ŽURNĀLS

Foto: no personiskā arhīva

Atteikšanās zvērināt

Šī amatpersonu iecelšanas ķēde liekas vienkārša un sakarīga līdz brīdim, kad dzīve ievieš savas korekcijas. Pašreiz prakse ir piedāvājusi gadījumu — Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir atlicis trīs topošo zvērinātu tiesu izpildītāju zvēresta pieņemšanu. Lai situācija būtu asāka, pieņemsim, ka zvēresta pieņemšana ir nevis atlikta, bet atteikta. Turklāt sistēmas izpratnei nāks par labu, ja aplūkosim atteikšanos zvērināt it visu tiesu varai piederīgo amatu posmos.

It kā vieglāk būtu pieņemt, ka vienā varas atzarā (tiesu varā) esošās augstākstāvošās amata personas var izmantot virsvadības33 vai virsvaldības tiesības pār zemākstāvošajām (arī topošajām). Proti, neviļus pieslienamies amatu hierarhijai. Līdz ar to uzreiz jānoskaidro, vai tāda maz pastāv un drīkst pastāvēt tiesu varā. No pieminētā L.Muciņa raksta skaidri izriet, ka nekādas pakļautības nav. Taču tiesās ir priekšsēdētāji un prokuratūrā virsprokurori. No šīm “lamatām” var izvairīties, ja vien ievēro administratīvo tiesību teorijā nostiprināto viedokli. Ikvienā iestādē ir jābūt kādam vadītājam, ja mērķtiecīgi gribam sasniegt noteiktu rezultātu. Kamēr vadītājs pilda pārvaldes uzdevumus (šajā gadījumā, piemēram, organizē tiesas darbu), viņam ir virsvadības tiesības. Tomēr vadītājs nav pat tiesīgs ieteikt, kā ir jāmotivē kāds procesuālais dokuments. Tātad skaidrs, ka virsvadības tiesības tiesu varā, kaut arī pastāv, ir visai ierobežotas.

Zināma hierarhija tiesu varā pastāv, bet nākamais, kas jāizvērtē, — vai iecelšana amatā un tajā skaitā zvērināšana ir virsvaldība, turklāt brīvi izmantojama.