Par tiesu prakses atspoguļojumu Rietumeiropas valstīs mūsdienās
Māris Vainovskis, LU Juridiskās fakultātes students, — "Latvijas Vēstnesim"
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"
Tuvāko divu gadu laikā Latvijā paredzēts īstenot tiesu datorizācijas
projektu. Informatīvās sistēmas ietvaros tiks veidota arī tiesu prakses
uzskaites datu bāze, kas paredzēta gan tiesību piemērotāju, gan jebkura
cita interesenta lietošanai.
Ja tiks pareizi noteiktas datu bāzē iekļaujamo tiesu nolēmumu sistematizācijas prioritātes un pamatprincipi, Latvijas tiesu informatīvā sistēma var kļūt par vienu no veiksmīgākajiem šāda veida projektiem Eiropā un par mūsu valsts priekšrocību integrācijas procesā Eiropas tiesību sistēmā.
Izstrādājot tiesu prakses sistematizācijas kritērijus, ir nozīmīgi pētīt pieredzes bagātāko Rietumeiropas valstu sasniegumus šajā jomā. Pieredzes apmaiņas ceļā gūstamas derīgas atziņas par efektīvāko sistēmas modeli.
Veicot kritisku analīzi, Latvijā būtu iespējams adoptēt Rietumeiropas valstu pieredzi, kas ir ievērojami senāka un turklāt attīstījusies bez pārtraukuma. Lai izvairītos no atkārtošanās un sarežģīta izklāsta, šajā rakstā ir vispārinātas kopīgās Austrijas, Beļģijas, Francijas, Itālijas, Šveices un Vācijas tiesu prakses publicēšanas un sistematizācijas iezīmes. Ir norādīts arī uz Latvijas pieredzi konkrētajā gadījumā.
Tiesu nolēmumu publicēšanas un sistematizācijas jautājumi pašlaik aktīvi tiek apspriesti arī Polijā, Čehijā, Ungārijā un Slovākijā. Igaunijā tiesu spriedumi jau ir pieejami elektroniskā sistēmā, tomēr, kā atzīst paši Igaunijas tiesu pārstāvji un tiesību speciālisti, datu bāzes efektivitāte būtu vēl lielāka, ja veidošanas procesā rūpīgi tiktu izanalizēti nolēmumu selekcijas principi un kritēriji. Līdz šim tiesu nolēmumi Igaunijā sistematizēti galvenokārt pēc nolēmuma pieņemšanas laika un lietas numura. Šāda sistēmas uzbūve apgrūtina iespēju iegūt informāciju pēc nolēmumos ietverto tiesisko atziņu kritērija konkrētās tiesību nozarēs.
Jēdziens "publicēšana" šajā rakstā lietots ar paplašinātu nozīmi kā "padarīšana par zināmu, pieejamu". Tātad, uz jēdzienu "tiesu prakses publicēšana" tiek attiecināti ne tikai tipogrāfiski iespiesti nolēmumu oficiālie apkopojumi, bet arī publikācijas laikrakstos, komentāri profesionālos žurnālos un nolēmumu pieejamība ar citu informācijas avotu starpniecību.
Nolēmumu publicēšana
No brīža, kad tiesas nolēmums ir uzrakstīts un pasludināts atklātā tiesas sēdē, rodas jautājums, vai tas ir paziņojams tikai pusēm vai arī visiem, turklāt — pēc pieprasījuma vai automātiski. Protams, jau pasludināšanas laikā klātesošās personas var izdarīt piezīmes un tās publicēt. Šīs personas var būt žurnālisti vai arī personas, kas sniedz atskaites par tiesas nolēmumiem1. Tomēr laikrakstu žurnālistu komentāru gadījumā pastāv risks, ka par nolēmumu netiks ziņots juridiski precīzi. Turklāt žurnālista izdarītajai izvēlei nereti ir gadījuma raksturs un to lielā mērā nosaka acumirklīgas, nevis tiesību sistēmas attīstības ilgtermiņa intereses.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes