ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

3. Maijs 2022 /Nr.18 (1232)

Kopīpašuma izbeigšanas regulējums un tā reforma. II. Salīdzinājums ar ārvalstīm
Dr. iur.
Erlens Kalniņš
Zvērināts advokāts, LU Juridiskās fakultātes docents 

Turpinājums. Sākums "Jurista Vārdā" Nr.17, 26.04.2022.

 

III. Kopīpašuma izbeigšanas regulējums Austrijā, Šveicē un Vācijā

1. Austrijas tiesības

[19] Dalītā jeb "vienkāršā kopīpašuma" (schlichtes Miteigentum) izbeigšanas un ar to cieši saistīto jautājumu pamatregulējums Austrijas tiesībās ietverts Austrijas Civilkodeksa (Allgemeines Bürgerliches Gesetzbuch, turpmāk – ABGB)1 830.–832. paragrāfā un 841.–849. paragrāfā.

Katram kopīpašniekam ir individuāla tiesība prasīt kopīpašuma jeb kopīpašnieku kopības izbeigšanu (skat. ABGB 830. paragrāfu),2 proti, kopīpašniekam ir saistībtiesisks (nevis liettiesisks) konstitutīva rakstura prasījums pret pārējiem kopīpašniekiem par kopības izbeigšanu jeb dalīšanu (Teilungsanspruch). Tajā pašā laikā ABGB nav paredzēta iespēja tiesas ceļā prasīt viena kopīpašnieka izstāšanos vai izslēgšanu no kopības (pārējiem kopīpašniekiem iegūstot viņa domājamās daļas), tostarp nav paredzēta iespēja prasīt viena kopīpašnieka izslēgšanu no kopības svarīga iemesla dēļ.3

a) Dalīšanas ierobežojumi

[20] Kopīpašuma institūtam raksturīgais katra kopīpašnieka prasījums par kopības izbeigšanu parasti tiek apzīmēts kā absolūta tiesība, jo šādu prasījumu kopīpašnieks pēc vispārīgā principa var izlietot katrā laikā un bez pamatojuma norādīšanas.4

Vienlaikus atbilstoši ABGB 830. paragrāfam šāda prasījuma izlietošana ir pieļaujama, ciktāl tas netiek darīts "nelaikā vai par ļaunu pārējiem", un šajā ziņā ir runa par diviem patstāvīgiem dalīšanas ierobežojumiem,5 kuru dēļ kopīpašnieks, iebilstot pret cita kopīpašnieka pieprasīto dalīšanu, var panākt tās atlikšanu.6

Turklāt tiesību prasīt kopības izbeigšanu pietiekami būtiski ierobežo Austrijas Dzīvokļa īpašuma likumā (Wohnungseigentumsgesetz, turpmāk – WEG)7 attiecībā uz apbūvētiem zemes gabaliem paredzētā iespēja tiesas ceļā prasīt šāda nekustamā īpašuma sadalīšanu dzīvokļu īpašumos (skat. WEG 3. paragrāfa pirmās daļas 3. punktu),8 tādējādi vismaz ļaujot izvairīties no kopīgā nekustamā īpašuma "civilās dalīšanas", respektīvi, pārdošanas izsolē un no pārdošanas ieņemtās naudas summas sadalīšanas starp kopīpašniekiem.9

[20.1] Atbilstoši ABGB 830. paragrāfam kopīpašnieka tiesību katrā laikā prasīt kopības izbeigšanu ierobežo gan objektīvs šķērslis, proti, tas, ka šādu prasījumu nedrīkst izlietot "nelaikā" (zur Unzeit), gan tādi subjektīvi apstākļi, kuru dēļ vienam vai vairākiem citiem kopīpašniekiem ir pamatotākas intereses uz kopības turpināšanu un kuru dēļ kopības izbeigšana nāktu "par ļaunu pārējiem" (zum Nachteil der †brigen). Kā atzīts tiesu praksē, abi šie dalīšanas šķēršļi konkretizē no labas ticības principa izrietošo pienākumu ņemt vērā pretējās puses pamatotās intereses, turklāt neizslēdz tiesas iespēju noraidīt prasību par kopības izbeigšanu arī tad, ja prasītāja rīcība, izlietojot prasījumu par dalīšanu, konkrētā gadījuma apstākļos kā citādi pārkāpj labas ticības principu vai ir pretēja labiem tikumiem.10

ABGB 830. paragrāfa izpratnē par dalīšanas šķērsli var kalpot vienīgi pārejoša rakstura apstākļi, kuri pārskatāmā laikā atkritīs (izbeigsies) vai ir novēršami11 un kuru dēļ dalīšanā ieinteresētajam kopīpašniekam jāsamierinās ar apstākļiem atbilstošu, taču nenovēršamu pagarinājumu jeb dalīšanas atlikšanu uz vēlāku laiku. Savukārt ilgstoša rakstura vai nenovēršami apstākļi (kuru dēļ kopības izbeigšana negatīvi ietekmētu vienu vai vairākus kopīpašniekus) nevar būt šķērslis dalīšanai un uz nepārskatāmu laiku izslēgt ieinteresētā kopīpašnieka tiesisku iespēju prasīt kopības izbeigšanu.12

[20.1.1] Ar "nelaiku" saprotams objektīvs, no kopīpašniekiem neatkarīgs un viņus visus vienādi ietekmējošs pārejoša rakstura apstāklis, kas nekavē dalīšanu, taču konkrētajā laikā (brīdī) to padara nelietderīgu un visiem kopīpašniekiem kaitējošu.13

Šāds apstāklis var būt ārkārtēja ekonomiskā situācija (piemēram, augsta inflācija vai vispārējs cenu kritums), tāda procesa ierosināšana (turpināšanās), kas skar kopīgo lietu (piemēram, civiltiesisks strīds par īpašuma tiesību uz kopīgo lietu vai piespiedu atsavināšanas procesa uzsākšana attiecībā uz kopīgo nekustamo īpašumu), kopīgās lietas zināmas īpašības (piemēram, būves nolietojums, ja kopīpašniekiem ir iespēja ieguldīt līdzekļus tās atjaunošanai, lai tādējādi šo būvi varētu pārdot par iespējami augstāku cenu, vai, piemēram, tāda liettiesiska vai saistībtiesiska apgrūtinājuma paredzamā izbeigšanās pārskatāmā nākotnē, ar ko apgrūtināta kopīgā lieta).14

[20.1.2] Dalīšana ir "par ļaunu pārējiem" tad, ja zināmu pārejošu apstākļu dēļ tā kaitētu viena vai vairāku citu kopīpašnieku subjektīvajām interesēm, kuras konkrētā gadījuma apstākļos – salīdzinājumā ar dalīšanā ieinteresētā kopīpašnieka interesēm – ir pamatotākas un vairāk aizsargājamas, piemēram, dalīšanā neieinteresētā kopīpašnieka nepilngadība, liels vecums vai smaga slimība (izņēmuma gadījumos, kad šādam kopīpašniekam nāktos pārcelties uz dzīvi citur), nopietns risks palikt bez pajumtes.15

[20.2] Vairāki vai visi kopīpašnieki ar savstarpēju vienošanos var atteikties no prasījuma par kopības izbeigšanu, taču šāda saistībtiesiska vienošanās ir spēkā starp pašiem tās slēdzējiem un nav saistoša viņu mantiniekiem (skat. ABGB 831. paragrāfu). Kopīpašnieku pienākums turpināt kopību var būt noteikts arī līgumā, kas noslēgts ar trešo personu (piemēram, līdzšinējam īpašniekam noslēdzot līgumu ar viņa atsavinātās lietas ieguvējiem – jaunajiem kopīpašniekiem), vai pēdējās gribas rīkojumā, un arī šāds pienākums nav saistošs attiecīgo kopīpašnieku mantiniekiem (skat. ABGB 832. paragrāfu). Ja tiesiskā darījumā noteiktais pienākums turpināt kopību nav aprobežots ar beigu termiņu, ieinteresētais kopīpašnieks ir tiesīgs prasīt šāda pienākuma atcelšanu, ja viņam ir svarīgs iemesls.16

b) Dalīšanas kārtība un dalīšanas veidi

[21] Kopības izbeigšana jeb dalīšana var notikt ārpustiesas ceļā ar vienošanos, lozēšanu vai neitrāla vidutāja starpniecību, bet strīda gadījumā – tiesas ceļā (skat. ABGB 841. paragrāfu). Turklāt lozēšanai vai neitrāla vidutāja piesaistīšanai nepieciešama visu kopīpašnieku vienošanās par šāda risinājuma izvēli, kā arī skaidrība par to, kādās reālās daļās tiks sadalīta kopīgā lieta. Ja kopīpašnieki nevar vienoties par dalīšanu vispār vai konkrētu tās veidu, viens vai vairāki kopīpašnieki var celt tiesā prasību par dalīšanu (Teilungsklage).17

Prasība par dalīšanu ir konstitutīva jeb tiesībpārveidojoša prasība, kas vērsta uz kopības izbeigšanu un kopīgās lietas dalīšanu, turklāt atkarībā no konkrētā gadījuma apstākļiem dalīšana var izpausties ne tikai kā šīs lietas 1) "reāla dalīšana" (Realteilung) vai 2) "civila dalīšana" (Zivilteilung, skat.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
16
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Egils Levits
Tiesību politika
Satversmes simtgade jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos
Ringolds Balodis, Jānis Pleps
Skaidrojumi. Viedokļi
Atskatoties uz Satversmes simts gadiem: Latvijas valsts pamatlikuma plusi un mīnusi
1 komentāri
Notikums
Kā uz mūsu simtgadīgo Satversmi raugās skolēni  
2021. gada nogalē tika izsludināts un 2022. gada februārī noslēdzās jau piektais Satversmes tiesas rīkotais zīmējumu un domrakstu konkurss skolēniem par Latvijas Republikas Satversmi. Arī "Jurista Vārda" redakcijai tika piedāvāts ...
Inese Lībiņa-Egnere
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autore Inese Lībiņa-Egnere
Juridisko zinātņu doktore, studējusi Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē un Freiburgas Alberta Ludviga universitātes Juridiskajā fakultātē Vācijā. 13. Saeimas deputāte un Saeimas priekšsēdētājas biedre, Saeimas Juridiskās ...
Sannija Matule
Informācija
Tiesu izpildītāji: darbs ar sabiedrību noteikti atmaksājas  
Pēc gada pārtraukuma 21. aprīlī ir aizritējusi Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju klātienes kopsapulce, kuras darba kārtībā bez atskaitēm un turpmāko mērķu izvirzīšanas bija arī jaunas padomes un vēl citu struktūrvienību ...
AUTORU KATALOGS