Atzīmējot to, ka šogad aprit divdesmit gadi kopš mediācijas kā alternatīvas domstarpību risināšanas metodes ienākšanas Latvijā un desmit gadi kopš Mediācijas likuma pieņemšanas un spēkā stāšanās, "Jurista Vārds" aicināja uz sarunu Sertificētu mediatoru padomes priekšsēdētāju Failu Abbasovu un sertificētu mediatori Laimu Āriju Zelmeni, lai skaidrotu, ar ko mediācija atšķiras no tiesvedības tiesā, kā mediācija uzlabo ikvienas iesaistītās puses situāciju un potenciāli novērš tiesāšanos, ieskaitot ar to saistīto zaudēto laiku un līdzekļus.
Kā jūs definētu mediāciju?
Laima Ārija Zelmene: Mediācija ir veids, kā cilvēki risina strīdus. Divu cilvēku strīdā piedalās kāds trešais, kurš palīdz šo strīdu risināt. Tas strādā, jo šāds trešais nav emocionāli iesaistīts, tas nozīmē, ka šī persona spēj ieraudzīt situāciju no citas perspektīvas, kas palīdz arī pusēm pacelties un paskatīties uz sevi no cita rakursa. Ir noteiktas metodes un prakses, kā arī amata gudrības, ko izmanto mediatori. Mediācijas rezultātā puses pašas pieņem lēmumus. Mediators viņu vietā to izdarīt nevar. Mediators atbild par procesu, jo zina, kā to vadīt efektīvi. Mediācijas procesā ir noteiktas stadijas jeb fāzes ar noteiktu struktūru. Rezultātā no tiem, kas atnāk uz mediāciju, 70 % spēj panākt vienošanos.
Faila Abbasova: Attiecībā uz mediāciju ir jāievēro divi aspekti. Pirmkārt, tas ir strukturēts un normatīvajos aktos par derīgu atzīts process, lai puses varētu risināt konfliktu ar mediatora starpniecību. Mediatoru bieži uzskata par starpnieku, jo tā ir neitrāla persona, kas vada sarunu, veicinot sadarbību pušu starpā. Lieta ir tāda, ka, pusēm ierodoties pie mediatora, šķiet neiedomājami sadarboties. Šajā brīdī mediatoru uzdevums ir veidot komunikāciju maziem, maziem solīšiem – tā, lai noslēgumā puses spēj vienoties. Tas notiek nepiespiesti, brīvi, taču tas tā var notikt tikai tad, ja puses ir atklātas. Atklātību starp pusēm aizsargā konfidencialitātes princips, kas attiecas gan uz mediatoru, gan pusēm.
Salīdzinot ar tiesas procesu – tiesā konfidencialitāte ir nodrošināta vienīgi slēgtās sēdēs. Mediācijā konfidencialitāte tiek piemērota vienmēr. Ja konfidencialitātes principu neievēro, to nevar uzskatīt par mediāciju.
Kādos gadījumos jūs iesakāt izvēlēties mediāciju?
LĀZ: Mediāciju ir ieteicams izvēlēties jebkurā konflikta situācijā, kura nav vienkārša viedokļu sadursme, bet puses jau ir izveidojušas savas pozīcijas, no kurām negrib atkāpties, un veido sev armijas, pulcina atbalstītājus. Ir izveidojusies situācija, kad vairs nav svarīgs strīda iemesls, bet gan otrs cilvēks kļūst par ienaidnieku, tad ir īstā vieta mediācijai. Tomēr ir konflikta eskalācijas robežas, aiz kurām mediācija vairs nedarbosies, ja cilvēki grib viens otru iznīcināt. Tādēļ būtiski mediāciju uzsākt ne par agru, ne par vēlu.
Kādās jomās ir ieteicams izvēlēties mediāciju?
FA: Klasiski tā ir biznesa un ģimenes mediācija.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes