ŽURNĀLS

Vairākas Viduseiropas un Austrumeiropas valstis tikko kā Prāgā ir saņēmušas aicinājumu sākt sarunas par iestāšanos NATO, vairākas cer decembra vidū Kopenhāgenā sagaidīt paziņojumu par to uzņemšanu Eiropas Savienībā. Lai šo brīdi sagaidītu, visām šīm valstīm, tai skaitā Latvijai, ir aptuveni desmit gadu laikā nācies būtiski pārveidot savu politisko, ekonomisko un, ne mazāk svarīgi — arī tiesisko uzbūvi. Šis process lielākajā daļā šī reģiona valstu ir bijis pietiekami sarežģīts, darbietilpīgs, taču arī veiksmīgs — par to liecina jau minētie šā rudens politiskie forumi un tajos pieņemtie (un gaidāmie) lēmumi. Vienlaikus ir skaidrs, ka iesāktais dažādu nozaru harmonizācijas darbs nevar tikt pamests novārtā līdz ar valstu politisko mērķu sasniegšanu. Tādēļ ir svarīgi novērtēt, cik tālu tikušas valstis līdzšinējā NATO un Eiropas integrācijas procesā, bet kas nav izdevies, kādas problēmas pamanītas, varbūt atrasti labāki risinājumi par Rietumeiropā līdz šim lietotajiem utt. Šāda analīze ir nepieciešama visiem valsts sektoriem, tai skaitā tieslietām. Tieši tam bija veltīts pagājušajā mēnesī, no 13. līdz 16. oktobrim, Ungārijā, Budapeštā, notikušais Viduseiropas un Austrumeiropas valstu juristu forums, ko organizēja Vācijā reģistrētais Fonds starptautiskajai sadarbībai tieslietās (Deutsche Stiftung fūr internationale rechtliche Zusammenarbeit e.V., turpmāk tekstā — IRZ) sadarbībā ar Ungārijas Tieslietu ministriju un Budapeštas Eiropas forumu.