Andris Kaņeps, LU Juridiskās fakultātes students, — “Latvijas Vēstnesim”
 Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Šī gada 1. janvārī spēkā stājās jaunie grozījumi Civilprocesa likumā, saskaņā ar kuriem fiziskās un juridiskās personas lietas kasācijas instancē (Senātā) var vest vienīgi ar zvērināta advokāta starpniecību. Šie grozījumi sabiedrībā ir sacēluši veselu diskusiju vētru, kur savs vārds drīzumā būs jāsaka arī Satversmes tiesai,1 lemjot par Civilprocesa likuma 82. panta piektās daļas un 453. panta otrās daļas konstitucionalitāti.
Iepriekšējā “Jurista Vārda” numurā viedokli šinī jautājumā izklāstīja arī zvērināts advokāts, prof. Kalvis Torgāns, izsakot skaidru atbalstu jaunievestajām normām.2 Šā raksta uzdevums nav apstrīdēt godājamā profesora argumentus, bet gan uz problēmu palūkoties no nedaudz cita skatpunkta.
Droši vien var tikai piekrist profesora tēzei, ka noteikums, ka vienīgi advokāts var sastādīt un parakstīt kasācijas sūdzību un piedalīties kasācijas instances tiesas sēdē, pēc būtības ir pareizs. “Advokāta uzdevums ir ne vien aizstāvēt privātpersonu intereses tiesā, bet arī palīdzēt tai noskaidrot patiesos lietas apstākļus, kalpot taisnībai un tiesiskai iekārtai.”3 Lietu vešana Senātā nav nekāds vienkāršais uzdevums, kam pietiktu ar pieklājīgu izglītību un vispārēju priekšstatu par tieslietām, jo “cilvēks no ielas” nedrīkst būt senatoru zināšanu griesti.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes