ŽURNĀLS Redaktora sleja

18. Janvāris 2022 /Nr.3 (1217)

Aizpildīts robs tiesību aktu pieejamībā

Gadumija tradicionāli ir laiks, kad īpaši lielā apjomā mainās tiesiskais regulējums. Arī līdz ar šī gada sākumu spēku zaudēja 97 tiesību akti, turpretim spēkā stājās vairāk nekā 220, to skaitā arī 32 likumi, 59 Ministru kabineta un vēl 124 pašvaldību saistošie noteikumi.1 Šo tiesību normu jūrā šoreiz gribas izcelt vienu konkrētu faktu tiesību aktu pieejamības jomā – kopš šī gada sākuma pilnīgi visu pašvaldību saistošie noteikumi tiek publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", un sistematizēti tie ir pieejami arī tiesību aktu portālā www.likumi.lv.

Likumā tieši noteiktos gadījumos, kā arī uz pašvaldību brīvprātīgu lēmumu pamata šāda prakse bija sākta jau iepriekš, taču kopš šī gada tā ir obligāta prasība,2 izslēdzot vietvaru izvēles brīvību par savu saistošo noteikumu publicēšanas vietu. Tagad visi Latvijas Republikas ārējie normatīvie akti ikvienam interesentam ir pieejami vienuviet, bez maksas un sistematizēti. Tik ilgus gadus bijām patīkami lutināti ar lielisku servisu, ka vienmēr pa rokai ir Ministru kabineta noteikumu un likumu spēkā esošā, vēsturiskās un nākotnes redakcijas ar papildu vērtību – turpat blakus noformētu tiesību akta pasi un pievienotām saitēm uz saistītajiem dokumentiem. Tagad līdzīgu pakalpojumu varam saņemt arī attiecībā uz pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kuriem arī ir tiesību akta pase, pievienoti saistītie dokumenti un turpat publicēts paskaidrojuma raksts.

Šāds pilnveidojums tiesību aktu pieejamībā ir ļoti uzteicams gan teorētisku, piemēram, no sistēmas vienotības aspekta, aizpildot līdzšinējo robu, gan praktisku apsvērumu dēļ. Lai gan pašvaldību saistošie noteikumi ārējo normatīvo aktu hierarhijā atrodas uz zemākā pakāpiena, tos nekādā ziņā nedrīkst novērtēt par zemu vai uzskatīt par otršķirīgiem iepretim pārējiem. Tiem ir sava specifiskā loma un uzdevumi. Tieši pašvaldību saistošie noteikumi ir tie, kas Saeimas vai Ministru kabineta piešķirtā deleģējuma ietvaros praktiskā līmenī nereti īsteno citos normatīvajos aktos ietverto un konkretizē mūsu ikdienas organizatorisko kārtību. Šeit īpaši būtu vietā citēt Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras docenta Edvīna Danovska pašvaldības jēdzienam veltītās pārdomas "Jurista Vārda" Satversmes simtgades eseju krājumā, kas iznāks 15. februārī: "Pašvaldība ir vara, kas cilvēka dzīves ceļu ietekmē ik uz soļa – no dzimšanas līdz kapam. Parasti pašvaldība izdod pirmo un pēdējo administratīvo aktu cilvēka dzīvē – ierakstu civilstāvokļa aktu reģistrā par dzimšanu un miršanu, kā arī piešķir pēdējo zemesgabalu – vietu kapsētā. Taču starp šiem likteņa punktiem pašvaldība gādā par daudz ko, kas cilvēka dzīvē svarīgs – izglītību, drošu un patīkamu ceļu uz māju, ūdeni un siltumu, zaļumballēm un svētku salūtiem, kā arī atbalstu grūtos brīžos. Pašvaldība ir cilvēkam tuvākā valsts pārvaldes institūcija visa mūža garumā."

Šo attiecību ciešumam ikdienā ir daudz apliecinājumu, un, piemēram, arī tiesībsarga ikgadējos ziņojumos redzams, cik biežas ir iedzīvotāju sūdzības vai konsultācijas par jautājumiem, kas izriet tieši no pašvaldību saistošo noteikumu piemērošanas. Arī Satversmes tiesas līdzšinējā prakse uzrāda ap 30 spriedumu, kuros vērtēta pašvaldību saistošo noteikumu atbilstība augstāka juridiskā spēka normām, pievēršoties gan teritoriālās plānošanas un apbūves jautājumiem, gan citām sadzīviskām tēmām – nodokļiem un nodevām, sabiedriskajai kārtībai, teritorijas kopšanai un uzturēšanai, arī tā sauktajai kapu lietai, kas ieguva lielu rezonansi un ietekmēja kārtību, kā lielā daļā pašvaldību tika ierādītas kapavietas.

Tāpēc, apzinoties pašvaldību saistošo noteikumu pietiekami plašo tvērumu un ietekmi uz tās iedzīvotāju ikdienu, ir nozīmīgi, ka arī šo ārējo normatīvo aktu pieejamība sabiedrībai vairs nav apgrūtināta, tos meklējot vietējos laikrakstos vai pašvaldību tīmekļa vietnēs. Arī tur joprojām tie būs pieejami, tāpēc svarīgi, ka sabiedrības iespējas un tiesības zināt savas tiesības nav sašaurinātas, gluži pretēji – tās ir paplašinātas un pilnveidotas.


RAKSTA ATSAUCES /

1. Plašāk skat.: https://juristavards.lv/zinas/280314-spekano2022-1-janvari-stajas-speka-223-tiesibu-akti/

2. Skat. likuma "Par pašvaldībām" 45. panta piekto daļu kopsakarā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 3. panta pirmās daļas 1. punktu un Pārejas noteikumu 11. un 12. punktu.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Matule S. Aizpildīts robs tiesību aktu pieejamībā. Jurista Vārds, 18.01.2022., Nr. 3 (1217), 2.lpp.
9
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Valentija Liholaja
Skaidrojumi. Viedokļi
Krimināllikuma 191. vai 221. pants?
1 komentāri
Jurista Vārds
Juridiskā literatūra
Jauna mācību grāmata cilvēktiesībās – ar zinātnisku vērienu
Pašā 2021. gada nogalē "Tiesu namu aģentūras" apgādā klajā nācis jauns, pārstrādāts un papildināts mācību grāmatas "Cilvēktiesības Latvijā un pasaulē" izdevums. Jāatgādina, ka šī pirms vairāk nekā 20 gadiem iznākusī ...
Rihards Erdmanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Lietu izskatīšana apelācijas instancē rakstveida procesā

Šī raksta mērķis ir sniegt ieskatu rakstveida procesa pozitīvajos un negatīvajos aspektos, kā arī analizēt dažu citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi.

Sannija Matule
Informācija
Ārpustiesas ceļvedis – rīks tiesu atslogošanai
Tiesu administrācija Eiropas Sociālā fonda projekta "Justīcija attīstībai" ietvaros ir izstrādājusi bezmaksas tiešsaistes rīku automatizētām juridiskajām konsultācijām civiltiesībās – Ārpustiesas ceļvedi. Ar to paredzēts ...
Viktorija Soņeca
Tiesību prakse
Likumdevējam, nosakot absolūto aizliegumu, jāvērtē samērīguma princips
Satversmes tiesa 2021. gada 4. novembrī pasludināja spriedumu lietā Nr. 2021-05-01 "Par Civillikuma 242. panta 5. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. un 110. pantam", izbeidzot, pirmkārt, tiesvedību lietā daļā par ...
AUTORU KATALOGS