ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

3. Augusts 2021 /Nr.31 (1193)

Cīņa ar dezinformāciju Latvijā (I)
3 komentāri
Mg. iur.
Emīls Jonins
Zvērināta advokāta palīgs ZAB "ADD LEGAL" 

Divu rakstu sērijā autors vērsīs lasītāju uzmanību uz to, kas ir dezinformācija un ar kādiem riskiem ir saistīti nepārdomāti un pārmērīgi centieni to ierobežot, kā arī norādīs uz, iespējams, alternatīviem līdzekļiem, kā samazināt maldinošas informācijas daudzumu. Šā raksta ietvaros autors analizē to, kādām prasībām būtu jāatbilst dezinformācijas regulējumam, ja tāds tiktu ieviests, kā arī pēc tam īsi pievēršas šobrīd izmantoto normatīvo tiesību aktu atbilstības izvērtēšanai.

Visi kaut reizi esam dzirdējuši vārdus "viltus ziņas" vai oficiālo terminu "dezinformācija" un to, cik tā ir nevēlama un kaitīga sabiedrībai un demokrātijai – īpaši jau interneta un sociālo mediju laikmetā, kad informācija izplatās nekontrolējamā ātrumā un neiedomājamā apjomā. Taču vai mēs esam pienācīgi apsvēruši arī to, ka nepārdomāti centieni apkarot dezinformāciju var apdraudēt ikvienas personas tiesības uz vārda brīvību, kas ir viens no būtiskākajiem demokrātiskas sabiedrības pamatiem, kā arī viens no tās attīstības un katra indivīda pašpiepildījuma pamatnosacījumiem?1

Tādēļ divu rakstu sērijā autors vērsīs lasītāju uzmanību uz to, kas ir dezinformācija un ar kādiem riskiem ir saistīti nepārdomāti un pārmērīgi centieni to ierobežot, kā arī norādīs uz, iespējams, alternatīviem līdzekļiem, kā samazināt maldinošas informācijas daudzumu. Šā raksta ietvaros autors analizēs to, kādām prasībām būtu jāatbilst dezinformācijas regulējumam, ja tāds tiktu ieviests, kā arī pēc tam īsi pievērsīsies šobrīd izmantoto normatīvo tiesību aktu atbilstības izvērtēšanai. Savukārt otrajā rakstā autors pievērsīsies samērīguma principa prasībām, kas būtu jāievēro dezinformācijas regulējuma izveides un piemērošanas laikā, kā arī potenciālajām mazāk ierobežojošām alternatīvām.

 

I. Dezinformācija Latvijā

2020. gada janvārī vairāki Saeimas deputāti iesniedza likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā", rosinot pieņemt normu, kas par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu rakstveidā vai citādā veidā, raisot paniku (trauksmi) sabiedrībā, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā, paredzētu brīvības atņemšanu līdz pat trim gadiem.2 Arī Iekšlietu ministrs 2020. gada pavasarī, cenšoties apkarot dezinformāciju, iesniedza Saeimā likumprojektu par grozījumiem likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" (turpmāk – Likums par presi) un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.3 Ministrs rosināja aizliegt elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos ietvert sižetus, kuri saturētu nepatiesu, maldinošu vai sagrozītu informāciju, kā arī aicināja pieņemt tādu tiesību normu, kas paredzētu iespēju izbeigt masu informācijas līdzekļa darbību, anulēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa apraides vai retranslācijas atļauju, kā arī aizliegtu elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma, ja šie plašsaziņas līdzekļi "izplata nepatiesu, maldinošu vai sagrozītu informāciju".4 Savukārt 2020. gada nogalē Saeimas Stratēģiskās komunikācijas apakškomisijas sēdē nozares ekspertu un deputātu vidū tika apspriesta jēdziena "dezinformācija" ieviešana normatīvajos tiesību aktos.5 Apakškomisijas sēdē deputāti apsvēra iespēju iekļaut dezinformācijas jēdziena skaidrojumu Krimināllikumā un Administratīvās atbildības likumā, lai cilvēkiem, kas atbild par sabiedrības drošību, "iedotu atbilstošus ieročus".6 Šobrīd gan izskatās, ka tiesībsargājošās institūcijas dezinformācijas apkarošanai ir izvēlējušās izmantot Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (turpmāk – Administratīvo sodu likums) 11. pantu, kas paredz atbildību par sīko huligānismu, un Krimināllikuma 231. pantu, kas paredz atbildību par huligānismu.7

Tādējādi gan Saeimas, gan arī atbildīgo institūciju darba kārtībā ir jautājums par dezinformācijas apkarošanu internetā. Saeimas gadījumā tas ir jautājums par to, vai un kādus grozījumus efektīvākai dezinformācijas apkarošanai ir nepieciešams ieviest normatīvajos tiesību aktos. Savukārt tiesībsargājošo institūciju gadījumā tas ir jautājums par to, kuras tiesību normas un kādā veidā piemērot, lai personas jau šobrīd varētu sodīt par dezinformācijas izplatīšanu. Tādēļ, cenšoties uzsvērt vārda brīvības lielo nozīmi mūsu dzīvēs un demokrātijas pastāvēšanā, autors šā raksta ietvaros vērsīs lasītāju uzmanību uz vairākiem būtiskiem apsvērumiem, kuri ir jāņem vērā, domājot par dezinformācijas apkarošanu tādā veidā, lai netiktu apdraudētas Latvijas kā demokrātiskas valsts pamatvērtības un netiktu ieviesta vispārīga valsts cenzūra pār to, kāda informācija var tikt izplatīta.

 

II. Tiesības uz vārda brīvību aptver arī nepatiesas un neuzticamas informācijas izplatīšanu

Jebkuri ierobežojumi fiziskas vai juridiskas personas8 tiesībām dalīties ar informāciju vai to saņemt, tostarp ierobežojumi ar mērķi samazināt nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatību, ir uzskatāmi par tādiem, kas ierobežo personas tiesības uz vārda brīvību.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
16
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Skolnieciņš no svētbirzs
3. Augusts 2021 / 22:54
5
ATBILDĒT
Pirmā ‘’Baltijas Praida 2021’’ (angļu valodā: Baltic Pride 2021) diena ir aizvadīta. Vakardiena bija ļoti lietaina. Pēc ilga sausuma beidzot uzlija auglīgs lietus. Mūsu sabiedrības attieksme pret ‘’Baltijas Praidu’’ dažkārt mēdz būt ļoti agresīva un nosodoša. Diemžēl mūsu sabiedrībā vel aizvien dominē veci un sen jau novecojuši aizspriedumi pret LGBT+ kopienu. Šo irracionālo un klišejisko aizspriedumu pamatā ir kristietība un komunistiskā ideoloģija. Kristietība mūsu zemē varmācīgi ielauzās 12. gadsimtā, tā atnesa naidu un neiecietību pret citādāk domājošajiem, kuru viedoklis, dzīves uztvere un uzvedība bija pretrunā ar katoļu baznīcas (Rietumu kristīgas baznīcas) dogmām. Kopš tā laika mūsu sabiedrībā iesakņojās neviltots naids un riebums gan pret homoseksuālu, gan pret biseksuālu mīlestību, jo par mīlestības etalonu atzina monogāmas, heteroseksuālas attiecības. Kaut gan dzīvē bija savādāk, aristokrātija, kura izveidojās kristietības ietekmē, bija visai izvirtīga un liekulīga, jo pati neievēroja pašu ieviestās dogmas. Laika gaitā kristīgās baznīcas ietekme mazinājās, līdz 1940. gada 17. jūnijā mūsu valsti okupēja Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (Padomju Krievija). Komunistiskajai partijai bija īpašs naids pret homoseksuālām vai biseksuālām attiecībām. Atšķirībā no katoļu baznīcas, kas ar inkvizīcijas palīdzību vienkārši slepkavoja LGBT+ kopienas pārstāvjus un pārstāves, ateistiski noskaņotā komunistiskā partija LGBT+ kopienas cilvēkus pasludināja par psihiski slimiem un sabiedrībai bīstamiem indivīdiem. PSRS totalitārais režīms bija izveidots uz dažādu sociālo grupu diskriminācijas rēķina. Šis režīms turējās, tikai pateicoties dažādu kopienu bailēm un naidam. Abi šie režīmi – teokrātiskais kristiešu režīms un ateistiskais komunistu režīms – sludināja naidu pret LGBT+ kopienu. Laiki ir mainījušies, tagad mēs dzīvojam demokrātijas un brīvības laikmetā. Aicinu mūs būt iecietīgiem un saprotošiem pret LGBT+ kopienas cilvēkiem! Aicinu ikvienu no mums noskatīties TV seriāla ‘’Amerikāņu Dievi’’ 3. sezonas 8. sēriju ‘’Degsmes uguns’’. Šo seriālu var noskatīties angļu valodā TV kanāla STARZ mājaslapā: starz.com/us/en/series/american-gods/season-3/episode-8/61896 [Watch American Gods: Ep 308 – The Rapture of Burning on STARZ – Free Trial]. Fantāzijas žanra TV seriāla ‘’Amerikāņu Dievi’’ 3. sezonu var noskatīties TV kanāla STARZ mājaslapā: starz.com/us/en/series/american-gods/season-3/61887 [Watch American Gods Season 3: Stream Full Episodes on STARZ - Free Trial].
Novēlu mums šajā laikā kļūt kaut nedaudz iejūtīgākiem, pretimnākošākiem un saprotošākiem! Lai visvarenās likteņa Dievietes Nornas - Urda, Verdandi un Skulda – dāvā mums iecietību un sapratni! Lai mīlestības, kaisles un auglības Dieviete Freja (saukta arī par Dievieti Vanadisu) dāvā mūsu sirdīm un prātiem mīlestību! Lai senie un varenie Dievi mūs svētī!
Ar Dievietes Frejas svētību, Skolnieciņš no svētbirzs
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
Kārlis > Skolnieciņš no svētbirzs
4. Augusts 2021 / 09:22
0
ATBILDĒT
Kristietība nav vērsta pret homoseksuālistiem personīgi, bet gan tieši pret parādību, ka homoseksuālu attiecību rezultātā tiek pieļauti dzimumsakari bez nolūka radīt bērnus. Proti, dzimumattiecības tiek izmantotas baudas gūšanas nolūkā, kas reliģiju ieskatā degradē cilvēku kā bioloģisku un sociālu būtni. Komunisti sākotnēji pēc varas iegūšanas atļāva pilnīgu seksuālu vaļību, tomēr jau Staļina laikā koncepcija tika mainīta, un notika atgriešanās pie stingras morāles. Jo lielinieki pamanīja, ka seksuāla vaļība mazina cilvēka darbaspējas, grauj morāli, veicina izlaidību un noziedzību tieksmē pēc baudām. Komunistiem bija nepieciešams strādnieks ar tēraudcietu noturību pret jebkurām vājībām un kārdinājumiem, kurš varētu izdzīvot GULAG nometņu režīmā. Kristietība un komunisms ir ļoti līdzīgi aspektā, ka par ideālu izvirza Prometeja tipa cilvēku ar nelokāmu ticību mērķim un dzelzs gribu, kuru nav iespējams nozirzīt no pareizā ceļa, un kurš atsakās no visa, kas raksturo cilvēku kā dabas bērnu ar savām īpatnībām, un beigu beigās pats upurē sevi sabiedrības labā (Kristus un Pāvela Korčagina tēli ir ļoti līdzīgi). Minētie tēli vienmēr tikuši norobežoti no jebkura seksuāla konteksta, nemaz nerunājot par homoseksuālismu, līdz ar ko ideoloģiski reliģiskos un komunisma režīmam pakļautos cilvēkos tika ieaudzināts tabu pret jebkādām seksuālām izpausmēm.
? > Kārlis
12. Augusts 2021 / 08:56
2
ATBILDĒT
"Jo lielinieki pamanīja, ka seksuāla vaļība mazina cilvēka darbaspējas, grauj morāli, veicina izlaidību un noziedzību tieksmē pēc baudām."

Diez vai "pamanīja" ir īstais vārds, jo tas prezumē, ka šie uzskati ir balstīti faktos.
visi numura raksti
Sigita Martinsone
Atsaucoties uz publicēto
Turpinot diskusiju par plānotajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā
Iepazīstoties ar Egona Rusanova 2021. gada 20. jūlija "Jurista Vārdā"1 pausto viedokli par plānotajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā (turpmāk – KPL) – likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (897/Lp13),2 autore, ...
Ligita Fokrote
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts amatpersonu pienākums atlīdzināt prettiesiski gūtos ienākumus
Dita Plepa
Juridiskā literatūra
Cilvēka cieņa kā juridisks pētījuma objekts
Cilvēka cieņas koncepts balstās uz senām reliģiskām un filozofiskām tradīcijām, tomēr pēdējo simts gadu laikā tas ir kļuvis arī par juridisku fenomenu.1 Cilvēka cieņa ir gan normatīvā regulējuma objekts, gan juridisks arguments ...
Jevgēnija Ziņģe
Skaidrojumi. Viedokļi
Starptautiskā prakse, noslēdzot izslēdzošā ieskaita līgumus par atvasinātiem finanšu instrumentiem
Šī raksta mērķis ir sniegt ieskatu praktiskajos aspektos, noslēdzot līgumus par darījumiem ar atvasinātiem finanšu instrumentiem un izslēdzošā ieskaita veikšanā, ņemot vērā starptautiski atzītu līgumisko attiecību struktūru, ...
Līga Mazure
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autore Līga Mazure
Tiesību zinātņu doktore, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) asociētā profesore, Rīgas Stradiņa universitātes vecākā pasniedzēja. "Jurista Vārdā" līdz šim publicēti 11 raksti un viedokļi. Pirmais raksts: 2006. gadā. Visas ...
AUTORU KATALOGS