Prof. Ilma Čepāne, LR Satversmes tiesas tiesnese, — “Latvijas Vēstnesim”
 Foto: no personiskā arhīva |
Kāpu aizsargjoslas jēdziens un vispārīgs raksturojums
1997.gada 5.februārī pieņemtais Aizsargjoslu likuma (2002.gada 21.februāra likuma redakcijā) 6.pants Baltijas jūras un tās piekrastes aizsardzības nolūkos paredz Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu. Viena no tās trijām sastāvdaļām ir krasta kāpu aizsargjosla. Tās platums ir atkarīgs no kāpu zonas platuma, bet nav mazāks par 300 m sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija.
Piekrastes aizsargjoslai raksturīga liela bioloģiska daudzveidība. No 198 biotopiem, kuri atzīti par apdraudētiem Eiropā, 58 ir atrodami arī Latvijā. Pie tiem pieder, piemēram, jūrmalas pļavas, mežainas jūrmalas kāpas, neskarti augstie purvi, smilšakmens atsegumi un upju straujteces. Šeit sastopamas vairākas Eiropā aizsargājamo augu un putnu sugas, ko Latvija apņēmusies saudzēt saskaņā ar Bernes konvenciju. Taču pašlaik šī teritorija ir pakļauta ļoti spēcīgai antropogēnai ietekmei. No vienas puses, tā ir pievilcīga vieta cilvēku atpūtai, jo katru gadu palielinās piekrastes apmeklētāju skaits. Diemžēl šajās vietās nav nepieciešamās infrastruktūras – trūkst autostāvvietu, pieejas ceļu un taku jūrai, atpūtas un apmešanās vietu. No otras puses, viens no lielākajiem draudiem krasta kāpu saglabāšanā ir būvniecība, kas atsevišķos gadījumos, autoresprāt, jau kļūst nekontrolējama. Īpaši iekārojamas vietas ir teritorijas, kas no 1940. – 1990.gadam bija slēgtas, jo kalpoja padomju armijas vajadzībām.
Nedaudz vēstures
Pirms 2002.gada 21.februāra grozījumu pieņemšanas Aizsargjoslu likuma 36.panta otrā daļa paredzēja, ka krasta kāpu aizsargjoslā bija aizliegts celt jaunas dzīvojamās, saimniecības un ražošanas vai atpūtnieku aprūpei paredzētās ēkas, ierīkot degvielas un uzpildes stacijas, kā arī paplašināt esošās šāda tipa ēkas un būves. Izņēmuma gadījumā iepriekš minētie darbi bija atļauti pēc pozitīva ekoloģiskās ekspertīzes atzinuma, pastāvot šādiem turpmāk minētiem savstarpēji saistītiem priekšnoteikumiem. Pirmkārt, ja attiecīgās darbības bija paredzētas apdzīvoto vietu vai teritoriju attīstības ģenerālplānos, otrkārt, ja no bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuriem ir atjaunotas īpašuma tiesības, tika saņemts motivēts pieprasījums, ka nav iespējams dzīvojamās vai saimniecības ēkas būvēt citā vietā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes