Pirms likumu pieņemšanas vajadzīgas plašākas diskusijas
Jānis Muižnieks, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs,– “Jurista Vārdam”
 Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I. |
* 18.martā Ministru kabinets atsauca iepriekšējās valdības Saeimā iesniegto Tiesu iekārtas likuma projektu un nolēma to skatīt vēlreiz
– Par tiesu reformu jau tiek runāts vairāk nekā desmit gadu, taču tā joprojām turpinās. Marta sākumā iepriekšējā valdībā akceptētajam Tiesu iekārtas likumprojektam, šķiet, jākļūst par stūrakmeni tiesu darbībai mūsdienu apstākļos. Kā jūs vērtējat aizvadītajos gados veiktās pārmaiņas un šai saistībā Tiesu iekārtas likumprojektu, kurš tiek virzīts apspriešanai Saeimā? (Saruna notika 15.martā*.)
– Likumu “Par tiesu varu” pieņēma vēl Augstākā padome 1992. gada 15. decembrī, un tas paredzēja trīspakāpju tiesu sistēmas izveidi – rajonu (pilsētu) tiesas kā pirmās instances tiesas, piecas apgabaltiesas kā apelācijas tiesas un Augstāko tiesu kā apelācijas un kasācijas instances tiesu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes