ŽURNĀLS

Nobeigums.

Sākums “LV” 18.12.2001. Nr. 183

Tieši tādās situācijās var pārliecināties par advokāta kā interešu pārstāvja piedalīšanās lietderīgumu un pat nepieciešamību šādos procesos.

Uzturlīdzekļus var piedzīt arī no bērna vecvecākiem gadījumā, ja bērna tēvs vai māte negrib vai kādu iemeslu dēļ nevar pildīt viņam ar likumu uzliktos pienākumus. Tā J. G. iesniedza Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesā prasību pret G. S. un R. S., lūdzot piedzīt no G. S. uzturlīdzekļus Ls 50 un no R. S. uzturlīdzekļus Ls 100 nepilngadīgā dēla Artūra uzturam, norādot, ka atbildētāji ir Artūra S. tēva R. S. vecāki. R. S. nav darba vietas un līdzekļus bērna uzturam viņš nevar maksāt. Prasītāja uzskatīja, ka viņai ir tiesības saņemt līdzekļus dēla uzturēšanai no sava bijušā vīra vecākiem, kuri nepalīdz uzturēt Artūru S., savu nepilngadīgo mazdēlu. Prasītāja arī iesniedza papildinājumus pie prasības pieteikuma, kuros lūdz Artūra uzturam piedzīt no R. S. Ls 300 ik mēnesi līdz bērna pilngadībai.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu prasītājas prasība pret G. S. un R. S. tika noraidīta. Par šo tiesas spriedumu prasītāja iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot prasību izskatīt apelācijas kārtībā un apmierināt.

Atbildētāja R. S. pārstāvis tiesas sēdē prasību un apelācijas sūdzību neatzina un paskaidroja, ka nepilngadīgā bērna tēvs R. S. pēdējā laikā pats cenšas uzturēt dēlu, turklāt viņš ir apsūdzētais krimināllietā pēc Krimināllikuma 170.panta un sakarā ar to lūdz civillietas izskatīšanu apturēt līdz krimināllietas izskatīšanas beigām.

Izmeklējot un novērtējot šīs civillietas apstākļus, Civillietu tiesas kolēģija norādīja, ka saskaņā ar Latvijas Civillikuma 179.pantu vecāku pienākums ir rūpēties saskaņā ar viņu mantas un sabiedrisko stāvokli par viņu varā esošu bērnu dzīvību un labklājību, sagādāt viņiem uzturu. Bērnu apgādāšana līdz laikam, kad viņi var paši sevi apgādāt, gulstas uz tēvu un māti samērā ar viņu mantas stāvokli. Saskaņā ar Civillikuma 179.panta 3.daļu gadījumā, ja vecāku nav vai viņi nespēj apgādāt bērnu, šis pienākums gulstas uz vecvecākiem.

Saskaņā ar Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas 1997.gada 25.marta spriedumu no nepilngadīgā bērna tēva R. S. viņas bijušās sievas labā piedzīti līdzekļi nepilngadīgā bērna uzturam Ls 40 ik mēnesi līdz bērna pilngadībai.

Saskaņā ar prasītājas paskaidrojumiem un tiesai iesniegtajiem dokumentiem izriet, ka R. S. kopš 1998.gada neveica nekādus maksājumus bērna uzturēšanai, jo ir bezdarbnieks, viņa pieraksta vietā nebija konstatētas mantas, kuras pakļaujamas aprakstei un realizācijai.

No prasītājas paskaidrojumiem tiesas sēdē kļuva skaidrs, ka viņas ienākumi ir bērna pabalsts Ls 4,25 mēnesī, strādāt viņa nevar sava veselības stāvokļa dēļ. Minētais apliecina to, ka prasītāja nav spējīga uzturēt savu nepilngadīgo bērnu, kas dzīvo kopā ar viņu.

Bez tam no prasītājas paskaidrojumiem tiesas sēdē un izrakstiem no medicīniskajām kartēm tiesa secināja, ka nepilngadīgajam Artūram veselības stāvokļa dēļ ir nepieciešama īpaša medicīniskā aprūpe.

Civillietu tiesas kolēģija konstatēja, ka R. S. uzturlīdzekļu maksājumu parāds pārsniedza Ls 700 un R. S. neregulāri sniedza līdzekļus bērna uzturam, taču tas apstāklis, ka R.S. šobrīd sniedz līdzekļus bērna uzturam, nevar būt par šķērsli vecvecāku pienākumiem apgādāt nepilngadīgo Artūru līdz brīdim, kad viņa vecāki paši varēs apgādāt viņu.

Izvērtējot nepilngadīgā bērna vecvecāku materiālo stāvokli, Civillietu tiesas kolēģija konstatēja, ka saskaņā ar lietas materiāliem pievienoto izziņu prasītājas māte dzīvo Ukrainā un viņas pensija ir 13 ASV dolāri mēnesī.

Par nepilngadīgā bērna tēva mātes mantisko stāvokli noskaidrots, ka uz viņas vārda automašīnas un nekustamie īpašumi nav reģistrēti. Saskaņā ar atbildētājas iesniegtajiem paskaidrojumiem viņas ienākumi ir vecuma pensija Ls 54. No lietas materiāliem pievienotās Nodarbinātības valsts dienesta izziņas redzams, ka viņas vīram ir piešķirts bezdarbnieka statuss. Tādējādi tiesai nebija iesniegti nekādi pierādījumi, kas liecinātu par to, ka atbildētājas mantiskais stāvoklis pieļautu prasības pieteikuma apmierināšanu pret viņu.

Nepilngadīgā bērna tēva tēva R. S. vecuma pensija ir Ls 516 mēnesī. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta izziņu R. S. ir privatizējis dzīvokli. Šajos apstākļos Civillietu tiesas kolēģija atrada, ka prasītājas prasība ir pamatota un apmierināma daļēji, piedzenot no nepilngadīgā bērna vectēva Ls 75, sākot no prasības iesniegšanas dienas līdz bērna pilngadībai. Turklāt Civillietu tiesas kolēģija atzina, ka gadījumā, ja nepilngadīgā bērna tēvs regulāri sniegs līdzekļus bērna uzturam un dzēsīs uzturlīdzekļu parādu, atbildētājam ir tiesības griezties tiesā ar prasību par no viņa piedzenamo uzturlīdzekļu apmēra samazināšanu vai uzturlīdzekļu piedziņas pārtraukšanu. Tajā pašā laikā Civillietu tiesas kolēģija atzina par noraidāmu atbildētāja pārstāvja lūgumu par šīs civillietas apturēšanu līdz izmeklēšanas pabeigšanai krimināllietā R. S. apsūdzībā pēc Krimināllikuma 170.panta, jo no krimināllietas izmeklēšanas rezultātiem nav atkarīga šīs civillietas izskatīšana.