Mag.iur. Vitolds Lubgāns, Mobilo strēlnieku mācību centra juriskonsults, – “Latvijas Vēstnesim”
 Foto: no personiskā arhīva |
Latvijas Republikas pirmā neatkarības posma nesakārtotā likumdošana valsts aizsardzības jomā traucēja normālu valsts aizsardzības sistēmas izveidi. Līdz pat 1940. gada 15. maijam Latvijā turpināja darboties vairāki Krievijas likumi un noteikumi kara resora jautājumos. Caurskatot Latvijas armijas vēsturi, var secināt, ka daudzi svarīgi likumi valsts aizsardzības jautājumos tika pieņemti tikai 20. gadsimta trīsdesmito gadu otrajā pusē, kad starptautiskā situācija kļuva arvien saspīlētāka. Latvijas Saeima un tās kara lietu komisija savlaicīgi nebija pievērsusi vajadzīgo uzmanību šai jomai.1
1991. gada septembrī pēc neatkarības starptautiskas atzīšanas Latvija, līdzīgi kā abas pārējās Baltijas valstis, varēja sākt patstāvīgi realizēt savu drošības politiku un valsts aizsardzības sistēmas veidošanu. Tomēr valsts pašaizsardzības sistēma tika sākta veidot jau 1991. gada janvāra barikāžu laikā – 24. janvārī tika izveidots Sabiedrības drošības departaments, bet pēc reālas neatkarības atgūšanas sāka veidoties arī valsts aizsardzības struktūras.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes