ŽURNĀLS Intervija

Ir aizritējuši 102 gadi kopš Latvijas pamatlikuma pieņemšanas Satversmes sapulcē 1922. gada 15. februārī, un tieši šajā nedēļā simboliski pie lasītājiem dodas 21 autora veidota kolektīva zinātniska monogrāfija "Publiskās tiesības. Ievads" vairāk nekā 900 lappušu biezumā.

Grāmatas ideja aizsākusies Satversmes tiesā pirms vairāk nekā trim gadiem, tādēļ tās autoru skaitā ir esošie un bijušie Satversmes tiesas tieneši un darbinieki, taču tapšanas procesā, ideju un ieceru lokam paplašinoties, darbam pievienojušies arī Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes un Rīgas Juridiskās augstskolas mācībspēki un citi autori. Kā uzsvērts priekšvārdā, tie ir tiesību zinātnieki, "kas ilgstoši dažādās perspektīvās rosinājuši Latvijas moderno publisko tiesību domu, formulējuši tiesību jēdzienus un institūtus, veidojuši tiesību tradīcijas".

"Publisko tiesību" iznākšana neapšaubāmi ir būtisks notikums Latvijas tiesiskajā sistēmā, jo pirmo reizi kā vienotu fenomenu aplūko visas moderno publisko tiesību nozares to mijiedarbībā (tai skaitā, piemēram, visu veidu procesuālās tiesības kā vienotu tiesību nozari), un tas daudziem lasītājiem noteikti būs jaunatklājums. Tāpēc grāmatas autori cer, ka tā noderēs ne vien tiesību zinātņu studentiem, bet arī praktiķiem, piemēram, tiesību politikas veidotājiem – lai saprastu, ka izmaiņas vienā publisko tiesību nozarē neapšaubāmi ietekmē citas nozares un ar šīm sekām ir jārēķinās jebkura likumprojekta rakstītājam.

"Jurista Vārds" uz sarunu par jauno grāmatu un to, kas ir modernās publiskās tiesības, aicināja šī izdevuma iniciatores un autoru kolektīva vadītājas – tiesneses un profesores Inetu Ziemeli un Sanitu Osipovu. Abas viņas ir bijušas arī Satversmes tiesas tiesneses un šīs tiesas priekšsēdētājas, tādēļ saruna nonāca arī līdz likumdevēja un konstitucionālās tiesas attiecībām un pienākumiem.

Kāpēc bija vajadzīga šāda grāmata?

I. Ziemele: Ideja tapa 2020. gadā, kad mēs Satversmes tiesā – tā brīža Satversmes tiesas sastāvs – domājām par to, ko tiesa varētu uzdāvināt Latvijai, Latvijas sabiedrībai un valstij Satversmes simtgadē – tātad domājot divus gadus uz priekšu. Ņemot vērā to, ka atsevišķās nozarēs – gan administratīvajās, gan konstitucionālajās, gan citās – ir rakstīts, ir publikācijas, bet katra šī publisko tiesību nozare līdz šim attīstījusies kaut kā autonomi, tad labākais, ko mēs varējām piedāvāt, mūsuprāt, bija pirmā publisko tiesību grāmata modernās Latvijas vēsturē, kur visas publisko tiesību nozares ir atrodamas kopā un kur mēs rādām, kādas ir šo nozaru savstarpējās saiknes.