ŽURNĀLS Juristu likteņi

6. Februāris 2001 /Nr.2 (195)

Par laimi, kas paša pelnīta sava mūža gados

Par laimi, kas paša pelnīta sava mūža gados

Dr. iur. Aivars Niedre, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs,— "Latvijas Vēstnesim"

NIEDRA.JPG (17040
BYTES) Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Jau pagājušajā nedēļā "LV" informācijā " Par raženu darbu un mūžu" ( 30. 01. 2001. ) vēstījām par kādu nozīmīgu notikumu — 29. janvārī savu 70. dzīves jubileju atzīmēja Latvijā pazīstamais jurists, Zvērinātu advokātu padomes ilggadējais priekšsēdētājs un mūsu laikraksta čaklais ārštata autors — tiesību doktors Aivars Niedre.

Pāris dienas vēlāk ar viņu tikāmies darba kabinetā, kurā vēl smaržoja ziedu pušķi, ko no sirds jubilāram bija dāvinājuši kolēģi juristi un arī citu profesiju pārstāvji. Šoreiz mūsu saruna ritēja par aizvadīto gadu spilgtākajiem iespaidiem, par advokāta misiju, par atziņām ar skatu rītdienā.

— Esmu dzimis toreizējā Tukuma apriņķī, tādā, manā izpratnē, ievērojamā vietā kā Struteles pagasts, jo šī puse saistās ar mūsu dainu tēva — Krišjāņa Barona — dzimšanas vietu. Un mana pirmā skola bija arī vietējā Krišjāņa Barona pamatskola. Tēvs bija zemnieks, māte tolaik strādāja vietējā pagasta valdē par darbvedi un skaitījās pie pagasta inteliģences. Mūsu mājās, īpaši pateicoties vectēvam, kas bija liels grāmatu mīļotājs, tolaik jau izveidojās prāva bibliotēka. Tāpēc grāmatu lasīšana man un vecākajam brālim Ojāram šķita pati aizraujošākā nodarbe. Turklāt mums bija pieejami dažādi pirmskara Latvijā iespiestie žurnāli un avīzes. Iespējams, ka jau tajos bērnības gados modās zinātkāre, cenšanās izzināt pasauli, izprast notikumu kopsakarību. Tā kā mūs ar brāli vairāk interesēja humanitārās zinības, šķiet, 10. klasē, mācoties Tukuma vidusskolā, nolēmu turpināt izglītību augstskolā un konkrēti — Latvijas Universitātē. Un tā — 1950. gadā, pēc vidusskolas beigšanas, devos uz Rīgu, lai mācītos toreizējā Ekonomikas un juridiskajā fakultātē. Brālis izvēlējās vēsturnieka profesiju, vēlāk ieguva vēstures zinātņu doktora grādu, tagad gan viņš ir pensijā.

Tā kopš studiju gadiem esmu rīdzinieks, ar dzimto pusi mani saista tikai tēva atdusas vieta. Viņš nomira diezgan agri, pēc kara, bet māte ilgāku laiku strādāja vietējā kolhozā par grāmatvedi, līdz aizgāja pensijā un vecumdienas pavadīja pie vecākā dēla, tas ir, mana brāļa ģimenē.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Juristu likteņi
Par kolēģi, kam svarīgs godaprāts
Informācija
Par tiesu darbu pērn un izredzēm nākotnē
Uldis Krastiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Par krimināltiesībām, kas prasa diskusiju
Dainis Mežulis, Aleksejs Loskutovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Par noziedzīgiem nodarījumiem transportā
Satversmes tiesa
Satversmes tiesas reglaments
AUTORU KATALOGS