ŽURNĀLS Tiesību prakse

15. Jūnijs 2004 /Nr.22 (327)

Par personas goda un cieņas civiltiesisko aizsardzību

Par personas goda un cieņas civiltiesisko aizsardzību

Tiesu prakses apkopojums

Nobeigums.
Sākums “JV” Nr.20, 1.06.2004; “JV” Nr.21, 8.06.2004.

III.

Pieteikumu pieņemšana tiesā

Lietu pakļautības un piekritības jautājumus Latvijas tiesas visumā izlemj pareizi. Tiek pieņemtas prasības par goda un cieņas aizskaršanu, ja ziņas publicētas presē, pārraidītas pa radio, televīziju, izmantojot citus masu informācijas līdzekļus vai ja tās izziņotas citā veidā (mutvārdos) nenoteiktam personu lokam.
Netiek izskatītas prasības par tādu ziņu atsaukšanu, kuras satur tiesas spriedumi civillietās un krimināllietās, izmeklēšanas iestāžu lēmumi un citi oficiāli dokumenti, kuru pārsūdzēšanai likums paredz citu kārtību. Taču, ja prasība celta, apstrīdot ziņas, kuras pamatotas uz krimināllietas vai civillietas materiāliem, tās tiek izskatītas Civillikuma (CL) 2352a. panta kārtībā.
Dažreiz neskaidrības rodas par tādu ziņu atsaukšanu, kas ietvertas darba devēja rīkojumos.
Ar Latvijas Policijas akadēmijas (LPA) rektora 2000. gada 13. novembra pavēli nr. 272 studentam policijas virsleitnantam Mārim Bērziņam izteikts rājiens par uzlikto pienākumu nepildīšanu, kas izpaudās patvaļīgā caurlaides punkta atstāšanā 2000. gada 19. oktobrī.
M.Bērziņš 2001. gada 16. janvārī cēlis tiesā prasību pret LPA par disciplinārsoda noņemšanu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu. Prasītājs norādījis, ka disciplināri sodīts nepamatoti, jo caurlaides posteni 2000. gada 19. oktobrī atstājis ar dežuranta atļauju. Tā kā rektora pavēle 2000. gada 13. novembrī nolasīta akadēmijas Akadēmisko un profesionālo studiju posma 7. un 9. semestra studentiem, kas aizskāris viņa godu un cieņu, M.Bērziņš lūdzis uzlikt atbildētājai par pienākumu nepatiesās ziņas atsaukt. Prasība pamatota uz MK 1998. gada 15. decembra noteikumu Nr. 460 “Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārais reglaments” 2. punktu, Civillikuma 2352a. pantu, Latvijas Darba likumu kodeksa 141., 144., 216., 218. pantu.
Ar Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2001. gada 12. septembra spriedumu prasība apmierināta.
Izskatījusi lietu sakarā ar LPA rektora apelācijas sūdzību, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2003. gada 10. janvārī nosprieda prasību noraidīt. Tiesas kolēģija atzinusi, ka M.Bērziņa kā policijas dienestā esošas personas tiesiskās attiecības ar atbildētāju regulē likums “Par policiju” un MK 1998. gada 15. decembra noteikumi Nr. 460 “Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārais reglaments”, bet tiesiskajās attiecībās ar prasītāju kā studentu ir piemērojamas Augstskolu likuma un LPA Satversmes normas, kā arī 2000. gada 3. janvārī starp pusēm noslēgtā līguma par dienestu un studijām LPA noteikumi, un tādēļ secināja, ka Darba likuma kodeksa normas, uz kurām M.Bērziņš pamatojis prasību, nav piemērojamas.
Atsaucoties uz MK 1998. gada 15. decembra noteikumu Nr. 460 “Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārais reglaments” 31.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Informācija
Dienas un darbi
Informācija
Izsludinātie likumi
Sandra Kazaka
Skaidrojumi. Viedokļi
Kriminālprocess ir jāvienkāršo
Informācija
Kāds būs Tieslietu padomes statuss
Leonards Pāvils
Informācija
Lords Slins vada semināru par ārpustiesas samierināšanu
AUTORU KATALOGS