ŽURNĀLS

Par politiķa godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un kompensācijas piedziņu

Augstākās tiesas Senāta spriedums

Lieta Nr. SKC — 604

Rīgā 2002. gada 14. novembrī

Pret politiķi ir pieļaujama lielāka, bet ne neierobežota kritika. Nav pieļaujama visatļautība izteikumos arī pret politiķi

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts paplašinātā sastāvā: priekšsēdētājs senators M.Dudelis, senatori O.Druks–Jaunzemis, Z.Gencs, R.Krauze, R.Saulīte, I.Šepteris, R.Zaķe, piedaloties zvērinātiem advokātiem E.Radziņam un D.Zālītei, 2002. gada 14. novembrī izskatīja atklātā tiesas sēdē akciju sabiedrības “Diena” un Aivara Ozoliņa kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2002. gada 3. jūnija spriedumu Laimoņa Strujeviča prasības lietā pret akciju sabiedrību “Diena” un Aivaru Ozoliņu par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un kompensācijas piedziņu.

Noklausījies senatora Z. Genca ziņojumu, akciju sabiedrības “Diena” pilnvarotā pārstāvja E. Radziņa un A. Ozoliņa paskaidrojumus, kuri lūdz kasācijas sūdzību apmierināt, un L. Strujeviča pārstāves D. Zālītes iebildumus pret kasācijas sūdzību, Senāts

konstatēja:

Laimonis Strujevičs 1998. gada jūlijā un augustā bijis Latvijas Republikas ekonomikas ministrs, valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” valsts pilnvarnieks un Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs.

Laikrakstā “Diena” 1998. gada 13. jūlijā, 1998. gada 17. jūlijā, 1998. gada 22. jūlijā, 1998. gada 30. jūlijā, 1998. gada 6. augustā, 1998. gada 12. augustā un 1998. gada 29. augustā publicēta Aivara Ozoliņa rakstu sērija par Laimoni Strujeviču saistībā ar valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” padomē skatāmiem jautājumiem par valsts īpašuma objektu privatizācijas noteikumiem, pirkumu līgumiem un maksāšanas līdzekļu mainīšanu valsts kapitāla daļām.

Laimonis Strujevičs 1999. gada 22. aprīlī, atsaucoties uz Civillikuma 2352a. pantu un likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 7., 21. un 28. pantu, cēlis prasību pret akciju sabiedrību “Diena” un Aivaru Ozoliņu, norādīdams, ka komentāros tikušas publicētas šādas nepatiesas, viņa godu un cieņu aizskarošas ziņas:

1. “Valsts kases apzagšana, ko ministrs un valsts pilnvarnieks Strujevičs dikti steidzami bija izplānojis nokārtot jau Privatizācijas aģentūras valdes sēdē 21. jūnijā, tiek dēvēta par “Privatizēto uzņēmumu maksāšanas līdzekļu maiņas sistēmas sakārtošanu”, ... turklāt bijušais “Ventamonjaka” finansu direktors Strujevičs, kam latvju naftas lauku arājiņu maciņš acīmredzami paliek svarīgāks par valsts kasi... Diezin vai viņš to pratīs paskaidrot arī pirmdienas sēdē, jo “sakārtošanas” vienīgais īstais mērķis ir prasts un ikvienam acīmredzams — ļaut cīņu biedriem naftiniekiem iedzīvoties, pat ja tas nozīmē pārkāpt vai apiet likumu.” (Dienas komentārs “Kā nozagt miljonus” laikrakstā “Diena”, 1998. gada 13. jūlijs, 2. lpp.).

2. “Iecerēto budžeta naudas kaisīšanu vējā ekonomikas ministrs Strujevičs mēģina aizbildināt ar runām par “sistēmas sakārtošanu”. No tā vienīgie ieguvēji būtu naftas tranzīta biznesmeņi, kuru maciņos dāsni iebirtu 8 miljoni latu. Strujeviču acīmredzot vada un dzen vienīgi uzdevums pagūt līdz vēlēšanām izplēst no valsts, kuras labā ministram un valsts pilnvarniekam it kā būtu jāstrādā, cik vien iespējams treknu kumosu par labu saviem biedriem naftas druvas saimniekiem.” (Dienas komentārs “Nāk Laimonis nokopt Latviju” laikrakstā “Diena”, 1998. gada 17. jūlijs, 2. lpp.).

3. “... to nedarīs arī naftas zemnieku partijas priekšsēdis, lielā valsts kases aptīrīšanas drudža ierosinātājs un motors Strujevičs.” (Dienas komentārs “Mugurkaula mokas” laikrakstā “Diena”, 1998. gada 22. jūlijs, 2. lpp.).

4. “Vēl vairāk — pat likums nav bijis šķērslis ministra centieniem panākt vienam Ventspils uzņēmumu grupējumam iespēju izkrāpt no valsts budžeta astoņus miljonus latu... Strujevičs jau ir iegājis atjaunotās Latvijas Republikas vēsturē ar līdz šim tik nepieredzēti klaju un cinisku viena konkrēta saimnieciska grupējuma interešu lobēšanu, ka tas izskatās pēc vienīgā iemesla, kura dēļ viņš “Ventamonjaka”, viena Ventspils tranzītuzņēmuma bijušais komercdirektors, tika iebīdīts ministra amatā .