ŽURNĀLS Eiropas telpā

9. Novembris 2021 /Nr.45 (1207)

Nākamais līmenis diskusijā par "pēdējo vārdu"
4 komentāri
Dr. iur.
Irēna Kucina
Valsts prezidenta padomnieku biroja vadītāja, padomniece tiesiskuma un Eiropas Savienības tiesību jautājumos, LU Juridiskās fakultātes asociētā profesore 

I. Ievads

Polijas Konstitucionālā tiesa (tribunāls) – Trybunał Konstytucyjny – savā 2021. gada spriedumā Nr. K 3/211 lēma par atsevišķu Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) normu savietojamību ar atsevišķām Polijas konstitūcijas normām.

Polijas Konstitucionālā tiesa atzina, ka tās LES normas, par kurām tika spriests, nav savietojamas ar attiecīgajām Polijas konstitūcijas normām un ka Polijas valsts institūcijām pretrunu gadījumos jāievēro Polijas konstitūcijas normas. Līdz ar to faktiski Polijas Konstitucionālā tiesa atzina, ka šajos specifiskajos gadījumos Polijas konstitūcija ir pārāka pār LES.

Šī raksta nolūks ir atklāt šī Polijas Konstitucionālās tiesas sprieduma saturu, analizēt tā juridisko argumentāciju, ietvert to plašākā juridiski politiskā kontekstā par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību un nacionālo konstitūciju attiecībām un izdarīt secinājumus par iespējamo tālāko attīstību.

 

II. Polijas Konstitucionālās tiesas sprieduma saturs

1. Premjerministra jautājumi Konstitucionālajai tiesai

Polijas Konstitucionālās tiesas spriedums ir atbilde uz premjerministra uzdoto jautājumu, vai atsevišķas LES normas, interpretētas noteiktā veidā, atbilst konkrētām Polijas konstitūcijas normām:

1) vai LES 1. panta 1. un 2. daļa2 (saistībā ar 4. panta 3. daļu), interpretēta tādējādi, ka (Polijas) tiesībpiemērojošajām institūcijām rada iespēju vai pienākumu nepiemērot vai piemērot nepareizi Polijas konstitūciju, savietojama ar Polijas konstitūcijas 2. pantu,3 7. pantu,4 8. panta 1. daļu5 (saistībā ar 8. panta 2. daļu, 90. panta 1. daļu un 178. panta 1. daļu);

2) vai LES 19. panta 1. daļas 2. punkts6 (saistībā ar 4. panta 3. daļu), interpretēts tādējādi, ka, lai nodrošinātu efektīvu tiesisko aizsardzību, (Polijas) tiesībpiemērojošajām institūcijām, kas ir kompetentas vai kurām ir pienākums piemērot (Polijas) tiesību normas, ir pienākums tās piemērot pretrunā ar Polijas konstitūciju, tostarp piemērot tādu normu, kas saskaņā ar Konstitucionālās tiesas spriedumu ir zaudējusi spēku, savietojama ar Polijas konstitūcijas 2. pantu, 7. pantu, 8. panta 1. daļu (saistībā ar 8. panta 2. daļu, 91. panta 2. daļu, 90. panta 1. daļu, 178. panta 1. daļu un 190. panta 1. daļu);

3) vai LES 19. panta 1. daļas 2. punkts (saistībā ar 2. pantu), interpretēts tādējādi, ka tas dod tiesības (Polijas) tiesām pārbaudīt (Polijas) tiesnešu neatkarību, kurus iecēlis valsts prezidents, kā arī pārbaudīt Nacionālās tieslietu padomes lūgumu Valsts prezidentam iecelt tiesnešus amatā, savietojams ar Polijas konstitūcijas 8.

komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Mārīte
10. Novembris 2021 / 22:28
16
ATBILDĒT
Diez, vai autore ir pati rakstījusi šo? Vai stils neatšķiras no iepriekšējām publikācijām? un.. diez kāpēc pēkšņi st. ģimenenes tiesību speciāliste pārmetas uz konstitucionālajām tiesībām, turklāt Polijas... ???
Dina Gailīte > Mārīte
12. Novembris 2021 / 11:31
0
ATBILDĒT
Informēju, ka, gatavojot publicēšanai ES tieslietu komisāra Reindersa interviju, kurā tika skarts Polijas Konstitucionālā tribunāla spriedums ES līguma kontekstā, redakcija lūdza komentārus vairākiem Latvijas juristiem - ES tiesību ekspertiem (kā arī pašam Polijas konstitucionālajam tribunālam un Polijas vēstniecībai).
Dr.iur. Irēna Kucina likumsakarīgi bija starp mūsu uzrunātajiem tiesībniekiem, jo ir vairākus gadus pārstāvējusi Latviju Eiropas Savienības Tiesā un nenoliedzami ir viena no ES tiesību lietpratējām Latvijā.
Paldies mūsu ilggadīgajai ārštata autorei par atsaucību, uzrakstot šo izvērsto Polijas sprieduma komentāru, turklāt plašākā - nacionālo valstu tiesību un ES tiesību dialoga - kontekstā! Tāpat esam pateicīgi Aleksejam Dimitrovam un Kristīnei Gailītei par viņu nozīmīgo pienesumu šajā diskusijā.
Anna
9. Novembris 2021 / 09:52
7
ATBILDĒT
izlasot virsrakstu, es domāju, ka būs raksts par Bordāna - Strupiša ņemšanos :D un sarosījos, vai arī Aigars būs ierunājis atbildes video ministra youtubes performancei. vilšanās! par Polijas KT..
860
9. Novembris 2021 / 02:02
15
ATBILDĒT
Paldies autorei par rakstu! Ir svarīgi, ka šis jautājums tiek pārspriests arī Latvijā. Man radās pārdomas.

Satversmes tiesa tās aktuālajā judikatūrā ir skaidri norādījusi uz Latvijas tiesību sistēmas atvērtību ES tiesībām. Papildus tam, atbilstoši Satversmes 68. pantam tiek izvirzīts kritērijs – attiecīgajām ES tiesībām jāstiprina demokrātija. Ņemot vērā Satversmes tiesas judikatūrā atklāto demokrātijas izpratni, var apgalvot, ka demokrātijas stiprināšana patiešām zināmā mērā ir saistāma ar Lisabonas līguma lietas spriedumā izteiktajām tēzēm. Šajā ziņā gan kritiski vērtējamas autores norādes uz Satversmes neaizskaramā kodola koncepciju un Satversmes ievadu. Pirmkārt, Satversmes neaizskaramā kodola koncepcija līdz šim Satversmes tiesas judikatūrā nav iedzīvināta. Tātad pagaidām nevar apgalvot, ka tas, kas veido Satversmes kodolu kā kaut ko neaizskaramu, ir tieši tas, ko par tādu savulaik uzskatījusi Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija. Otrkārt, pat ja Satversmes tiesa sekos Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas redzējumam par demokrātiskas, tiesiskas, nacionālas un sociāli atbildīgas valsts “virsprincipiem” kā Satversmes neaizskaramā kodola sastāvdaļām, šie koncepti ir laikā un kulturālajā kontekstā mainīgi un var nonākt savstarpējā pretrunā.

Rakstā tiek apskatīts Polijas Konstitucionālās tiesas sprieduma fons, tomēr, manuprāt, jautājums par tiesnešu iecelšanas kārtību un Konstitucionālās tiesas sastāva likumību būtu izvēršams plašāk. PiS īstenotā tiesu varas neitralizēšana, piepildot tās ar vadošajai partijai pietuvinātām personām, ir viens no konstitucionālas demokrātijas nobrucināšanas mehānismiem. ES ir arī vērtību savienība, un problēma šeit ir tajā, vai un kā ES būtu jāiesaistās, ja kāda dalībvalsts vairs nav demokrātiska tiesiska valsts (vai faktiski neatbilst vismaz, piemēram, Kopenhāgenas kritērijiem).
visi numura raksti
Viktorija Soņeca, Kārlis Piģēns
Intervija
Eiropas Savienība jaunu tiesisko izaicinājumu priekšā
Didjē Reinderss (Didier Reynders) kopš 2019. gada ir Eiropas Savienības tieslietu komisārs. Iepriekš viņš bijis Beļģijas premjerministra vietnieks, bet pirms tam Beļģijas ārlietu un Eiropas lietu ministrs, aizsardzības ministrs un ...
Kristīne Markus
Eiropas telpā
Vācijas Konstitucionālā tiesa: pieci nozīmīgākie nolēmumi
2021. gada 28. septembrī Vācijas Federālajai Konstitucionālajai tiesai (turpmāk – Vācijas Konstitucionālā tiesa) apritēja 70 gadu jubileja.1 Vācijas Konstitucionālās tiesas kā tiesas un konstitucionāla orgāna tiesības ir noteiktas ...
Madara Meļņika
Eiropas telpā
Pamatlikuma sargi sarkanās mantijās: daži svarīgākie Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas nolēmumi
2021. gada 28. septembrī Vācijas Federālā Konstitucionālā tiesa svinēja savu 70 gadu jubileju. Laikposmā no 1951. līdz 2020. gadam tiesā izskatīti 245 809 pieteikumi.1 Šaja rakstā apskatīti daži nolēmumi, kas radījuši būtisku ...
Māris Onževs, Ronalds Vītols
Eiropas telpā
Vai likumiskie procenti 6 % apmērā ir "attālināti no realitātes": Vācijas Konstitucionālās tiesas prakse
2021. gada 18. augustā sabiedrībai tika darīts zināms viens no pēdējā laikā plašu rezonansi raisījušiem Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas (turpmāk arī – Tiesa) nolēmumiem – spriedums lietā Nr. 1 BvR 2237/14 (turpmāk ...
Aleksejs Dimitrovs
Eiropas telpā
Tiesu kari turpinās
AUTORU KATALOGS