ŽURNĀLS Juridiskā literatūra

"Jurista Vārda" digitālā bibliotēka tika atklāta 2021. gada februārī, un tā ir viena no portāla juristavards.lv brīvpieejas sadaļām, kuras saturs pieejams ikvienam interesentam un ne tikai žurnāla abonentiem. Digitālajā bibliotēkā ievietotie materiāli sagrupēti četros "plauktos" (grāmatas, periodika, prakses materiāli, videolekcijas), un tās mērķis ir vienuviet apkopot brīvpieejas resursus, kas var būt noderīgi kā darba un tālākizglītības instruments.

Bibliotēkas krājums nemitīgi tiek papildināts ar jauniem un vērtīgiem avotiem, un arī pēdējā pusgadā klāt nākuši vairāki nozīmīgi resursi. Kā vienu no tiem noteikti var minēt LU Akadēmiskā apgāda šoruden izdoto monogrāfiju "Digitālais pirkuma objekts. Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ietvertais regulējums saistībā ar 2019. gada patērētāja pirkuma direktīvu ieviešanu". Monogrāfija tapusi doc. Vadima Mantrova zinātniskajā redakcijā, bet tās autori ir LU Juridiskās fakultātes prof. Jānis Kārkliņš, doc. Vadims Mantrovs, doc. Arnis Buka, Juridiskās fakultātes Juridiskās zinātnes institūta pētniece, lektore Irēna Barkāne, Dr. iur. cand. Zanda Dāvida, Salvis Kārklis un Kristaps Silionovs. Autori norāda, ka sava rakstura dēļ monogrāfija paredzēta plašam interesentu lokam: tiesību normu piemērotājiem, zvērinātiem advokātiem, citiem praktizējošiem juristiem, studentiem un ikvienam, kurš interesējas par patērētāja pirkuma regulējumu Latvijā. Neraugoties uz plašo adresāta loku, monogrāfija ir sagatavota atbilstoši zinātniskā stila prasībām, ievērojot juridisko latviešu valodu.

Kā būtisks bibliotēkas pēdējā laika papildinājums noteikti nosaucamas arī vairākas rokasgrāmatas. Tā, piemēram, oktobrī publiskots desmit autoru sagatavotais Valsts kancelejas izdevums "Rokasgrāmata pret dezinformāciju: atpazīt un pretoties". Lai gan iecere par to radusies krietni pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, rokasgrāmatas ievadā uzsvērts, ka šobrīd rūpes par Latvijas stāstu un informatīvās telpas aizsardzību pasaulē, kurā Kremļa režīms izvērsis cinisku un nežēlīgu pilna apmēra karadarbību Ukrainā, ir kļuvušas svarīgākas nekā jebkad agrāk. Tādēļ grāmata veidota nolūkā piedāvāt praktiskus ieteikumus un piemērus valsts pārvaldē, publiskajā sektorā, pašvaldībās nodarbinātajiem, pastarpināti arī pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, kā atpazīt manipulatīvas darbības un dezinformāciju informatīvajā telpā, kā no tām izvairīties un pretoties ar proaktīvu un reaģējošu rīcību, kā arī spēt atšķirt stāstus (vēstījumus) par Latviju, kas balstīti faktos un pierādījumos, no tiem, kas ir izdomāti vai sagrozīti.

Savukārt vēl divu citu rokasgrāmatu – "Starptautisko tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmata" un "Latvijas Republikas tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmata" – izdevējs ir Valsts valodas centrs. Tā pārstāvji skaidro, ka juridiskā valoda ir valoda, kas tiek izmantota normatīvajos aktos un dažādos citos juridiskajos dokumentos, un izteiksmes veids gan latviešu valodā, gan angļu valodā mazliet atšķiras no vispārlietojamās valodas. Dažas no būtiskākajām juridiskās valodas pazīmēm ir skaidra, viegli uztverama izteiksme, precizitāte, jēdzieniski nepārprotami termini. Arī tulkojumam ir jābūt skaidram, viegli uztveramam, kā arī tajā jāizmanto jēdzieniski nepārprotami termini. Tādēļ juridiskajos tulkojumos terminoloģija ir ļoti svarīga, un īpaša uzmanība jāpievērš terminoloģijas konsekvencei, to nodrošinot ne tikai viena dokumenta ietvaros, bet arī kopumā atsevišķas nozares tekstos. Līdzīgi kā abas priekšteces, arī šīs papildinātās rokasgrāmatas to atjauninātajā versijā primāri ir paredzētas Valsts valodas centra Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamenta tulkošanas pakalpojumu sniedzējiem, taču izglītojošā un arī praktiskā nolūkā to saturs noderēs ikvienam juristam.

Bez jau minētajiem piemēriem šovasar bibliotēkai pievienots arī "Konstitucionālo tiesību" (J. Pleps, E. Pastars, I. Plakane) tulkojums angļu valodā, kas pieejams tikai digitāli juristavards.lv; Augstākās tiesas un LU Akadēmiskā apgāda izdotā juridiskā literatūra; kā arī kārtējie juridiskās periodikas numuri, tostarp žurnāls "Juridiskā zinātne", RSU Juridiskās fakultātes elektroniskais juridisko zinātnisko rakstu žurnāls "Socrates", "Augstākās Tiesas Biļetens" u.c. Savukārt prakses materiālu sadaļa papildināta ar dažādiem praktiskas ievirzes skaidrojumiem, vadlīnijām, datu pārskatiem un citiem ikdienas darbā noderīgiem palīgmateriāliem. Piemēram, starp tiem atrodamas gan Tieslietu ministrijas "Vadlīnijas par piespiedu izpildi lietās, kas skar bērnu atgriešanos pastāvīgās dzīvesvietas valstī", gan arī Latvijas Nacionālās standartizācijas institūcijas SIA "Latvijas standarts" (LVS) sagatavotais informatīvais materiāls par atsaucēm uz standartiem tiesību aktos, kura mērķauditorija ir tiesību aktu izstrādātāji un citi interesenti. Izdevuma autori uzsver, ka likumdošanas atbalstam likumdevēji Eiropā un arī Latvijā plaši pielieto standartus – tie ir uz konsensa pamata izstrādāti un oficiāli atzītas standartizācijas organizācijas apstiprināti dokumenti. Standartu lietošana ir brīvprātīga, un likumdevējs tos neapstiprina. Standarti par specifisku likumdošanas sistēmas daļu kļūst vien tad, ja likumdevējs tiesību aktos iekļauj atsauces uz standartiem. Tādēļ, aptverot šīs situācijas un lietotāju dažādās vajadzības, LVS materiālā "Atsauces uz standartiem tiesību aktos" sniegtas: 1) standartizācijas pamatjēdzienu definīcijas; 2) atbildes uz jautājumiem, kas ir tiešā atsauce, netiešā atsauce un vispārīgā atsauce uz standartu tiesību aktā; 3) rekomendācijas tiešo atsauču un piemērojamo standartu sarakstu noformēšanai; 4) pamācības par standartu meklēšanu LVS katalogā, īss apraksts par starptautisko standartu pārņemšanas un standartu tulkošanu procedūru, kā arī citi praktiski padomi; 5) norādes uz informācijas avotiem tēmas padziļinātai izpētei.

Kā jau iepriekš minēts, visi juristavards.lv sadaļas "Bibliotēka" resursi ir brīvi pieejami ikvienam interesentam, un to klāsts iespēju robežās nepārtraukti tiek papildināts. Tādēļ redakcija joprojām aicina uz sadarbību ikvienu, kas var piedāvāt tādus brīvpieejas materiālus, kuriem tematiski būtu vieta šajā digitālajā bibliotēkā, lai kopīgi to attīstītu par uzticamas un noderīgas informācijas krātuvi un juristu tālākizglītības instrumentu.