Juridiskas piezīmes pie J. Bojāra publikācijas
Jānis Pleps un Edgars Pastars, LU Juridiskās fakultātes studenti, — “Latvijas Vēstnesim”
Konstitucionalitāte — satversmība. Skat. Akmentiņš R. Latvijas Satversmes reforma//Jurists, 1934, Nr. 5 (57), 134. sl.
Grozījumi 77.pantā minētajos Satversmes pantos neatkarīgi no tā, kas ir grozījumu iniciators, vispirms ir jāpieņem Saeimā un tad jāapstiprina tautas nobalsošanā. Šādu viedokli pamato arī Satversmes tēvu izvēlētie mūsu pamatlikuma ievadvārdi: “Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi”. Ja Latvijas tauta izlemtu pieņemt citu Satversmi, tad vispirms šāda risinājuma pareizība būtu jāizvērtē Saeimai, kurai ir piešķirta tautas iniciatīvas bremzējošā funkcija. Satversmes sapulces tiesība noteikt jaunu valsts pamatlikumu ir sadalīta starp tautu un Saeimu, neparedzot vai pat liedzot vēlreiz sasaukt Satversmes sapulci šās Satversmes ietvaros.
Vai preambulā ietvertā ideja ir savdabīga nacionālas valsts idejas uzvara Latvijā? Tā ir atkāpšanās no 1918.gada 18.novembra Latvijas Republikas pamatpostulāta, kuru proklamēšanas aktā definēja K. Ulmanis: “Visi pilsoņi bez tautības izšķirības aicināti palīdzēt, jo visu tautību tiesības būs Latvijā nodrošinātas. [..] Tas būtu milzīgs solis atpakaļ no 18.novembra Latvijas, “pasludinot, ka Latvijai jābūt tikai valstij latviešiem”, kas pēc savas formas ir prasība mainīt Latvijas valsts būtību.
 Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
 Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
“Pret Satversmi patiesi vajadzētu izturēties kā pret svētajiem rakstiem, nu, teiksim, kā pret savu konstitūciju izturas amerikāņi (par spīti viņiem piemītošajam dinamismam). Kinofilmā “Taisnīgās tiesas iela”, ko noskatījāmies televīzijā, melnādainais policists lietas būtību pasaka vienkārši: “Sistēma nav bez vainas, bet tas ir viss, kas mums ir””.1
Latvijas sabiedrībā jau kādu laiku virmo kaislības par jauno satversmi, ko J. Bojārs gatavojas dāvāt Latvijas tautai. Gan juristu, gan citu cilvēku vidū risinās diskusijas, strīdi par to, kas tiek piedāvāts šai satversmē, kāpēc tā vispār ir nepieciešama un, pats būtiskākais, ko tā dos Latvijai — attīstību, uzplaukumu un varas stabilitāti vai postu un diktatūru? Diemžēl diskusijās, kas risinājušās atsevišķās konferencēs un arī televīzijā, netika rastas viennozīmīgas atbildes uz vairākiem jautājumiem, kurus ir uzdevis triju visnotaļ nopietnu latviešu zinātnieku izstrādātais, apjomīgais grozījumu projekts jeb jaunā satversme (turpmāk arī — J. Bojāra satversme). Raksta ietvaros autori aplūkos tikai dažas problēmas, kas slēpjas tautai piedāvātajā projektā. Galvenais jautājums, uz kuru ir jārod atbilde: vai mums būtu nepieciešama jauna konstitūcija? Turpinājumā no “tīri juridiskās un techniskās puses” tiks izvērtēta arī šāda projekta pieņemšanas kārtības konstitucionalitātes kritēriji.
Kāpēc nepieciešama jauna konstitūcija?
Valsts proklamēšanas akts ir tautas dota pavēle2, kuru realizējot tiek izstrādāta konstitūcija. M. Robespjērs ir rakstījis, ka “revolūcija ir karš starp brīvību un tās ienaidniekiem, bet konstitūcija ir jau uzvaru un mieru sasniegušās brīvības režīms”.3 Tautai, kas sasniegusi brīvību un izveidojusi savu valsti, ir nepieciešama konstitūcija, jo valsts bez konstitūcijas ir anarhija.4 Konstitūcija mēdz ierobežot politisko iekārtu, kas noved pie tā, ka tā nevar būt sastingusi; tai ir jāpiešķir spēja pielāgoties apstākļu maiņai un valdošajiem priekšstatiem, un tādēļ ir nepieciešama konstitūcijas izskaidrošana un izpildīšana.5 Ar konstitūcijas starpniecību tauta aizsargā savus locekļus, pilsoņus no tautas tirānijas, t.i., no sevis pašas, bet, no otras puses, tauta pasargā sevi no varas sagrābšanas un tautas priekšstāvju tirānijas. 6
Runājot par jaunas satversmes nepieciešamību, varētu uzdot jautājumu — vai šodien Satversme ir tikai juridisks dokuments? Tā savā ilgajā mūžā ir spējusi transformēties no necila pamatlikuma par Latvijas demokrātiskā valstiskuma simbolu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes