ŽURNĀLS Viedoklis

12. Aprīlis 2022 /Nr.15 (1229)

Mediācijas izmantošanas problemātika tiesvedības procesā
2 komentāri
Mg. iur.
Kaspars Čerbakovs
Zvērināts advokāts 

2014. gada 22. maijā tika pieņemts Mediācijas likums, kurš stājās spēkā 2014. gada 18. jūnijā.1 Likuma 2. pantā norādīts, ka likuma mērķis ir radīt tiesiskus priekšnoteikumus tam, lai veicinātu mediācijas kā alternatīva domstarpību risināšanas veida izmantošanu, sekmējot sociālo attiecību harmonizāciju. Mediāciju var izmantot domstarpību risināšanai ārpustiesas procesā, kā arī tiesvedības procesā, ja speciālās tiesību normas nenosaka citādi.

2014. gada 22. maijā tika pieņemti grozījumi vairākos Civilprocesa likuma pantos, kuri stājās spēkā 2014. gada 18. jūnijā,2 kuros noteiktas pušu tiesības vienoties par mediācijas izmantošanu, prasības iesniedzēja pienākumu prasības pieteikumā norādīt ziņas par mediācijas izmantošanu strīda risināšanā pirms vēršanās tiesā, par tiesas pienākumu nosūtīt informāciju pusēm par iespēju risināt strīdu, izmantojot mediāciju, un pienākumu noteiktajā termiņā paziņot tiesai par piekrišanu izmantot mediāciju, par atbildētāja pienākumu paskaidrojumā norādīt, vai piekrīt izmantot mediāciju, un tiesneša pienākumu pieņemt lēmumu par mediācijas izmantošanu, ja puses piekrīt mediācijas izmantošanai.

Civilprocesa likuma normas jāievēro ne tikai pusēm – prasītājam un atbildētājam, bet arī tiesai.

Likuma "Par tiesu varu"3 2. panta otrajā daļā noteikts: "Tiesu lietu izskatīšanas principus un kārtību nosaka Satversme, civilprocesuālie, kriminālprocesuālie un administratīvi procesuālie likumi."

Raksta autoram civillietas izskatīšanas procesos pirmās instances tiesā un apelācijas instances tiesā kā juridiskās personas pilnvarotajam pārstāvim darba strīda lietā ar prasītāju – fizisku personu radās pamatotas šaubas par Civilprocesa likuma normu, kuras regulē mediācijas procesu civiltiesiskā strīda izskatīšanā, neievērošanu tieši no tiesu puses.

 

Lietas faktiskie apstākļi

Civillietā Nr. C30467921 prasītājs savā 2021. gada 9. marta prasības pieteikumā par rīkojuma "Par rājiena izteikšanu" atcelšanu, kas tiesā saņemts 2021. gada 10. martā, pārkāpjot Civilprocesa likuma 128. panta otrās daļas 5.1 punktu, nenorādīja ziņas par mediācijas izmantošanu strīda risināšanā pirms vēršanās tiesā. Minētā trūkuma novēršanai pirmās instances tiesas tiesnese ar 2021. gada 19. marta lēmumu atstāja prasības pieteikumu bez virzības un trūkumu novēršanai noteica termiņu līdz 2021.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Civilprocesa likums  
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Kristaps Mikoss
13. Aprīlis 2022 / 17:38
0
ATBILDĒT
Paldies autoram par case study! Taču analizējot manuprāt ir divas lietas vienā maisā samestas - (1) rakstveida process & attālinātais process un to pieļaujamība un (2) iesākts mediācijas process kā pamats lietas izskatīšanas atlikšanai vai prasības atstāšanai bez izskatīšanas. Nesarežģītus procesuālos jautājumus ( kāds manuprāt ir šis) var risināt arī rakstveida procesā. Ja kāda no pusēm to būtu darījusi, piemēram atbildētājs paskaidrojumā uz grozīto prasību pievērsis tiesas uzmanību uz noslēgto vienošanos par mediācijas izmantošanu (iepriekš tiesā saņemtie pušu paskaidrojumi, kuros abi piekrīt izmantot mediāciju ir šāda vienošanās), un lūdzis paskaidrojumu sniegšanas termiņu pagarināt bet lietas izskatīšanu atlikt, ar argumentu, ka pušu domstarpību būtība ( sk. Mediācijas likuma 12.p (2) 2pkt. ) ir tā pati, tad iespējams ka lietas virzība būtu bijusi citāda. Te ir tā nianse, ka mediācijā puses parasti strādā plašāk, ar konfliktu kopumā, nevis strikti uz to rāmīti, ko uzliek prasība vai pretprasība. Jo tas ir uz pušu interesēm, nevis tiesībām balstīts process.
Var tomēr piekrist, ka līdzko prasības grozījumi TIKA PIEŅEMTI tad līdz ar to zuda iemesls lietas izskatīšanas atlikšanai, jo grozītajai prasībai jau cits pamats vai priekšmets un puses gribu ŠO jautājumu risināt mediācijā nebija izteikušās. Taču tas neatceļ CPL normu par to, ka iztiesājot lietu tiesnesis cenšas puses samierināt, t.sk. iesakot mediāciju. Un autors pilnīgi pareizi saka ka 1 inst. tiesai BIJA jāvērš pušu uzmanība uz iespēju arī šo pārgrozīto prasību risināt mediācijā un jāprasa pusēm izteikt par to savu attieksmi. Apelācijas instancē jau tas PAR VĒLU jo abām pusēm jau saskrējuši visādi tēriņi, gan laiks, gan nauda un līdz ar to arī vēlme izlīgt pilnīgi loģiski ka mazinājusies ( darbojas t.s. ‘loss aversion bias’ jo žēl atteikties no investīcijām tiesvedībā, jo tas pierasa noteiktu zaudējumu atzīšanu). Tāpēc mediācijai galvenokārt būtu jānotiek pirms tiesas vai, ja lieta ierosināta iespējami agrākā procesa stadijā/
Ļoti interesanti, kādās domās par šo lietu būtu Senāts, ja kāda no pusēm atrastu argumentus kasācijai. Jo cik sapratu no raksta, tad apelācijā atbildētājam palika iebildumi tikai par tiesas izdevumu piedziņu no viņa.
Anglijā & Velsā piemēram, no puses, kas bez pamatota iemesla atteicās no mediācijas un/vai pirmstiesas sarunām ( CPR part 36 offer) tiesa var uzlikt pienākumu segt otras puses tiesas izdevumus, pat gadījumā ja lieta izspriesta par labu šai pusei. Sk. Halsey v Milton Keynes General NHS Trust [2004]. Iespējams arī Latvijas likumdevējs varētu kaut ko padomāt šajā virzienā, ja šādā norma mūsu CPL pastāvētu, iespējams, ka autora aprakstītā situācija nemaz nebūtu iestājusies.
Maija
12. Aprīlis 2022 / 12:25
0
ATBILDĒT
Tas gan nesaistīti ar mediāciju, bet viena maza nianse attiecībā uz secinājumos minēto par prasības atzīšanas fiksēšanu - kopš 2021.gada 11.novembra grozījumiem (stājās spēkā 2021.gada 1.decembrī) CPL vairs neparedz atteikšanos no prasības vai prasības atzīšanas faktu fiksēt atsevišķā tiesas sagatavotā apliecinājumā. Pietiek, ja minēto izsaka tiesas sēdē mutvārdos, kas tad attiecīgi tiek fiksēts audioprotokolā.
visi numura raksti
Inese Greķe
Skaidrojumi. Viedokļi
Vārda brīvība un demonstrācijas kara ēnā
Šī raksta mērķis ir paskaidrot, kādos gadījumos protesta akcijas ir nepieciešams saskaņot, bet kādos gadījumos tās var notikt arī bez paziņošanas, kā arī aplūkot Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi par to, kā būtu nošķiramas ...
2 komentāri
Stefi Pinsone
Skaidrojumi. Viedokļi
Ar klimata pārmaiņām saistītas sūdzības iesniegšana Eiropas Cilvēktiesību tiesā
1 komentāri
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Krimināllikuma 317., 318. un 319. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu norobežošanas problēmas
Šis ir pirmais raksts no plānotās rakstu sērijas, kas veltīta Krimināllikuma (turpmāk – KL) 317.–319. panta piemērošanas jautājumiem. Rakstu sērijas pamatā ir materiāls, kas 2021. gadā apkopots, gatavojot apmācības ...
Kristīne Miļevska
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autore Kristīne Miļevska
Juridisko zinātņu maģistre, Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore. Līdz šim "Jurista Vārdā" ir publicēti septiņi viņas raksti. Pirmā bija intervija – 2016. gadā. Visas publikācijas pieejamas Autoru ...
Jurista Vārds
Tiesību politika
Publiskos pasākumos aizliedz izmantot militāru agresiju un kara noziegumus identificējošā stilistikā izmantotus simbolus
Saeima 31. martā, otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā".1 Ar tiem tiek aizliegts publiskos pasākumos izmantot militāru agresiju un kara noziegumus ...
AUTORU KATALOGS