ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

24. Oktobris 2023 /Nr.43 (1309)

Konkurences tiesību un ilgtspējas sinerģija
Bc. iur.
Jurijs Georgs Rusakovs
Jaunākais jurists ZAB Cobalt SIA 

Klimata pārmaiņas ir mūsdienu krīze, kas skar visas pasaules valstis. Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Ģenerālās asamblejas 2015. gadā pieņemtā Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam (tostarp 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi)1 sniedz kopīgu plānu – "rīcības plānu cilvēkiem, planētai un labklājībai", lai līdz 2030. gadam virzītu visu valstu politiku uz ilgtspējīgu attīstību. Tāpat arī Parīzes nolīguma mērķis ir stiprināt globālo reakciju uz klimata pārmaiņām, izmantojot atbilstošas finanšu plūsmas, jaunu tehnoloģiju sistēmu un uzlabotu spēju veidošanas sistēmu.2 Reaģējot uz šīm starptautiskajām saistībām, Eiropas Savienība (turpmāk – ES) ir uzsākusi Eiropas Zaļā kursa (European Green Deal)3 īstenošanu, kas ir neatņemama Eiropas Komisijas (turpmāk – Komisija) stratēģijas daļa, lai īstenotu ANO programmu 2030. gadam. Eiropas Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo teritoriju, nosakot ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes programmu, ņemot vērā vides un sociālās politikas prioritātes, dekarbonizējot ne tikai elektroenerģiju, bet arī ēkas un transportu, lauksaimniecību un rūpniecību. Kopš Eiropas Zaļā kursa ieviešanas Komisija ir rosinājusi dažādas debates par videi draudzīgākiem konkurences tiesību aktiem un politiku.4 Ņemot vērā iepriekš minēto, lasītājam var rasties jautājums – kā konkurences tiesību politika var atbalstīt ES pievēršanos ilgtspējai un virzību uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam?

Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere (Margrethe Vestager) 25. Starptautiskās advokātu asociācijas (The International Bar Association) konkurences konferences runā norādījusi, ka Zaļā kursa noteikumi, nodokļi un ieguldījumi ir Zaļā kursa atslēga. Taču, ņemot vērā, ka tik īsā laikā ir tik daudz darāmā, visiem, tostarp konkurences īstenotājiem, ir jāpārliecinās, ka tiek darīts viss iespējamais, lai palīdzētu sasniegt Zaļā kursa mērķus.5 Šis vēstījums norāda uz pieeju, kas paredz, ka arī konkurences tiesībām ir sava nozīme, kas, iespējams, ir lielāka nekā tikai atbalsta loma zaļās politikas mērķu sasniegšanā.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Lauris Rasnačs
Skaidrojumi. Viedokļi
Karteļa radītu zaudējumu atlīdzība, ja nav piemērojama zaudējumu esamības vai apmēra prezumpcija
Elīza Roshofa
Skaidrojumi. Viedokļi
Platformu tirgus vara digitālajos tirgos un konkurences tiesību regulējums atsevišķās Eiropas Savienības dalībvalstīs
Patrīcija Bodniece
Skaidrojumi. Viedokļi
Tirgus dalībnieku apvienošanās darījumi digitālajos tirgos ar mērķi likvidēt konkurentu
Raksta mērķis ir iepazīstināt lasītāju ar teoriju par iznīcinošajām iegādēm1 (killer acquisitions) un veicināt viedokļu apmaiņu starp konkurences tiesību ekspertiem par konkurences novērtējumu attiecībā uz šādām ...
Artūrs Punculis
Skaidrojumi. Viedokļi
Meitas sabiedrības atbildība par mātes sabiedrības konkurences tiesību pārkāpumu
Reinis Ivanovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Konkurences tiesību pārkāpēju savstarpējās tiesiskās attiecības
Konkurences tiesības un to ievērošanas nodrošināšana pēdējo gadu laikā ir bijis viens no aktuālākajiem jautājumiem kā Eiropas Savienības (turpmāk – ES), tā arī Latvijas likumdevējam. Tas tāpēc, ka mūsdienu ekonomikas aprites ...
AUTORU KATALOGS