo biznesu pēc narkotiku tirdzniecības.

Pēc Iekšlietu ministrijas pārskata par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu Latvijā 2020. gadā datiem, Latvija ir gan cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes valsts, gan mērķa un tranzīta valsts, gan arī valsts, kurā notiek cilvēku tirdzniecība valsts iekšienē, nešķērsojot valsts robežas. 2020. gadā Latvijā 48 personas tika formāli identificētas kā cilvēku tirdzniecības upuri, tostarp 37 personas cieta no darbaspēka ekspluatācijas, 10 personas – no seksuālās ekspluatācijas, savukārt viena persona no piespiedu fiktīvām laulībām.2

Cilvēku tirdzniecības fenomens to dažādo formu dēļ ik gadu attīstās un kļūst grūtāk izsekojams. Savukārt tas arvien vairāk uzliek pienākumu valsts un pašvaldību ie­stādēm apzināties un iesaistīties šīs problēmas risināšanā. Tomēr novērojumi praksē liek secināt, ka jautājumā par iespējamo cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanu un novirzīšanu atbalsta un palīdzības sniegšanai cilvēku tirdzniecības apkarošanā un novēršanā iesaistīto institūciju un organizāciju starpā pastāv būtiski sadarbības, koordinācijas un izpratnes trūkumi. Šai minētajai problēmai uzmanību ir pievērsusi arī Iekšlietu ministrijas nacionālā koordinatore cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos Lāsma Stabiņa.3 Tomēr indikācijas par problēmām šajā jautājumā ir konstatētas un izgaismojas jau vairākus gadus iepriekš, uz ko uzmanība tika vērsta arī starptautiskā līmenī.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
4
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Egons Rusanovs
Viedoklis
Kam traucē krimināllietu tiesas sēžu obligātā fiksēšana
Šī raksta mērķis ir sniegt īsu pārskatu un komentāru par drīzumā sagaidāmajiem kārtējiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā (turpmāk – Grozījumi KPL).1 Proti, 2021. gada 29. aprīlī otrajā lasījumā Saeimā tika atbalstīts ...
Akadēmiskā dzīve
Atskats uz valsts vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu
Valsts vienotais jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens ir izraisījis ne tikai plašas diskusijas, bet arī pretrunīgus vērtējumus un viedokļus vēl pirms paša eksāmena. Tomēr 2021. gada 9. jūlijā, kad kļuva zināmi rezultāti, ...
6 komentāri
Anna Vladimirova-Krjukova
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Komisija pieņem jaunās standartklauzulas: kādi dokumenti būs jāgatavo
Šī gada 4. jūnijā Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) pieņēma lēmumu Nr. 2021/914 (turpmāk – Lēmums), ar ko ieviestas jaunas standartklauzulas personas datu nodošanai ārpus Eiropas Savienības (turpmāk – ES). Lēmums stājās ...
Valentija Liholaja
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autore Valentija Liholaja
LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore, ļoti daudzu publikāciju un grāmatu autore. "Jurista Vārdā" līdz šim publicēti 53 raksti un viedokļi. Pirmais raksts: 2001. gadā. Visas publikācijas pieejamas ...
1 komentāri
Valerijans Jonikāns
Juristu likteņi
Mana dzīve un darba gaitas tiesneša amatā Latvijas PSR (II)  

Turpinājums. Sākums "Jurista Vārdā" Nr. 28 (1190), 13.07.2021.

AUTORU KATALOGS