Referāts “Vienkāršotās
kriminālprocesuālās formas un to attīstības perspektīvas” atbalstīts Latvijas
Zvērinātu advokātu padomē 2003. gada 13. martā
Ievads
Pēc sociālajām un politiskajām pārmaiņām, kas skāra Latviju deviņdesmito gadu sākumā, noziedzības līmenis strauji pieauga. Šī iemesla dēļ palielinājās tiesās izskatāmo krimināllietu daudzums, arī to lietu skaits, kas saistītas ar nelielu sodu piemērošanu. Jebkurā valstī, bet jo vairāk valstīs, kuras savu attīstības ceļu saista ar demokrātiju un tiesiskumu, par galveno un vienīgo pamatvērtību jāpasludina cilvēks, viņa dzīvība, brīvība, cieņa un tiesības. Vienlaikus valstij jādomā, jāpilnveido un jāuzņemas pienākums aizsargāt cilvēku, viņa dzīvību, brīvību, cieņu, tiesības, reliģisko brīvību, kā arī viņa īpašumu.1
Vilcināšanās krimināllietu izskatīšanā dara negodu krimināltiesību sistēmai un nelabvēlīgi ietekmē pienācīgu tiesas spriešanu.2
Kā pirmais solis kriminālprocesuālajai ekonomijai būtu jāmin vienkāršotās kriminālprocesuālās formas. Vienkāršotās kriminālprocesuālās formas ir būtisks solis uz to, lai lietas iztiesāšanu un spriedumu šajā lietā pēc iespējas ātrāk tuvinātu noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdim. Vainīgais un sabiedrība redz, ka noziedzīgajam nodarījumam neizbēgami ātri seko sods.
Autors aplūkos vienkāršoto procesuālo formu vēsturi Latvijā, kā arī pievērsies problēmām, kas rodas, piemērojot šīs vienkāršotās procesuālās formas, kā arī centīsies rast to risinājumu un izvirzīt priekšlikumus nepilnību un pretrunu novēršanai. Tāpat tiks aplūkots vienošanās institūts kriminālprocesuālajā likumdošanā, pieskaroties ar to saistītajām problēmām.
1. nodaļa.
Vienkāršoto kriminālprocesuālo formu vēsture Latvijas likumdošanā
1.1. Tiesas pavēles un lietu caurskatīšana neatliekamības kārtībā
Latvijas pirmās brīvvalsts laikā saskaņā ar Kriminālprocesa likumiem3 (kriminālprocesu likumu 216.-219.p.) pastāvēja divi tiesiskie institūti, kurus varētu dēvēt par vienkāršotām kriminālprocesuālām formām. Kā vienu no tiem var minēt “Tiesas pavēles”, bet kā otru “Lietu caurskatīšanu neatliekamības kārībā”.Tiesas pavēles bija ieviestas cariskajā Krievijā 1912.gadā4 un, pārņemot no Krievijas šo kriminālprocesa likumu, Latvija pārņēma arī šo institūtu. Tiesas pavēles bija piemērojamas lietās par pārkāpumiem, kuri saskaņā ar Sodu likuma 3. panta 3. daļu bija atzīti par noziedzīgiem nodarījumiem5, par kuriem likumā augstākais sods bija noteikts arests vai naudas sods.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes