ŽURNĀLS

7. Maijs 2002 /Nr.9 (242)

Ar netradicionālu skatu uz pierādīšanas teoriju kriminālprocesā
Dr.iur.
Kristīne Strada-Rozenberga
LU Juridiskās fakultātes profesore 

Ar netradicionālu skatu uz pierādīšanas teoriju kriminālprocesā

Kristīne Strada, Biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fakultātes dekāne, LU doktorante, — “Latvijas Vēstnesim”

Nobeigums.

Sākums “LV” 09.04.2002., Nr.53; “LV” 23.04.2002., Nr.61

STRADA-1.GIF (48548 bytes)
Foto: no personīgā ar
hīva

Šāda principa ieviešana likumdošanā pēc būtības neko praksē neizmainīs, jo parasti gan cilvēki paši jau tagad norāda uz tādiem apstākļiem, kas varētu izslēgt vai mīkstināt viņu atbildību. Taču, domājams, ka, neraugoties uz to, šāda norma likumā būtu jāiekļauj, lai novērstu nevajadzīgas diskusijas un tiesvedības novilcināšanu.

Vienlaikus gan atzīmējams, ka ieteiktais apstākļu, uz kuriem jānorāda aizstāvībai, uzskaitījums nav vērtējams kā izsmeļošs, jo tāpat varētu piebilst, ka pašai personai ir jānorāda uz savu alibi, ja tā vispār vēlas to akcentēt utt. Šāds uzskaitījums tika izvēlēts, ņemot par pamatu tos apstākļus, kas varētu tikt ietilpināti pierādīšanas priekšmetā, kā arī respektējot procesuālās ekonomijas principu un nepamatotas tiesvedības novilcināšanas izslēgšanas intereses.

Pierādījumi

Šobrīd Latvijā pierādījumu jēdziens ir vienīgais pierādīšanas teorijā ietilpstošais jēdziens, kurš ir iekļauts kriminālprocesuālo tiesību normās. Lai gan Latvijas KPK iekļautā pierādījumu definīcija ir ierasta un kļuvusi jau par tradicionālu, piedāvātajā attiecīgās tiesību normas projektā tā būtiski atšķiras. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma darba grupai iesniegto projektu pierādījumi tiek definēti šādi:

 

Pierādījumi krimināllietā ir jebkuras likumā paredzētā kārtībā iegūtas un likumā noteiktā procesuālā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, ko procesa dalībnieki savas kompetences robežās izmanto pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo apstākļu esamības vai neesamības pamatošanā.

Kā pierādījums procesa dalībnieks var izmantot tikai tādas ziņas par faktiem, kas ir nostiprinātas liecībās, ekspertu atzinumos, lietiskajos pierādījumos, procesuālo darbību protokolos vai citos dokumentos un kas ir ticamas, attiecināmas un pieļaujamas.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Aivars Niedre
Par advokātu kā tiesu sistēmai piederīgu personu
Aivars Endziņš
Tiesu sistēmas un politikas saskarsme un dinamika
Tiesas un demokrātija
Ruta Skadmane
Par tiesnešu stažēšanos
Par advokāta lomu un prestižu domājot
AUTORU KATALOGS