Kā iedzīvināt grozījumus Satversmes tiesas likumā
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”
Dr.iur. Romāns Apsītis, Satversmes tiesas tiesnesis, — “Latvijas Vēstnesim”
Kopš šā gada 1.janvāra spēkā stājušies “Grozījumi Satversmes tiesas
likumā”, ko Saeima pieņēmusi 2000.gada 30.novembrī, bet Valsts prezidente
izsludinājusi 20.decembrī. Šoreiz īsumā komentēšu tikai dažus minētā likuma
“pārejas noteikumus” un ar tiem saistītās problēmas, kurām ir būtiska
nozīme Satversmes tiesas un vispārējās jurisdikcijas tiesu sadarbībā un
Latvijas kā tiesiskas valsts stiprināšanā. Tās ir problēmas, kas, pirmkārt,
ne vienu reizi vien risinātas arī “Latvijas Vēstneša” slejās. Otrkārt, šo
komentāru autoru kopā ir gan Satversmes tiesas tiesneši, gan arī padomnieki
un palīgi.
Ko vēsta likuma “pārejas noteikumi”?
“Pārejas noteikumu” 1.punktā norādīts, ka “grozījumi Satversmes tiesas likumā attiecībā uz vispārējās jurisdikcijas tiesas pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, izskatot civillietu vai krimināllietu, stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa kodeksā”. Pašlaik šādi grozījumi izdarīti vienīgi Kriminālprocesa kodeksā: attiecīgu likumu Saeima pieņēmusi 2001.gada 15.februārī. Valsts prezidente šo likumu izsludinājusi 6.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes