Lūk, Satversmes tiesa
sanāk pilnā sastāvā: Satversmes tiesas priekšsēdētāja v.i. Aivars Endziņš,
tiesnese Ilze Skultāne, tiesnesis Romāns Apsītis, Valsts prezidente Vaira
Vīķe–Freiberga, tiesnese Anita Ušacka, tiesnesis Andrejs Lepse, tiesnese Ilma
Čepāne un tiesnesis Juris Jelāgins, kurš tikko nodevis zvērestu, 2000.gada 8.jūnijā
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”
Satversmes tiesas nodibināšana Latvijā pirms pieciem gadiem bija nozīmīgs jauninājums mūsu institucionālajā iekārtā, liels solis demokrātijas attīstībā un tiesiskas valsts veidošanā. Atskatoties uz to, kas bija pirms un pēc 1996. gada decembra, tapis šis raksts.
Tiek uzskatīts, ka konstitucionālā uzraudzība demokrātiskā valstī pirmoreiz realizējās Amerikas Savienotajās Valstīs, kur šo funkciju veic Augstākā tiesa. Savukārt konstitucionālās tiesas kā atsevišķas institūcijas radās Eiropā laikā starp diviem pasaules kariem. Šobrīd par vecāko Eiropas konstitucionālo tiesu uzskatāma Austrijas konstitucionālā tiesa, kas savu dzimšanas dienu saista ar 1920. gada 1.oktobrī pieņemto Konstitūciju.
Arī Latvijā ideja par tādas institūcijas nepieciešamību, kas sargātu Satversmi, pirmo reizi parādījās pirms Otrā pasaules kara. 1930. gadā par to rakstā “Latvijas satversmes astoņi gadi” izteicās Saeimas deputāts Pauls Šīmanis, norādot, ka varu nodalīšana “praktiski būtu nodrošināta tikai tad, ja mums būtu neatkarīga valsts tiesu palāta, kura varētu pārbaudīt, vai parlamenta un izpildorgānu lēmumi ir saskaņā ar Satversmi, un vajadzības gadījumā tos atcelt.”1 (Par P.Šīmani kā Satversmes tiesas idejisko tēvu skat. “LV” 03.10.2000.)
Turpinot šo ideju, 1934. gada 8. maijā Saeimas deputāts H. Štegmanis iesniedza priekšlikumu papildināt Satversmi ar 86.1 pantu, kas paredzētu speciālas Valsts tiesas izveidi, kuras uzdevums būtu pārbaudīt likumu, kā arī Valsts prezidenta un Ministru kabineta aktu atbilstību Satversmei. Diemžēl minētais priekšlikums nepieciešamo divu trešdaļu balsu vairākumu neguva. To, cik aktuāls bija šis priekšlikums un cik ļoti Satversmē nostiprinātajai demokrātiskajai iekārtai nepieciešams savs “miesassargs”, parādīja arī sekojošie 1934. gada 15. maija notikumi.
Konstitucionālās tiesas virsuzdevums un vēsturiskā misija ir garantēt, lai politiskā vara netiktu izlietota ļaunprātīgi. Ne velti viena no ietekmīgākajām konstitucionālajām tiesām gan pilnvaru, gan autoritātes ziņā ir izveidojusies tieši Vācijā — valstī, kurai bija jāpārvar ārkārtīgi smags totalitārais mantojums un kura to arī lieliski izdarīja.
Atjaunojot demokrātiju Latvijā, nebija šaubu par to, ka izveidojama konstitucionālā tiesa. Tā, Augstākās padomes 1990.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes