Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

DOMNĪCA ESEJA

14. Septembris 2015 / 14:45

Raiņa nakts
16 komentāri

Tumsa, tumsa... Atkāpies!!! Ļauj Latvijā gaišiem tapt visiem prātiem.

Šo Raiņa lugas „Uguns un nakts” rindu gribas kā mantru atkārtot, klausoties Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas atzīšanos, ka „ [..] vienošanās koalīcijā nav panākta, līdz ar to Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kura ir noraidījusi Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera piedāvājumu imigrantu krīzes risinājumam”.[1]

„Bēgļu jautājums”, lai arī cik to primitīvi dēvē prese un politiskās partijas, tomēr ir pārvērties par imigrācijas krīzi Eiropā. Protams, var jau filozofēt par to, vai Eiropai ir morāls pienākums uzņemt imigrantus, kas ierodas no Āfrikas un Āzijas. Taču tas ir lieki iztērēts laiks, jo Eiropā ierodas arvien vairāk imigrantu.

No Latvijas dalības Eiropas Savienībā perspektīvas šis jautājums ir juridisks un vienkāršs – starptautiskās saistības ir jāpilda.

Vairums politiķu un politiskās partijas Latvijā šo jautājumu padarījušas par destrukcijas apokalipsi.

Politiskais populisms sit tik augstu vilni, ka aizēno citus valstiski svarīgus jautājumus, piemēram, valsts budžeta izstrādāšanu un pieņemšanu. Ja tiem „kliedzējiem un brēcējiem” patiesi interesētu Latvijas labklājība, tad vispirms vajadzētu sākt ar valsts finansiālā stāvokļa uzlabošanu.

„Latviju, latviešiem” diskusija ir kļuvusi tik destruktīva, ka sāk propagandēt tēzi, ka bēgļi apdraudēs Latvijas valstiskumu. Proti, beidzot Latvijā uzradies vēl viens ārējs ienaidnieks, neskaitot krievus.

Iespējams, ka šāda retorika ļauj zvejot vēlētāju balsis, tomēr tā ved strupceļā, jo sēj neiecietības sēklu sabiedrībā. Šāda retorika palielina bailes no citādā un nespēju pieņemt atšķirīgu viedokli. Bailes no svešajiem, kuri vēl nav, izraisa jelkāds pieredzes trūkums saskarsmē ar šādiem svešajiem.[2]

Latvijā tumsa ir liela. Tik liela tumsa, ka tā pārtaps par tumsonību.

Raiņa lugā „Uguns un nakts” Kangars atzīstas: „Jā gan, es kalpoju tumsībai. Un ļaudis turp vedu. [..] Es vedu uz tumsu, bet ļaudis nemana to.”[3]

Retorika, kuras pamatā ir baiļu sludināšana, var izraisīt „visu karu pret visiem”. Iespējams, tāpēc Vācijas kanclere Angela Merkele ir aicinājusi Vācijas pilsoņus izrādīt elastību un pacietību, kā arī aicināja vāciešus nesekot tiem, kas aicina uz naidīgām demonstrācijām.[4]

Sekojot līdzi politisko noteikumu attīstībai Latvijā, nepamet sajūta, ka populistiskā diskusija nepieciešama tāpēc, lai panāktu Ministru kabineta demisiju un raustu no tā labumu. Proti, iegūtu izdevīgāku varas pozīciju. Protams, ka pašreizējais Ministru kabinets ir paguris un gausi pieņem atbildīgus lēmumus. Šis apstāklis kopā ar populismu ļauj šūpot valdības stabilitāti. Raiņa vārdiem „tāds veikals”, jo „[..] politika ir veikals un politiķis ir veikalnieks, jeb latviski: spekulants un koruptants”.[5]

Piešķirot Eiropas imigrācijas krīzei politisku dimensiju, tiek liegta iespēja to risināt saprātīgi. Proti, Latvijā šī diskusija ir padarīta tik absurda, ka konstitucionālu risinājumu grūti rast, jo ar tiesiskiem līdzekļiem nevar ierobežot tumsonības izplatību. Proti, ja tiek piekopta populistiskāka retorika, tad trulāks paliek vēlētājs. Ja vēlētājs ir truls, tad viņš ievēl aprobežotu Saeimu. Un tad jau vairs nav jābrīnās par jocīgu Satversmes izpratni. 

Šorīt presi pāršalca paziņojums, ka “Latvijā izveidojusies konstitucionālā krīze, jo valdība, kurai ir vairākums parlamentā, nespēj pieņemt lēmumu būtiskā jautājumā”.[6] Šādi paziņojumi vairo izmisumu un tumsu. Jā, Latvijā ir politiska krīze, jo šobrīd nav stabila vairākuma, kas spētu pieņemt lēmumu. Tomēr konstitucionālajā līmenī varas atzaru savstarpējās attiecībās valda līdzsvars. Konstitucionāla krīze būtu tad, ja šis jautājums būtu nonācis līdz Saeimas atlaišanai vai balsojumam par uzticību Ministru kabinetam. Līdzīgi kā Raiņa lugās, ir jānošķir mikrokosmoss no makrokosmosa.

Nožēlojami ir tas, ka populisma aplenkumā tiek piemirsts apstāklis, ka Otrā pasaules kara laikā Latvijas valstiskums tieši trimdnīcā plaucis un zēlis. Šobrīd nevar nepamanīt to, ka daudzās valstīs notiek karš un noziegumi pret cilvēci.

Diskusijās tiek aizmirst arī tas, ka liela daļa latviešu dzīvo un strādā emigrācijas apstākļos. Ar ko latvietis Īrijā, kurš tur aizbraucis labākas dzīves meklējumos, atšķiras no tiem imigrantiem, kas patlaban ierodas Eiropā, meklējot labklājību?  

Režisora Viestura Kairiša interpretācijā Raiņa luga „Uguns un nakts” ir stāsts par destrukciju. Proti, Lāčplēsim „[..] bija tikai viens ienaidnieks – viņš pats, viņam vajadzēja uzvarēt tikai vienā kaujā – pašam ar sevi. Un veikt vertikālo transcendenci – mainīties uz augšu. To viņš nespēja. Un tomēr – varbūt šī mūžīgā cīņa ir labākais, kas ar Lāčplēsi varēja notikt. Par labo un ļauno, par cīņu, kas nekad nevar būt uzvarēta, bet kas viegli var tikt zaudēta”.[7]

Rainis reiz teicis „Es pasaules daļa, atbildīgs par visu.” Rainis ir jāinterpretē, nav cita ceļa.[8]

Gunāra Priede savā lugā apliecināja, ka piespiest mīlēt Raini nevar. 

Bet Raiņa domas un darbi kalpo par atspulgu. Dzejolī „Spulgs” Rainis raksta: “Tu esi parādā man. Par bijušo; Tu tagad mīli gan – Es zinu, par ko.” [9]

 

* Visas šajā emuārā ietvertās atziņas ir balstītas uz autores personiskajiem uzskatiem un pārliecību un nav saistošas nevienai institūcijai vai organizācijai, kurā viņa darbojas.

[1] Ja Latvija neuzņems bēgļus, draud starptautiska izolācija. Pieejams: http://apollo.tvnet.lv/zinas/ja-latvija-neuznems-beglus-draud-starptautiska-izolacija/704626.

[2] Ritums P. Eirābiju gaidot. Rīgas Laiks. 2015. gada septembris.

[3] Rainis. Uguns un Nakts. Rīga: „Publicētava”, 2014, 51. un 52.lpp.

[4] Merkele: Nelegālo imigrantu krīze ir pārbaudījums Eiropas ideāliem. Pieejams: http://www.leta.lv/es/item/60585156-84DA-4D96-9744-D3074A60D3FA/jaunumi:news/.

[5] Rainis J. Atmiņu un piezīmju skabargas. Jaunais Laiks, Nr.7, 01.11.1928.

[6] Āboltiņa: Valstī ir konstitucionālā krīze. LETA, 14.09.2015.

[7] Informācija par izrādi. Pieejama: http://www.teatris.lv/lv/izrades/liela-zale/uguns-un-nakts.

[8] Raudseps P. Vai mūsu mērķis ir Nāves sala? Intervija ar Viesturu Kairšiu. Žurnāls ”IR”, 10.09.2015.

[9] Rainis. Gals un Sākums. Pieejams: http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Rainis/Galunsak/galsunsak.htm.

34
36
komentāri (16)
16 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lija
19. Septembris 2015 / 13:41
7
ATBILDĒT
Vai tiešām Juridiskā fakultāte mūsdienās ražo šitādus bezsirds un bezprāta kosmopolītus? Kāpēc nevienu sakarīgu rakstu neuzraksta, piemēram, Jānis Pleps? Dikti aizņemts, pelnot naudu ar palīdzēšanu Suharenko īstenot "restitūcijas projektu"?
Ēriks
16. Septembris 2015 / 16:55
10
ATBILDĒT
Vai raksta autore ir juriste? Vai arī kāda rinkēvičveidīga beztautības neoliberāle? Par tām "saistībām", ar un par kurām biedē Ronkēvičs un viņiem līdzīgie, raksta pat pietiek.com. Vai Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē tiešām nestrādā un to nav absolvējuši nevieni sakarīgi latviešu juristi, kuri spētu juridiski argumentēti cīnīties pret to plānveidīgo Eiropas islamizāciju??
Baraks Osama > Ēriks
18. Septembris 2015 / 17:21
12
ATBILDĒT
Par tā dēvēto "islamizāciju" var palasīties islamizacija.com, ja ir luste...
Ēriks > Baraks Osama
18. Septembris 2015 / 19:15
2
ATBILDĒT
Nu, ko lai saka... Ļoti uzticams avots. Spēcīgi, pārliecinoši argumenti. Autori, kuri kautrīgi paslēpušies. Ļaujiet minēt! Lauris Liepa? Nē? Juris Pūce? Ā, varbūt Edgars Jaunups?
Baraks Osama > Ēriks
18. Septembris 2015 / 19:21
10
ATBILDĒT
Argumentiem nav ne vainas - kas var būt bezkaislīgāks par skaitļiem?
AM
15. Septembris 2015 / 13:50
2
ATBILDĒT
Starptautiskās saistības noteic bēgļa statusu un uzņemošās valsts pienākumus, tai skaitā ievērot bēgļa cilvēktiesību minimumu, atbilstoši 1951. gada 28. jūlija Konvencijas par bēgļa statusu un tās 1967. gada 31. janvāra Protokola par bēgļa statusu noteikumiem, kuri Latvijā ir spēkā kopš 1997. gada kā daļa no kopējās "cilvēktiesību dokumentu paketes", kurai Latvija tajā gadā pievienojās.

Bēgļu pieņemšana ir katras suverēnas valsts labā griba, nevis pienākums. Tas, cik daudz katra valsts starptautiskā arēnā var pati izvēlēties, jau ir cits - starptautiskās politikas, nevis starptautisko tiesību jautājums.
mazgudrais
15. Septembris 2015 / 08:32
6
ATBILDĒT
"Ja Latvija neuzņems bēgļus, draud starptautiska izolācija" - kārtējā tukšā muldēšana, nav tādu mehānismu un tiesību normu, dēļ kurām Latvijai draudētu starptautiskā izolacija
mazgudrais
15. Septembris 2015 / 08:29
16
ATBILDĒT
"Ar ko latvietis Īrijā, kurš tur aizbraucis labākas dzīves meklējumos, atšķiras no tiem imigrantiem, kas patlaban ierodas Eiropā, meklējot labklājību?" - ar to, cienītā, ka latvietis aizbrauca strādāt
mazgudrais
15. Septembris 2015 / 08:28
6
ATBILDĒT
"Šobrīd nevar nepamanīt to, ka daudzās valstīs notiek karš un noziegumi pret cilvēci." - cienītā, kā sākās trie kari? vai ne tāpēc, ka tika nobumbotas valstis/režimi, kas paši tika galā ar ieksējiem nemieriem?
mazgudrais
15. Septembris 2015 / 08:23
4
ATBILDĒT
"No Latvijas dalības Eiropas Savienībā perspektīvas šis jautājums ir juridisks un vienkāršs – starptautiskās saistības ir jāpilda." - cientā, varbūt varētu oprecizēt, kas tās tādas par saistībām?
Negudra > mazgudrais
16. Septembris 2015 / 02:30
12
ATBILDĒT
Cien. autore - ļoti labs komentārs! Ja kāds nezin, kādas ir LV saistības ES, tad tā ir viņu problēma. Tad, kad LV sāks piemērot sankcijas par Regulu (!) neievērošanu, tad visādi Mazgudrie varbūt pameklēs references uz LV saistībām.
mazgudrais > Negudra
16. Septembris 2015 / 08:59
2
ATBILDĒT
cienītā, kādas tad ir tās starptautiskās saistības, kuras, neuzņemot 250 vai vairāk bēgļu, Latvija neievēros?
Armands
14. Septembris 2015 / 16:09
2
ATBILDĒT
Visu cieņu autorei par kārtējo lielisko eseju?

Tomēr, ja tā tēlaini var izteikties, tiek jauktas mušas ar kotletēm.
Piemēram: "No Latvijas dalības Eiropas Savienībā perspektīvas šis jautājums ir juridisks un vienkāršs – starptautiskās saistības ir jāpilda.". Manuprāt, secinājums ir kļūdains. Cik zinu, Eiropas Savienība kā tiesību subjekts nav pievienojusies starptautiskajiem tiesību aktiem, kas regulē bēgļu un migrācijas jautājumus. Tādējādi ES nav starptautisko saistību bēgļu/migrantu jautājumā, un pakārtoti šo neesošo saistību izpilde nevar būt Latvijas kā ES dalībvalsts pienākums. Līdz ar to bēgļu/migrantu jautājums no starptautisko saistību viedokļa nav skatāms ES perspektīvā. Minētajiem tiesību aktiem ir pievienojušās ES dalībvalstim, tajā skaitā Latvija, katra atsevišķi un patstāvīgi. Līdz ar to no juridiskā viedokļa bēgļu/migrantu jautājumu risināšana ir nevis ES starptautiskās saistības, bet gan katras ES dalībvalsts patstāvīga saistība.
Dita Amoliņa > Armands
15. Septembris 2015 / 09:13
16
ATBILDĒT
Eiropas Savienības tiesību jautājumus es, iespējams, aplūkoju pārāk vienkāršoti. Tomēr, pēc manām domām, migrācijas jautājumus aplūkojams caur solidaritāti dalībvalstu starpā.
Unabomberz > Dita Amoliņa
17. Septembris 2015 / 14:57
2
ATBILDĒT
Diez vai Jurista Vārds ir vieta, kur vajadzētu "jautājumus aplūkot vienkāršoti" priekš tā mums pietiek DELFU komentāru sadaļas. Jūsu esejā diemžēl tāpat kā visos citos rakstos/runās par šo tēmu pietrūkst sausas analīzes. Tā tiek aizstāta ar izplūdušu "solidaritātes" jēdzienu.
mazgudrais > Dita Amoliņa
15. Septembris 2015 / 09:36
2
ATBILDĒT
cienītā, atvainojos, ka iejaucos, bet Jūs, diemžēl, neesat vienīgā, kas lietām pieiet pārlieku vienkāršoti, tāda pat nelaime ir arī valdībai un daudziem aģitatoriem par bēgļiem p.s. kāds var patiekt, kā notiks 250 vai cik tur bēgļu pārņemšana? kā viņus šurp atvedīs? viņi, kas iecerē''juši uz vāciju vai Gb doties, mierīgi sakāps busā vai lidmašīnā ar galamērķi viena no trūcīgākām es valstīm? kur, kad, kas viņus identificēs, ja viņi neļaujas? kas un no kādiem ļaudīm atlasīs 250? Kad bēgļu plūsma beigsies, ņemot vērā, ka viņai nav motivācijas beigties, ja vismaz kādu laiku viņiem miteklis un ēdiems par brīvu? cik viņu vispār es valstu ekonomika var pavilkt? kas būs, ja tie 250 vai kāda daļa no viņiem no Latvijas pamuks? vietā citus atsūtīs, lai atkal būtu 250? ja tiem, ko atvedīs, nepiešķirs bēgļu vai alternatīvo statusu, kas viņus un uz kurieni nogādās? atdosim atpakaļ itāļiem, grieķiem vai ungāriem? šie ir tikai daži no neatbildētajiem jautājumiem.
jaunākās esejas
Ineta Ziemele
Eseja
Moderns tiesiskums Eiropas pilsonim

Satversmes tiesas priekšsēdētājas Inetas Ziemeles priekšlasījums Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 7. starptautiskajā zinātniskajā konferencē 2019. gada 18. oktobrī [1]

Aigars Strupišs
Eseja
Tiesību palīgavoti Senāta lietā SPC-5/2019

Civillietu departamenta priekšsēdētāja Aigara Strupiša atbilde uz laikrakstā “Latvijas Avīze” pausto viedokli.

2 komentāri
Indra Kaniņa-Šlitke
Eseja
Laba likumdošanas prakse un tās neievērošanas tiesiskās sekas
Satversmes tiesas 2019. gada 6. marta spriedums lietā Nr. 2018-11-01 nu jau atkārtoti (pēc 2018. gada 12. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2017-17-01 izteiktajiem secinājumiem) likumdevējam dod skaidru vēstījumu,[1] ka likumdošanas ...
1 komentāri
Jānis Kubilis
Eseja
Likumiskie procenti ir ierocis cīņā ar saistību nepildītājiem
Domājams, ka teju katrs komersants ir vienā vai citā veidā saskāries ar situāciju, kurā tikusi bojāta automašīna, iznomātās telpas vai citā veidā nodarīti zaudējumi. Var tikai apsveikt tos, kuri nav. Varbūt arī risks ir bijis ...
2 komentāri
Katrīne Pļaviņa
Eseja
50 miljoni – Google pirmais Datu regulas sods Francijā. Kas jāzina Baltijas uzņēmumiem?
Sarkanā pilnmēness dienā Francijas personas datu aizsardzības iestāde (CNIL) sodīja Google Francijas sabiedrību ar 50 miljonu eiro sodu un pilna sodošā lēmuma teksta publicēšanu divus gadus. Šis ir pirmais lielais sods ...
AUTORU KATALOGS