ŽURNĀLS Tiesību politika

22. Novembris 2022 /Nr.47 (1261)

Vai iespējams samazināt izmeklēšanas iestāžu skaitu un pārskatīt to kompetences

Latvijā noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas funkcija ir piešķirta 11 izmeklēšanas iestādēm,1 un izmeklēšanas iestāžu struktūra var šķist sadrumstalota, tādēļ Valsts kontrole lietderības revīzijā vērtēja, vai sistēmā ir iespējamas un nepieciešamas izmaiņas, lai noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana kļūtu efektīvāka. Pirms pāris nedēļām publiskoti šīs revīzijas rezultāti, un, kā norāda Valsts kontrole, no revīzijā konstatētā izriet, ka decentralizēts izmeklēšanas iestāžu modelis, kāds iedibināts Latvijā, pats par sevi nav neefektīvs. Tomēr, vērtējot no dažādiem tiesiskiem un lietderības aspektiem, izmeklēšanas efektivitātes nolūkā Latvijas izmeklēšanas iestāžu institucionālajā sistēmā ir iespējamas izmaiņas, turklāt atsevišķos gadījumos tās ir ne tikai vēlamas, bet pat nepieciešamas. Turpinājumā – ieskats Valsts kontroles apkopotajos revīzijas ziņojuma galvenajos secinājumos.2

Institucionālā piekritība decentralizētā izmeklēšanas iestāžu modelī

Decentralizētais izmeklēšanas iestāžu modelis Latvijā izveidojies vēsturiski, atjaunojot izmeklēšanas iestādes, kas darbojās pirms okupācijas. Tomēr laika gaitā izmeklēšanas iestāžu sarakstā veiktas izmaiņas, izveidojot jaunas vai reorganizējot esošās iestādes, piemēram, 2015. gadā darbību sāka IDB, 2018. gadā – VID NMPP un VID IDP.

Analizējot normatīvo aktu grozījumus un to pamatojumu, revīzijā secināts, ka līdz šim jaunu izmeklēšanas iestāžu izveidei ir gadījuma raksturs, kas saistīts ar konkrētu problēmu risināšanu konkrētā izmeklēšanas iestādē, un netiek īstenota kompleksa pieeja, vienas un tās pašas problēmas vienveidīgi risinot visā izmeklēšanas iestāžu institucionālajā sistēmā.

0
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dina Gailīte
Intervija
Tiesu varu neapmierina pakalpojums, ko sniedz Tieslietu ministrija  
Aigars Strupišs ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs un līdz ar to arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs kopš 2020. gada jūnija. Tiesneša amatā viņš ir kopš 2014. gada, kad sāka darbu Augstākās tiesas Civillietu departamentā, ...
Rīgas Juridiskā augstskola
Notikums
Atskats uz ikgadējo konferenci par aktuālajiem cilvēktiesību jautājumiem Latvijā
4. novembrī notika Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) organizētā ikgadējā konference par aktuālajiem cilvēktiesību jautājumiem Latvijā "Cilvēktiesības Latvijā un Eiropā: jaunie izaicinājumi". Šajā konferencē piedalījās Eiropas ...
Kristiāna Plāte
Skaidrojumi. Viedokļi
Juridiskais dizains – uz cilvēku un inovācijām orientēts dizains
Kaspars Ķikuts
Skaidrojumi. Viedokļi
Cietušā institūta normu piemērošana administratīvo pārkāpumu tiesībās
Šī raksta mērķis ir aplūkot cietušā institūtu tieši no praktiskās piemērošas prizmas un identificēt problemātiku, kas saistīta ar cietušā institūta tiesību normu reālu piemērošanu administratīvo pārkāpumu procesos iestādēs.
7 komentāri
Inga Bite
Viedoklis
Sankciju piemērošana – kā neiešaut sev kājā
AUTORU KATALOGS