21. februārī Rīgas Juridiskajā augstskolā norisinājās konference “Mākslīgais intelekts: inovācijas un pamattiesības”, kurā tehnoloģiju eksperti, juristi un politikas veidotāji diskutēja par mākslīgā intelekta (MI) ietekmi uz tiesībām, inovācijām un sabiedrību kopumā. Konferenci rīkoja Eiropas Savienības tiesību asociācija sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Rīgas Juridisko augstskolu. “Jurista Vārds” piedāvā ielūkoties konferences gaitā.
MI attīstība un regulējums Eiropas Savienībā
Konferenci atklāja Rīgas Juridiskās augstskolas direktore Ieva Rācenāja un tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, uzsverot MI nozīmi tiesiskā valstī un nepieciešamību nodrošināt tā atbildīgu izmantošanu. Ministre norādīja, ka MI regulējums šobrīd ir starptautisku diskusiju centrā un Latvijai jābūt aktīvai dalībniecei šajā procesā, lai nepaliktu tehnoloģiskās attīstības ēnā. Viņa arī atzīmēja, ka Latvija sevi starptautiski pozicionē kā digitāli attīstītu valsti, taču pastāv ievērojami izaicinājumi MI regulēšanā un pielietošanā, kas saistīti ar pamattiesību aizsardzību un inovāciju līdzsvarošanu. MI regulēšana nav tikai tehnoloģiju jautājums, tas ir arī tiesiskuma un demokrātijas jautājums.
Pirmo uzstāšanos vadīja asociētais profesors Ph.D. Ēvalds Urtāns – MI pētnieks un jaunuzņēmumu asya.ai, Pitch Patterns un Eldigen dibinātājs. Viņš sniedza izsmeļošu pārskatu par MI būtību un tā darbības principiem, uzsverot, ka mūsdienās MI vairs nav tikai “melna kaste” – tehnoloģiju attīstība ļauj cilvēkiem izprast, kā šie algoritmi pieņem lēmumus. Ē. Urtāns skaidroja, ka MI kļūst par ceturtās industriālās revolūcijas galveno dzinējspēku un ir salīdzināms ar “jauno elektrību”, kas maina ekonomikas un tiesību sistēmas darbību.
Tomēr Latvija MI izmantošanā būtiski atpaliek no citām Eiropas valstīm. Tikai 8 % uzņēmumu Latvijā ir iegādājušies un izmanto MI risinājumus, savukārt vairāk nekā 70 % uzņēmēju pat neapsver to ieviešanu. Šis rādītājs ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā un liecina par nepietiekamu izpratni par MI sniegtajām iespējām. Ē. Urtāns brīdināja, ka Latvija šobrīd ir tikai ceļa sākumā MI ieviešanā un, ja mēs kavēsimies, zaudēsim konkurētspēju. MI vairs nav nākotne – tas ir tagadne, un tam ir jābūt mūsu ikdienas sastāvdaļai.
Būtiska loma diskusijā bija veltīta MI aktam. Ar šo tēmu klausītājus iepazīstināja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols. Viņš skaidroja, ka MI akts, kas stājās spēkā 2024. gada augustā, ir pirmais šāda mēroga likumdošanas akts pasaulē, kas nosaka MI lietojuma regulējumu dažādās nozarēs. Tā mērķis ir nodrošināt, ka MI risinājumi ir uzticami, cilvēkcentriski un atbilst augstiem drošības un pamattiesību aizsardzības standartiem.
G. Ozols norādīja uz vairākām problēmām, kas saistītas ar MI regulējuma praktisko ieviešanu. Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir inovāciju attīstības aizture, jo regulējums paredz sarežģītus atbilstības procesus, kas palielina izmaksas uzņēmējiem un publiskajam sektoram. Tāpat pastāv risks, ka atšķirīgas interpretācijas dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs var radīt regulatīvo neskaidrību.
Lai veicinātu inovācijas un nodrošinātu uzņēmumiem iespēju testēt jaunus MI risinājumus, Latvijā tiek veidotas regulatīvās smilškastes, kas ļauj drošā vidē izmēģināt MI tehnoloģijas, pirms tās tiek plaši ieviestas tirgū. Šāda pieeja palīdz līdzsvarot inovāciju attīstību un regulatīvo atbilstību. G. Ozols uzsvēra, ka MI regulējuma mērķis nav tikai ierobežot tehnoloģiju izmantošanu, bet arī nodrošināt, ka tās tiek attīstītas un izmantotas droši, pārredzami un atbildīgi.
Filozofisks skatījums uz MI
Latvijas īpašais pārstāvis Starptautisko tiesību un valsts atbildības jautājumos Dr. iur. h. c. Egils Levits kopā ar Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāti Lailu Medinu diskutēja par MI ietekmi uz demokrātiju un sabiedrības attīstību. E. Levits norādīja, ka, lai gan MI sniedz plašas iespējas, tas nedrīkst aizstāt cilvēka autonomiju lēmumu pieņemšanā. Viņš pauda, ka tiesu sistēmā MI nevar aizstāt tiesneša darbu, jo spriedumu pieņemšana ir ne tikai juridiska loģika, bet arī vērtējuma un emocionālās inteliģences process. E. Levits uzsvēra, ka, ja mēs ļausim MI sagatavot sprieduma projektus, mēs riskējam apstādināt judikatūras attīstību. Tiesnesis ir tas, kurš spēj ieviest jaunas interpretācijas un attīstīt tiesību sistēmu, balstoties uz mainīgajiem sabiedrības apstākļiem. MI to nevar izdarīt, jo tas balstās uz iepriekšējiem datiem, nevis uz jauniem konceptuāliem atklājumiem.
L. Medina uzdeva provokatīvu jautājumu: “Vai Eiropa MI laikmetā varētu tikt vēlreiz “nolaupīta”, tāpat kā sengrieķu mitoloģijā Zevs nolaupīja Eiropu?” E. Levits norādīja, ka MI rada jaunu varas sadalījumu pasaulē, jo valstis, kas attīstīs MI tehnoloģijas, iegūs ievērojamu stratēģisko pārsvaru pār citām. Viņš uzsvēra, ka šobrīd lielākie MI attīstītāji ir ASV un Ķīna, kamēr Eiropa cenšas ieņemt regulatīvo lomu. Šis spēku samērs var radīt situāciju, kurā MI tehnoloģiju izstrādātāji – lielie tehnoloģiju uzņēmumi – kļūst par ietekmīgākiem spēlētājiem nekā valstu valdības. E. Levits uzsvēra, ka, ja mēs nepārvaldām šo tehnoloģiju, mēs riskējam zaudēt kontroli pār demokrātisko procesu. Demokrātija nevar pastāvēt bez informācijas caurspīdīguma un kritiskas domāšanas.
Viens no lielākajiem MI draudiem ir manipulētā demokrātija jeb sabiedrības polarizācija, kas rodas personalizētas informācijas plūsmas dēļ. Ja cilvēks saskaras tikai ar informāciju, kas atbilst viņa uzskatiem, viņš kļūst arvien mazāk spējīgs pieņemt atšķirīgus viedokļus, kas ilgtermiņā var vājināt demokrātiskos procesus un sabiedrisko diskusiju kvalitāti. E. Levits skaidroja, ka MI ir instruments, bet tas nevar kļūt par vērtību noteicēju – nedrīkst pieļaut, ka MI aizstāj cilvēka emocijas un filozofiju. Cilvēkam ir jāsaglabā tiesības un spēja patstāvīgi izvērtēt un pieņemt lēmumus, nekļūstot pilnībā caurskatāmiem MI rīkiem.
MI pielietojums tiesu sistēmā un valsts pārvaldē
Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnesis Pēteris Zilgalvis norādīja, ka tiesās MI izmantošana ir augsta riska joma, ņemot vērā tās ietekmi uz demokrātiju, tiesiskumu un taisnīgas tiesas principu. Viņš skaidroja, ka Eiropas Savienības Tiesa šobrīd izmēģina MI sistēmu, kas palīdz analizēt tiesu praksi un veikt juridisku dokumentu meklēšanu. Šī sistēma, balstoties uz lielajiem valodas modeļiem (LLM), palīdz tiesnešiem efektīvāk atrast atbilstošus nolēmumus un tiesību normas. Tomēr MI nevar aizstāt tiesneša lēmumu pieņemšanas procesu, jo tiesas spriedumiem ir nepieciešama ne tikai juridiskā argumentācija, bet arī cilvēcisks vērtējums un taisnīguma izjūta.
Sanita Mertena, Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta direktore, uzsvēra, ka MI jau tiek izmantots administratīvo pārkāpumu procesā. Viens no praktiskiem piemēriem ir Valsts ieņēmumu dienesta automatizētie lēmumi par nodokļu deklarāciju iesniegšanu – ja nodokļu maksātājs neiesniedz deklarāciju noteiktajā termiņā, MI sistēma var ģenerēt automatizētu paziņojumu un lēmumu par sodu. Viņa uzsvēra, ka, lai gan MI sniedz būtisku efektivitātes pieaugumu, tas rada izaicinājumus atbildības jautājumos – ja valsts iestāde izmanto MI lēmumu pieņemšanā, ir skaidri jānosaka, kurā brīdī sākas un beidzas cilvēka kontrole. Mēs nevaram atļauties situāciju, kur cilvēks tiek sodīts tikai tāpēc, ka “sistēma tā nolēma”. Viņa arī uzsvēra nepieciešamību turpināt MI testēšanu un pilnveidošanu, tostarp regulatīvo smilškastu izveidi, kur uzņēmēji un valsts iestādes varētu drošā vidē pārbaudīt jaunus risinājumus, pirms tos ievieš ikdienas darbā.
Tiesībsarga biroja pārstāve Anete Ilves diskutēja par MI iespējamiem draudiem pamattiesību ievērošanai, sniedzot starptautiskus piemērus, kur MI sistēmas jau ir radījušas problēmas. Viņa norādīja, ka, lai gan MI tiek uzskatīts par objektīvu rīku, realitātē algoritmi var nostiprināt un pat pastiprināt esošos aizspriedumus un nevienlīdzību sabiedrībā. A. Ilves atsaucās uz Nīderlandes gadījumu, kur MI tika izmantots sociālās labklājības pabalstu piešķiršanas sistēmā, taču vēlāk atklājās, ka algoritms negodīgi sodīja personas ar dubultpilsonību un citām atšķirīgām etniskajām pazīmēm. Viņa uzsvēra, ka ir jāstiprina sabiedrības izpratne par MI radītajiem riskiem un jāattīsta tehnoloģiski rīki, kas palīdz identificēt dezinformāciju. Viens no ieteikumiem bija plašāk ieviest digitālās pratības mācību programmas skolās un valsts iestādēs, lai palīdzētu cilvēkiem atpazīt MI radītus attēlus, video un tekstus.
Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Laima Letiņa prezentēja MI potenciālu uzņēmumu reģistrācijas un publiskās pārvaldes efektivizēšanā. Viņa uzsvēra, ka MI var ievērojami paātrināt birokrātiskos procesus, automatizējot datu apstrādi un atbrīvojot cilvēkresursus no rutīnas darba. L. Letiņa norādīja, ka, ja varētu automatizēt visu uzņēmumu reģistrācijas procesu, tas atbrīvotu darbiniekus no liekas birokrātijas un ļautu viņiem koncentrēties uz sarežģītākiem juridiskiem jautājumiem, tomēr jautājums paliek – vai mēs esam gatavi pilnīgi uzticēt šo procesu MI? Viņa skaidroja, ka MI nākotne valsts pārvaldē nav jautājums par to, vai to izmantosim, bet gan – kā to darīsim, lai nezaudētu cilvēka kontroli pār kritiskajiem lēmumiem.
Konference noslēdzās ar aicinājumu turpināt diskusijas un attīstīt MI regulējumu Latvijā, nodrošinot, ka tehnoloģiju attīstība notiek saskaņā ar pamattiesību aizsardzības principiem. Eksperti bija vienisprātis, ka MI nevar pilnībā aizstāt cilvēku juridiskajos un administratīvajos procesos, taču tas var būt efektīvs palīgrīks, kas uzlabo valsts pārvaldes un tiesu sistēmas darbu.