ŽURNĀLS Domu mantojums

1. Jūnijs 2000 /Nr.22 (175)

Civiltiesību teorija un prakse

Civiltiesību teorija un prakse

Prof. Dr.iur.Vasīlijs Sinaiskis — 1933.gadā

Pirmpublicējums: Žurnāls "Jurists", 1933. g., 67.–70., 97.–100. lpp.

Publikācijā saglabāta pirmiespieduma rakstība un interpunkcija

§ 1. Kazuistika tiesībās ir pretēji proporcionālā tiesību teorijai.

Tiesības — resp.arī civīltiesiskās normas rodās un attīstās divejādā ceļā — praktiski un teorētiski.

Praktiski šīs normas pa lielākai daļai rodās kazusu jeb precedentu ceļā, t.i.pateicoties tam, ka atsevišķiem gadījumiem atkārtojoties izveidojās ierašu tiesības, ku®u normas pie reizes arī pārvēršas civīltiesiskās normās. Atsevišķām konkrētām tiesiskām attiecībām (gadījumiem) atkārtojoties, šīs attiecības abstrahejās un beidzot pārvēršās par vispārēju norādījumu kā rīkoties noteiktos gadījumos arī tiem, ku®i konkrētā gadījumā šajās attiecībās nav ņēmuši dalību, t.i.noved pie tiesiskas normas.

Teorētiski tiesiskas normas rodās kā lietpratēju radītas tiesiskas normas, lai ar tām rēgulētu un tām padotu konkrētās tiesiskās attiecības (gadījumus).

Starpība starp abiem tiesību rašanās veidiem acīmredzama: pirmais veids — zemapziņas tiesisku normu radīšana, bet otrs veids — apzināta objektīvu tiesisku normu radīšana. Tā tad, ja pēdējo tiesisko normu rašanās veids raksturojams ar mērķi, tad pirmais būtu raksturojams ar cēloni. No sacītā ir saprotami, ka kazuistika tiesībās tiesām ir pretēji proporcionālā tiesību teorijai. Šī pēdējā tēze būtu saprotama tādējādi, ka jo vairāk tiesības attīstas kazuistikas ceļā jo mazāk viņās ierādīta vieta tiesību teorijai, t.i.mērķveidīgai tiesisku normu radīšanai un attīstībai.

Sacītam jāpieiet ar dažiem iebildumiem:

1) Būtu aplami domāt, ka zemapziņas tiesisku normu rašanās procesā mērķapzinošais elements būtu pilnīgi izslēgts. Radīdams precedentu tiesnesis katru reizi rīkosies saprātīgi un apzināti iztirzājot konkrētās juridiskās attiecības un savu lēmumu pamatodams, bet šī tiesneša apzinātā rīcība būs tomēr aprobežota ar šī konkrētā gadījuma analīzi un kas pāri par to paliks priekš viņa zemapziņā. Tieši tādēļ kazuistiskām tiesībām nepiemīt tā vispārējā mērķapzinošā vienība, ku®a tiek sasniegta radot abstraktas tiesiskas normas.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Intervija
Kā šķīrējtiesas darbojas praksē
Skaidrojumi. Viedokļi
Kā Latvijas šķīrējtiesas šķir starptautiskus strīdus
Šķīrējtiesas Latvijas Republikā
Pret korupciju. Nacionālā un starptautiskā mērogā
Skaidrojumi. Viedokļi
Kad strīdu izšķir šķīrējtiesa
AUTORU KATALOGS