ŽURNĀLS Tiesību politika

Pagājušās nedēļas sēdē, 17. februārī, Saeima debatēja par lēmuma projektu "Par Sanitas Osipovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi" un to noraidīja.

Jāatgādina, ka prof. S. Osipovai 11. februārī beidzās Satversmes tiesas tiesneses amata pilnvaras un viņa bija pieteikusi savu kandidatūru uz vakanto Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesneša amatu. Pamatojoties uz likuma "Par tiesu varu" 62. pantu, Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulce 26. janvārī atzina S. Osipovas piemērotību amatam, viņas kandidatūru izvirzot apstiprināšanai Augstākās tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Saeimas Juridiskā komisija 8. februārī izskatīja Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikumu, kā arī tika uzklausīta pati kandidāte. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs informēja komisijas deputātus, ka tiesa augstu vērtē S. Osipovas līdzšinējo pieredzi, it īpaši Satversmes tiesā, kā arī zinātnisko darbību un kandidātes apstiprināšana sniegtu jūtamu pienesumu Civillietu departamenta darbā un Augstākās tiesas darbā kopumā. Juridiskās komisijas deputāti ar balsu vairākumu lēmuma projektu atbalstīja un virzīja izskatīšanai Saeimā.

Tomēr Saeimas sēdē 17. februārī lēmuma projekts izraisīja plašas debates (JV piedāvā Saeimas debašu fragmentus), un S. Osipovas kandidatūra Augstākās tiesas tiesneša amatam netika apstiprināta: par balsoja 40, pret – 29, atturējās 16 deputāti.

Nākamajā dienā, 18. februārī, sanāca Augstākās tiesas plēnums, kurā tika pieņemts lēmums "Par likumdevēja varas un tiesu varas attiecībām un tiesneša neatkarību", kurā norādīts, ka tiesu varas izvirzīto S. Osipovas kandidatūru likumdevējs noraidījis ar nesaprotamiem un tiesiski nepieņemamiem argumentiem (JV publicē AT lēmumu pilnībā).

Reaģējot uz šo Saeimas lēmumu, Valsts prezidents sociālajā tīklā Twitter norādīja: "Saeimai ir tiesības lemt par tiesnešu apstiprināšanu. To paredz Satversme. Vienlaikus tiesu varai jābūt neatkarīgai. Tādēļ tiesnešu izvēle nedrīkst tikt politizēta. Līdz šim mēs no tā izvairījāmies. Šī tiesiskai valstij atbilstošā tradīcija ir jāturpina."

Savukārt Augstākās tiesas priekšsēdētājs A. Strupišs 18. februārī intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" atzina, ka Saeimas lēmums radījis konstitucionālo krīzi: "Osipova tiek vērtēta par saviem spriedumiem Satversmes tiesā, ko nepieļauj Satversmes 83. pants, kas noteic – tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti. [..] Ja runa ir par to, ka Saeima pārkāpj Satversmes 83. pantu attiecībā pret tiesnesi, tā ir konstitucionālā krīze, jo tiesu sistēma nebalstās uz politisku izvēli, tā balstās uz profesionālu izvēli." Viņš arī pauda bažas par tiesnešiem, kuri būs jāapstiprina amatos nākotnē, zinot, ka "Saeima šādi uzvedīsies". Tāpat Augstākās tiesas priekšsēdētājs atzina, ka juridiski ir iespējams S. Osipovu atkārtoti virzīt Augstākās tiesas tiesneses amatam: "Tas var notikt gan šīs, gan nākamās Saeimas laikā."

Eiropas Savienības Tiesas tiesnese prof. Ineta Ziemele savu nostāju pauda rakstiski: "Saeimas 17. februāra debates un balsojums par Sanitas Osipovas apstiprināšanu Augstākās tiesas tiesneša amatā ir bezprecedenta gadījums Latvijas kā tiesiskas valsts jaunākajā vēsturē un tieši Satversmes 100. dzimšanas dienas nedēļā. Valsts konstitucionālā orgāna – Satversmes tiesas – priekšsēdētāja un tiesnese ar 10 gadu darba stāžu valsts augstākajā tiesu instancē netika apstiprināta amatā, jo Saeimai bija netīkami šīs tiesas atsevišķi spriedumi laikā, kad amata kandidāte bija tiesas priekšsēdētāja. Tiesiskas valsts principa elementārākā patiesība ir tā, ka pret tiesnesi, kurš piedalās koleģiālā lemšanas procesā, netiek vērsti politiskas ietekmēšanas instrumenti. Nav pieļaujama politiska izrēķināšanās ar tiesnesi par viņa atsevišķajām domām, kas ir viens no tiesiskās domas un ideju ģeneratoriem.

Pēdējā laikā tieši Eiropas Savienības Tiesai ir nācies atgādināt par šīm elementārajām tiesiskas valsts patiesībām lietās pret atsevišķām dalībvalstīm. Šīs elementārās patiesības ir vēl jo svarīgākas attiecībā uz konstitucionālo tiesu, jo Satversmes tiesas tiesneša statusa jautājums ir sarežģīts tādēļ, ka amata garantijas ir ierobežotas, arī ņemot vērā ierobežoto amata termiņu. Līdz ar to nosargāt Satversmes tiesas neatkarību var tikai tad, ja tiek skrupulozi ievēroti vairāki principi. Protams, atbilstoši parlamentāras valsts principam, kas atspoguļots Satversmes 84. pantā, piešķir Saeimai tiesības apstiprināt tiesnesi amatā. Tomēr pirms šī panta ir Satversmes 83. pants, kas noteic: "Tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti." Tādējādi 84. pantā paredzētās Saeimas tiesības nav īstenojamas kā visas pierastās parlamentārās cīņas metodes. Saeimai ir pienākums īstenot savu kompetenci atbilstoši 83. panta noteikumam, proti, respektējot tiesneša neatkarību un šajā gadījumā, kas ir īpaši svarīgi, arī Satversmes tiesas kā konstitucionāla orgāna statusu un neatkarību. Apstiprināšanai ir jānotiek, ievērojot tiesneša neatkarību, jo īpaši, bet ne tikai gadījumā, kad kandidāts jau savulaik ir devis tiesneša zvērestu un pildījis amatu tiesā, kas ir Satversmes sargs. 17. februārī Saeimā tika pārkāpts Satversmes 83. pants.

Satversmes tiesa savulaik skaidroja, ka "tiesas un tiesnešu neatkarība nav pašmērķis, bet gan līdzeklis demokrātijas un tiesiskuma nodrošināšanai un stiprināšanai, kā arī obligāts priekšnosacījums tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanai". Tiesa skaidroja, ka, ja kaut viena no tiesneša neatkarības garantijām, kā, piemēram, tiesneša iecelšanas vai apstiprināšanas kārtība, tiek nesamērīgi ierobežota, tad tiek pārkāpts tiesneša neatkarības princips un līdz ar to apdraudēta tiesas pamatfunkciju veikšana un cilvēka tiesību un brīvību nodrošināšana. Savukārt Satversmes ievads ir skaidri definējis Latvijas būtību un, proti, "Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības". Latvijas valsts ilgtspējas interesēm neatbilst tiesneša neatkarības un tiesu varas neatkarības apdraudējums, jo tikai neatkarīga tiesa var īstenot tās funkciju, proti, spriest tiesu, lai aizsargātu Latvijas iedzīvotāju tiesības un brīvības."

No Saeimas 17. februāra debatēm par Sanitas Osipovas kandidatūru uz Augstākās tiesas tiesneša amatu

V. Valainis (ZZS): "[..] vērtējot tālāk un jau daudz padziļinātāk un konsultējoties ar tiesību ekspertiem, mēs secinām, ka tā joma Augstākajā tiesā, kur Sanita Osipova plāno darboties, ir civiltiesību joma, un civiltiesību jomu pamatā regulē Civillikums. Un Civillikumam ir piecas daļas, un pirmā daļa tātad ir ievads, mantojums, saistības, lietu tiesības un ģimenes tiesības. Un šeit ģimenes tiesības ir tās, pie kurām es pakavēšos mazliet vairāk, un tas ir arī laulības institūts, adopcija un citi jautājumi, kas ne tikai mums šeit Saeimā raisa plašas diskusijas, bet mēs arī redzam Satversmes tiesas praksē neviennozīmīgi... tomēr pieņemto lēmumu attiecībā par to, kā šis jautājums... ir pareizs vai nav pareizs. Un par to, protams, ir plašas diskusijas starp liberāliem un konservatīviem spēkiem. Tomēr Augstākā tiesa ir savā ziņā, nu... pielīdzināms arī nu diezgan liels spēks, un Augstākā tiesa var arī veidot interpretācijas, skaidrot likumdevēja normas, arī tādas, ko likumdevējs līdz šim vēl nav izskatījis līdz galam vai par ko Saeimā noris plašas diskusijas.

Un tieši šis ģimenes jautājums ir tas jautājums, kur, mūsu ieskatā, varētu rasties konflikts starp Saeimu un Augstāko tiesu, iespējams, sniedzot kādas definīcijas vai vēl kaut ko. Mēs to nevaram zināt, bet mēs paredzam to, ka varētu veidoties iedzīvotāju grupas, kas gribētu izmantot šo Augstākās tiesas institūciju, zinot augsti godātās tiesneses, ļoti cienītās tiesneses liberālos uzskatus par šo jautājumu, varētu mēģināt izmanto šo tiesu, lai panāktu sev vēlamu tiesas iznākumu. Un, mūsu ieskatā, tas var novest pie tā, ka šī tiesa sāk jaukties parlamenta kompetences jautājumos, no kā mums vajadzētu visiem maksimāli izvairīties. [..] Kolēģi, mēs gribētu šo konfliktu novērst jau šobrīd, lai arī Augstākās tiesas spriedumi atbilst Satversmes garam, lai atbilstu likumdevēja izpratnei par laulības institūtu, un šajā brīdī mēs neredzam, kā mēs varam atbalstīt Osipovas kundzi tieši šajā konkrētajā amatā [..] mēs šo jautājumu skatām savā ziņā arī politiski un vērtējam līdzšinējo darbību, un redzam to, ka šis konflikts ir ļoti augsti iespējams, un mēs negribam, lai Augstākā tiesa pārvēršas par savdabīgu laulības slēgšanas institūtu personu grupām, kam ir... Satversmei neatbilstošām.

A. Kiršteins (NA): "[..] būtiski izvēlēties, ko mēs atbalstām vai kuru virzienu. Tā kā Amerikas Savienotajās Valstīs, piemēram, republikāņu ievēlēts prezidents parasti izvēlas konservatīvāku Augstākās tiesas tiesnesi un demokrātiskās partijas parasti izvēlas tiesnesi ar liberāliem uzskatiem. [..] es ieteiktu faktiski Saeimas tādiem nu pat ne konservatīviem, bet varbūt cilvēkiem ar centriskiem uzskatiem arī atteikties no Osipovas kundzes atbalstīšanas. Es domāju, ka viņai daudz labāk būtu strādāt kā profesorei kādā no mūsu liberālajām augstskolām, kur jau ir ļoti daudzi cilvēki ar īpatnējiem uzskatiem [..] Osipovas kundze teica, ka jāaizstāv dažāda veida ģimenes. Tātad nevis tā, kā mēs, tādi lauku vientieši, esam iedomājušies Civillikumā aprakstītās ģimenes, kas veidojas laulības ceļā, asinsradniecības ceļā, tur piedzimstot vai kļūstot par brāli vai māsu, vai adopcijas ceļā, bet redziet, dažādos veidos.

[..] ja tas attiecas uz laulības institūciju, tad es iesaku visiem izlasīt Inetas Lipšas tikko sarakstīto grāmatu – saucas "Slēptā dzīve" – Kaspara Irbes dienasgrāmatu (1927–1949). Grāmata apraksta vienu cilvēku, kurš regulāri nodarbojas ar pederastiju un kuram ir simtos, ja ne tūkstošos partneru [..] Tātad es saprotu, ka tā ir tā ģimene, ko Osipovas kundze atzīst, kas nepārstāv novecojušo dabīgo dzīves kultu, bet pārstāv moderno, eiropeisko, progresīvo, uz eiropiskām vērtībām balstīto. Un, tā kā Augstākajai tiesai būs jāskata arī 25 pāru iesniegtais pieprasījums, kas varbūt tur ir ārzemēs reģistrējuši laulību, ka viņi arī ir pilnvērtīga ģimene, es domāju, ka labāk tomēr, ka Augstākā tiesa paliek pie šī novecojušā, dabīgā dzīvesveida kulta. Un tiešām iesaku vai nu Stradiņa universitātē strādāt, vai Latvijas Universitātē, jo tur jau neko vairs sabojāt nevar. [..]"

I. Lībiņa-Egnere (JV): "[..] Latvija ir tiesiska valsts, un tiesiskā valstī likumam nav ideoloģijas. Un šodien mēs lemjam par vispārējās jurisdikcijas tiesas – Augstākās tiesas – kasācijas instances Senāta tiesneses apstiprināšanu amatā. [..] Par šo publiski izskanējušo ziņu par vairākiem pāriem, kuri ir vērsušies tiesā. Šie pāri kā reiz ir vērsušies Senāta Administratīvo lietu departamentā. Šādus strīdus – attiecības ar valsti – neizskata Civillietu departaments, bet gan Administratīvo lietu departaments, uz kuru Osipovas kundze tātad ar šādu Saeimas balsojumu nebūt nekandidē.

Un visbeidzot. Es saprotu, ka tuvojas vēlēšanas, bet, palūkojoties uz dažādu valstu, Eiropas Savienības valstu, ceļu un iestāšanos par tiesiskumu, demokrātiju un cilvēktiesībām, es esmu pārliecināta, ka mēs kā Saeima spēsim noturēt to, kas Latvijā ir ļoti liela vērtība. Mēs esam tiesiska valsts, mēs esam demokrātiska valsts. Un mēs zinām, ka tiesu vara ir neatkarīga.

Un es tiešām ceru, ka no šīs Saeimas tribīnes mēs arvien vairāk dzirdēsim, ka tiesu varas neatkarība ir tā, kuru mēs katrs deputāts aizstāvam un kuru mēs nepārkāpsim. [..]"

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte): "[..] tad, kad Satversmes tiesa ir iejaukusies Saeimas kompetencē un jurisdikcijā, tad arī notika tas pagrieziena punkts, kas tagad arī tiek tajā skaitā vērtēts.

Un es, pārstāvot partiju "Latvija pirmajā vietā", kas pārstāv konservatīvi centriskas vērtības un vēlas realizēt tieši konservatīvu politiku... neatbalstīs Sanitas Osipovas kandidatūru. [..] uzskatu, ka vērtībām ir nozīme, politiskajām vērtībām ir nozīme. Un pie šādas politikas virzības Satversmes tiesas un tagad arī... [..] implicēt tādu pieredzi arī citas, Augstākās, tiesas praksē, es to nevaru atbalstīt [..]"

J. Pūce (AP!): "[..] Manuprāt, tas ir ļoti pareizi, ka Saeima savā lēmumā par to, ko apstiprināt par tiesnesi, paļaujas uz tiesu varu [..] Civiltiesību kolēģija ir izvērtējusi kandidātu, atzinusi par atbilstošu un virza šo kandidatūru Augstākās tiesas priekšsēdētājs atbilstoši Tieslietu padomes noteiktajai metodikai par to, kā tas ir jādara [..] Tiesu varas neatkarības princips pakāpeniski Latvijā ir nostiprinājies. Un tieši šis jautājums, ka tiesu vara pati dod atzinumu par kandidatūrām, ir ļoti nozīmīgs tiesu varas neatkarības garantēšanā, lai atsevišķi politiski un ideoloģiski apsvērumi nedominētu. [..]"

A. Gobzems (Neatkarīgie): "[..] Pirmais un būtiskākais iemels ir tas, ka Sanita Osipova atļāvās Satversmē ietulkot to, kā tur nav. Mēs visi zinām, par ko ir runa. Sanita Osipova pārkāpa to trauslo robežu, ko sauc par pilnvarām.

Un otra lieta. Es atceros vienu televīzijas raidījumu, kurā Sanitai Osipovai uzdeva jautājumu par cilvēkiem... kā tad tā būs – cilvēku dalīšana. Un es atceros to izsmejošo sejas izteiksmi, sakot, ka nav jau obligāti jāiet uz teātri visiem. Un es domāju, ka tā ir patiesā Sanitas Osipovas daba, ja mēs runājam par spēju analizēt, kas ir tiesiski un kas nav tiesiski. [..]"

K. Feldmans (JK): "[..] Man jāatgādina, ka saskaņā ar Satversmi, protams, tiesu vara ir uzskatāma par neatkarīgu varu, un tā rezultātā arī, protams, kas attiecas uz tiesnešu izvēlēšanos, ir jāņem vērā tieši likuma prasības. Un, manuprāt, nu kāda tiesneša... viena no tiesnešiem, kas ir piedalījušies kāda konkrēta, varbūt ideoloģiski nepieņemama Satversmes tiesas sprieduma rakstīšanā, tas saskaņā ne ar vienu likumu nav uztverams kā diskvalificējošs notikums. [..] kā var kritizēt valdību vai var kritizēt Saeimu, mēs varam, protams, kritizēt arī Satversmes tiesu, bet Latvijā konstitucionālā iekārta ir tāda, kādu viņu Satversmes tēvi ir nodibinājuši, un es teiktu, ka tā ir diezgan laba.

Un šajā sakarā arī, protams, runājot par tiesas neatkarību, Saeimas deputātiem ir pieejami šie dokumenti, tai skaitā no Augstākās tiesas Senāta nosūtītā vēstule, kur ir arī teikts, ka tātad tiesu vara, pareizāk sakot, Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulce 26. janvārī šajā gadā ir sagatavojusi šo atzinumu par konkrēto kandidatūru un viņas piemērotību Augstākās tiesas tiesneša amatam. [..] tas nebija vienas personas lēmums, bet kopsapulces lēmumu, arī šāds ieteikums Saeimai apstiprināt ir ticis nosūtīts. [..] Juridiskajā komisijā skatot, ir pilnīgi skaidrs, ka likums ir ticis ievērots šajā procesā.

Un redzat, piemēram, jauno konservatīvo viena no vērtībām ir tiesiskums un demokrātija. Un tas paredz, ka mēs rīkojamies likuma ietvaros, mēs uzskatām, ka likumu vara ir tas, kas nodrošina valstiskuma saglabāšanu, valsts ilgtspēju [..] Šajā gadījumā es aicinu arī tātad atbalstīt tiesu varas, neatkarīgās tiesu varas, sagatavotu ieteikumu Latvijas Republikas Saeimai un tātad neizolēt vai, pareizāk sakot, tātad ideoloģisku, marginālu ideoloģisku vai homofobisku apsvērumu dēļ vai tas, ka kāds izteikums nav paticis no kādas personas... tātad netraumēt Latvijas Republikas konstitucionālo iekārtu un lietu kārtību, kādai tai jānotiek. [..]"

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts): [..] manuprāt, lemjot par tiesnešu kandidātiem, mums jāvērtē ne tikai viņu profesionalitāte, bet arī viņu objektivitāte. Un mums nekādā gadījumā nevajadzētu ievēlēt par tiesnešiem cilvēkus, kas [..] uz tiesiskumu skatās ne kā uz galamērķi, ne uz to, ka tiesiskums ir pāri visam, bet kuri uz tiesiskumu skatās kā drīzāk uz instrumentu savas ticības vai ideoloģiskās pārliecības īstenošanai. [..] Un šeit mani savulaik nu diezgan šokēja šīs konkrētās kandidātes izteikums [..] par tiem vairāk nekā 60 tūkstošiem cilvēku, kas nu, pateicoties Saeimas vairākuma pieņemtajiem lēmumiem, vairs nevarēja strādāt, jo viņi tāda vai cita iemesla dēļ atteicās vakcinēties. [..] Sanita Osipova tam piegāja nevis no tā, kā tam vajadzētu pieiet, pirmajā kārtā juristam, augstas raudzes juristam, salīdzinot "par" un "pret". [..] Sanita Osipova, kā te jau bija pateikts, šo salīdzināja ar teātra apmeklējumu. Nu tas neliecina par nopietnu pieeju, tas neliecina par to, ka šī kandidāte tiešām akli un objektīvi uztver tos cilvēkus, kas nāk uz tiesu, meklējot taisnību. Tāpēc man nav pārliecības par to, ka Sanita Osipova tiešām bezkaislīgi un objektīvi, bez jebkādas ideoloģijas piemēros šo instrumentu, kas ir tiesiskums. [..]"

J. Iesalnieks (NA): "[..] pēdējā aptuveni gada laikā tiesneses Sanitas Osipovas publiskie izteikumi vairāk liecina par tādām politiskām atziņām, ideoloģiskām atziņām, nevis tiesiskām atziņām. Ja Sanita Osipova vēlas nodarboties ar politiku, ar likumdošanu, kas ir likumdevēja kompetence, tad šogad notiks Saeimas vēlēšanas un Sanitai Osipovai, es pieņemu, ir visas iespējas kandidēt kādas liberālas partijas sarakstā, vai tie būtu Progresīvie vai Jaunā konservatīvā partija, vai Attīstībai/Par!"

A. Krauze (ZZS): "[..] tiesu vara tiešām ir neatkarīga. Un Latvijā ir jāpastāv tiesiskumam. Un tas, kā mēs šodien debatējam, kā mēs šodien balsojam – tas ir tiesiski. Tas ir tiesiski, un tas ir mūsu pienākums. Un neatkarīgi no tā, vai mēs balsosim "pret", vai mēs balsosim "par".

Un tāpēc mani ļoti pārsteidz daži mūsu arī deputāti, kuri dod mājienus, ka varētu būt šī iejaukšanās tiesu varā [..] mums ir jābalso tikai "par", tad tādā gadījumā Saeimas deputāti, visi simts, mēs esam viens simts galvu liels aitu bars, bet tā nav. Un mēs drīkstam balsot, un tas ir mūsu pienākums balsot arī pret. Un tas ir tiesiski. [..] mans aicinājums ir, izvēloties tiesnešus, it īpaši šādā amatā, kas nav vienkārši kaut kāds tiesnesis rajona tiesā, bet Augstākajā tiesā, balsot pēc pārliecības, balsot tā, kā mēs devām zvērestu, stājoties deputāta amatā, un atcerēties, kas ir mūsu vēlētājs un ko vēlas mūsu vēlētājs. Un tāpēc es aicinu visus konservatīvi domājošus deputātus šodien neatbalstīt Sanitu Osipovu un viņas apstiprināšanu Augstākajā tiesā."

Pilns stenogrammas teksts pieejams Saeimas tīmekļvietnē.