ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

27. Jūlijs 2021 /Nr.30 (1192)

Nevainīguma prezumpcija juridiskai personai
Dr. iur.
Viktorija Jarkina
Zvērināta advokāte 
Bac. iur.
Krista Niklase
ZAB "Sorainen" jurista palīdze, LU Juridiskās fakultātes maģistrante 

Reputācija juridiskai personai ir viena no svarīgākajām vērtībām, kas veido ne tikai juridiskās personas tēlu, bet arī tiešā veidā ietekmē uzņēmuma atpazīstamību un finanšu rādītājus. Vienā dienā uzņēmums reputācijas aizskāruma gadījumā var zaudēt daudzko, bet dažreiz – visu. Praksē var būt dažādi reputācijas aizskaršanas veidi. Apstākļos, kad ar katru gadu palielinās procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai, jautājums par nevainīguma prezumpcijas attiecināšanu uz juridiskām personām un pienākumu to ievērot publiskā paziņojumā masu saziņas līdzeklī ir kļuvis īpaši aktuāls.

Šajā publikācijā autores skatīs dažus problemātiskus aspektus nevainīguma prezumpcijas juridiskai personai kontekstā ar Eiropas Savienības un Latvijas nostāju.

Eiropas Savienības nostāja par nevainīguma prezumpciju juridiskām personām

Lai gan Latvijā jau atzīts, ka nevainīguma prezumpcija attiecas arī uz juridiskām personām, pielāgojot tās elementus juridiskās personas kvazikriminālatbildībai, tomēr pārpratumus rada Direktīvas 2016/343 par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā1 (turpmāk – Direktīva), attiecināšana tikai uz fiziskām personām.

Direktīva, kuras prasības Latvijā tika ieviestas un stājās spēkā 2018. gada 25. oktobrī,2 nosaka kopējus minimālos noteikumus attiecībā uz nevainīguma prezumpcijas aspektiem Eiropas Savienībā.3 Problēmaspekts attiecībā uz juridiskajām personām ir Direktīvas attiecināšana tikai uz fiziskām personām. Pamatojums tam skaidrots pašā Direktīvā, balstoties arī uz Eiropas Savienības Tiesas atzīto.

Pirmkārt, fizisko un juridisko personu nevainīguma prezumpcijas konkrētu aspektu dažādās vajadzības un aizsardzības līmeņi ir atšķirīgi, un tiesības, kas izriet no nevainīguma prezumpcijas, uz juridiskām personām neattiecas tādā pašā veidā kā uz fiziskām personām.4 Tāpat arī juridiskās personas no nevainīguma prezumpcijas izrietošo tiesību ietvarā ir mazāk aizsargātas.5 Direktīvas izstrādē ir ņemtas vērā šīs atšķirības, tādēļ tā attiecas tikai uz fiziskām personām.6

Otrkārt, pāragri Eiropas Savienības līmenī pieņemt tiesību aktus par juridisko personu nevainīguma prezumpciju, ņemot vērā tiesību aktu un judikatūras pašreizējo attīstības pakāpi valstu un Eiropas Savienības līmenī.7 Nevainīguma prezumpcijas prakse attiecībā uz fiziskām personām ir vairāk attīstīta, līdz ar to šajā brīdī Eiropas Savienības līmenī uzskata, ka nav iespējams piedāvāt kopējus minimālos standartus juridisko personu nevainīguma prezumpcijai.8

Neraugoties uz minēto, Direktīvas pieņemšanas procesā Eiropas Parlaments tomēr pieprasīja, lai Direktīva attiektos arī uz juridiskām personām tajās dalībvalstīs, kurās pastāv juridisko personu kriminālatbildība, bet to, protams, nevajadzētu piemērot juridiskām personām dalībvalstīs, kurās šī koncepcija nepastāv.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
16
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Kriminālprocesa likums  
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Valerijans Jonikāns
Juristu likteņi
Mana dzīve un darba gaitas tiesneša amatā Latvijas PSR (III)  

Nobeigums.
Sākums "Jurista Vārdā" Nr. 28 (1190), 13.07.2021., un Nr. 29 (1191), 20.07.2021.

1 komentāri
Jurista Vārds
Juridiskā literatūra
Pieejams Krimināllikuma komentāru trešais papildinātais izdevums
Tiesu namu aģentūra ir izdevusi grāmatu "Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa (I–VIII2 nodaļa). Trešais papildinātais izdevums". Tas ir 2018. gadā izdotās grāmatas "Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa (I–VIII2 nodaļa). ...
Viktorija Soņeca
Tiesību prakse
Otrais spriedums AS "Parex banka" stāsta turpinājumā
Satversmes tiesa 2021. gada 27. maijā pasludināja spriedumu lietā Nr. 2020-49-01 "Par Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8. panta pirmās daļas un 8.1 panta otrās un trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91., 92. ...
Māris Onževs
Tiesību prakses komentāri
Atpakaļejoša un tūlītēja spēka nošķiršana praksē

Komentārs par Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2020-49-01 (Parex bankas subordinētā kapitāla lieta).

Uģis Zeltiņš
Tiesību prakses komentāri
Satversmes tiesas spriedums "subordinētā kapitāla lietā": glābt banku nenozīmē glābt baņķieri
AUTORU KATALOGS