Kādam jautājums saistībā ar klimata pārmaiņām asociējas ar Greenpeace darbībām, kad, piemēram, okeānā noplūst nafta. Savukārt kādam citam šis jautājums asociējas ar Grētu Tūnbergu (Greta Thunberg) vai arī Leonardo Di Kaprio (Leonardo Di Caprio) un viņa aktivitātēm globālās sasilšanas kontekstā. Tomēr, lai arī kā būtu, konkrētais jautājums izvērsies daudz plašāk, sasniedzot arī tiesas un juristu aprindas ne tikai kā viens no vides tiesību jautājumiem, bet gan kā starpdisciplinārs un nozīmīgs temats, koncentrējot visdažādākās tiesību nozares vienkopus.
Piemēram, Spānijā gluži tāpat kā Latvijā ir izstrādāts un Eiropas Komisijas apstiprināts Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam. Tomēr Spānijā atšķirībā no Latvijas vairākas nevalstiskās organizācijas šī gada maijā iesniedza tiesā prasību pret valsti. Šo nevalstisko organizāciju ieskatā Spānijas plāns nav pietiekams, lai sasniegtu vienu no Parīzes nolīguma mērķiem – ierobežot globālo vidējās temperatūras paaugstināšanos 2¡C robežās, salīdzinot ar pirmsindustriālo laikmetu.
Latvijā savukārt, lai nodrošinātu koordinētu, integrētu un ilgtspējīgu valsts politiku enerģētikas un klimata jautājumu risināšanā, izveidota Nacionālās enerģētikas un klimata padome, kā arī starpministriju darba grupa klimata politikas koordinācijai. Tomēr, kādi būs padomes un darba grupas pieņemtie lēmumi un rīcība, rādīs laiks un notikumi, kā arī būs redzams no informatīvā ziņojuma. Šāds informatīvais ziņojums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar nozaru ministrijām būs jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetā līdz 2026. gada 31. decembrim, tādēļ šeit noteikti iederas teikt, ka "turpinājums sekos", jo, iespējams, kāds lēmums/rīcība var novest pie kāda jauna un vēl nebijuša sprieduma arī Latvijā.
Cits precedents savukārt ir Vācijas Konstitucionālās tiesas nolēmums, kurā atzīts, ka no Vācijas normatīvā akta izrietoši nosacījumi saistībā ar klimata pārmaiņām nonāk pretrunā Pamatlikumam (Grundgesetz), jo šie nosacījumi neatgriezeniski palielina siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas slogu uz periodu pēc 2030. gada, tādējādi pārkāpjot pamattiesības nākotnē. Bet Nīderlandes Augstākā tiesa jau 2019. gadā secināja, ka valstij ir pienākums veikt pietiekamus pasākumus klimata pārmaiņu novēršanā. Turklāt šī sprieduma ietekmē Nīderlandes rajona tiesa šī gada maijā norādīja, ka tādam uzņēmumam kā Shell jāsamazina CO2 rādītāji par 45 % salīdzinājumā ar 2019. gadu, lai tādējādi nodrošinātu atbilstību Parīzes nolīgumam.
Norādītie piemēri liecina, ka tiek celtas prasības pret valstīm saistībā ar likumdevēja pieņemtajiem normatīvajiem aktiem/rīcību klimata pārmaiņu jautājumos, kas vienlaikus ietekmē arī tādus uzņēmumus kā, piemēram, Shell.
Arī Eiropas Savienības Tiesa neatpaliek, jo skata lietas, kurās prasītāji lūdz atcelt Eiropas Savienības tiesību aktus pilnībā vai daļēji saistībā ar klimata pārmaiņām, uzsverot, ka šie normatīvie akti ir nepietiekami, un Eiropas Savienības likumdevējam jānosaka daudz stingrākas prasības, piemēram, saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.1
1. Eiropas Savienības Tiesas 2021. gada 25. marta nolēmums lietā C-565/19 P Carvalho u.c./Parlaments un Padome.