ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

14. Marts 2023 /Nr.11 (1277)

Dot vai nedot – tāds ir jautājums: kukulis kā pateicība Krimināllikumā
Mg. iur.
Ērika Gribonika
Zvērināta advokāta palīdze zvērinātu advokātu birojā "Rode un partneri" 

Angļu dramaturgs Džons Vebsters (1580–1632) elegantos vārdos ietērpis kukuļošanas neglīto pusi: "Kad es iešu uz elli, es grasos līdzi nest kukuli, jo, lūk, labas dāvanas vienmēr dod ceļu sliktākajiem cilvēkiem."1 Tomēr vai ikviena laba dāvana liecina par sliktu dāvinātāju? Un vai ceļš pie apdāvināmā allaž būs ceļš uz pekli? Kompass rīcības novērtējumam ietverts Krimināllikumā, kā arī Latvijas Republikai saistošo starptautisko tiesību aktu normās, kuru analīze liecina – ne katram dāvināšanas priekam Latvijas Republikā līdzi jāseko vainas apziņas vai baiļu no soda draudīgajai ēnai.

1. Kukuļdošanas regulējums Krimināllikumā

Atbildība par aktīvo kukuļošanu paredzēta Krimināllikuma 323. pantā. Minētā panta pirmās daļas dispozīcijā noteikts, ka kriminālatbildība par kukuļdošanu piemērojama, ja persona materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu dod, piedāvā vai apsola pēc tā pieprasīšanas personiski vai ar starpnieku valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību, neatkarīgi no tā, vai nodotais, piedāvātais vai apsolītais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai.

Krimināltiesībās, tāpat kā jebkurā citā tiesību nozarē, korektai tiesību normas satura atklāšanai veicama tās interpretācija. Interpretējot tiesību normu, izmantojamas visas tiesību normu interpretācijas metodes – gramatiskā (filoloģiskā), vēsturiskā, sistēmiskā un teleoloģiskā metode.2

1.1. Kukuļdošanas pamatsastāva vārdiskais tvērums

Kukuļdošanas objekts ir valsts un pašvaldību institūciju, valsts dienesta normāla darbība.3 Attiecīgā nozieguma pamatsastāvu veido aktīvas darbības (objektīvā puse) – kukuļa došana, piedāvāšana vai apsolīšana valsts amatpersonai.4 Gadījumā, ja inkriminēta tikai kukuļa došana, noziegums uzskatāms par pabeigtu ar brīdi, kad valsts amatpersona tieši vai ar starpnieku ir pieņēmusi kukuli vai tā daļu.5 Kukuļdošanas subjekts ir vispārējais un no subjektīvās puses to raksturo tiešs nodoms un īpašs nolūks – "panākt, lai valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību paša kukuļdevēja vai citas personas interesēs".6

Krimināltiesībās ar nolūku saprot personas psihisko darbību, kas personai rada vēlmi sasniegt noteiktu mērķi reālajā dzīvē, nolūks aktivizē personas gribu uz izvēlētā mērķa sasniegšanu, tas ir, izdarīt kādu prettiesisku darbību vai sasniegt konkrētu noziedzīgu rezultātu.7 Tādējādi, ievērojot kukuļdošanas objektu un tiesību normā izvēlēto nolūka formulējumu, secināms, ka Krimināllikuma 323. panta pirmajā daļā ietvertā noziedzīgā nodarījuma pamatsastāvu konstruējošās aktīvās darbības ir vērstas uz mērķi ietekmēt valsts amatpersonas gribu, proti, panākt, lai nākotnē (pēc prettiesiskā labuma piedāvāšanas, apsolīšanas vai došanas) valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdara vai, tieši pretēji, neizdara kādu darbību paša kukuļdevēja vai citas personas interesēs.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Ernests Grabusts
Skaidrojumi. Viedokļi
Nepilngadīgo un aizgādnībā esošo personu procesuālās rīcībspējas problemātika Satversmes tiesas procesā
1 komentāri
Ieva Pīpiķe, Baiba Amoliņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts kontroles revīzija – bērni jāaudzina, nevis jāsoda
Agris Ratniks
Skaidrojumi. Viedokļi
Akadēmiskā brīvība un augstskolu padomes
Viktorija Soņeca
Tiesību prakse
Personas datu glabāšanai Sodu reģistra arhīva datubāzē jāatbilst leģitīmam mērķim
Ieva Žeimunde
Tiesību prakses komentāri
Komentārs par Satversmes tiesas spriedumu Nr. 2022-09-01
AUTORU KATALOGS