ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

28. Septembris 2021 /Nr.39 (1201)

Iespējamie risinājumi lobēšanas tiesiskajam regulējumam Saeimā
Dr. iur.
Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas priekšsēdētājas biedre, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras docente 

Kvalitatīvs un atklāts likumdošanas process ir parlamentārās demokrātijas mugurkauls. Lai mugurkauls būtu vesels, jānodrošina sabiedrības iespēja sekot līdzi likumu izstrādes gaitai, tostarp informācijai par to, kas, iespējams, ietekmējis deputāta nostāju lēmuma vai likumprojekta sagatavošanas un pieņemšanas laikā. Pētījumu centra SKDS 2020. gada nogalē veiktās sabiedriskās domas aptaujas rezultāti liecina, ka sabiedrība vēlas būt vairāk informēta par interešu pārstāvniecību lēmumu pieņemšanas procesā. Lielākā daļa sabiedrības jūtas Saeimas un ministriju neuzklausīta un uzskata, ka lēmumi tiek pieņemti šauru grupu interesēs. Turklāt vairākums respondentu uz jautājumu, vai Latvijā būtu jāpieņem likums, kas nosaka, kādā veidā sabiedrības pārstāvji drīkst ietekmēt lēmumpieņēmējus, atbildēja apstiprinoši.1 Arī Covid-19 pandēmija viennozīmīgi ir akcentējusi šī jautājuma nozīmīgumu, ņemot vērā, ka šajā laikā darbs gan parlamentā, gan citās valsts iestādēs ir noticis lielākoties attālināti, kas, iespējams, radījis sajūtu par lēmumpieņēmēju lielāku attālinātību no sabiedrības.

Vēsturiski jau vairākkārt izskanējušas un tikušas iniciētas idejas par lobēšanas regulējumu, tā piemēram, 2008. un 2011. gadā Ministru kabinetā tika izstrādātas koncepcijas par lobēšanas regulējuma nepieciešamību un vairākiem tā aspektiem,2 savukārt 2014.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Viktorija Soņeca
Intervija
Lobēšana ir pietiekami svarīga, lai tiktu regulēta
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir lielākā uzņēmēju biedrība Latvijā, kurā apvienojušies reģionu un nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, asociācijas, pilsētu uzņēmēju klubi un citas ...
Jānis Bordāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Lobēšana kā politiskās līdzdalības forma
Jūlija Jerņeva
Skaidrojumi. Viedokļi
Lobēšanas regulējums: noziedznieku "legalizēšana" vai līdzdalības demokrātijas veicināšana
Mārtiņš Grīnbergs
Skaidrojumi. Viedokļi
Lobisma regulējuma attiecināšana uz pašvaldībām
Vladlens Kovaļevs
Skaidrojumi. Viedokļi
Interešu pārstāvības regulējums – atslēga uz uzlabotu korporatīvo pārvaldību
AUTORU KATALOGS