MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Šī gada 22. janvārī Tieslietu akadēmijā tika atklāts “Eiropas Savienības tiesību mēnesis”, tajā ar priekšlasījumu uzstājās arī Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – Tiesa) priekšsēdētāja vietnieks un tiesnesis Tomass fon Danvics. Intervijā “Jurista Vārdam“ vācu profesors un tiesnesis skaidro, kādēļ Tiesā ir salīdzinoši grūti iesniegt tiešās prasības un kā Tiesa šo ierobežojumu kompensē ar plašo atvērtību dalībvalstu tiesu prejudiciālajiem jautājumiem. Viņš stāsta arī par jaunumiem Tiesas saziņā ar sabiedrību un to, kā Tiesa izlemj dažādās Eiropas Savienības valstīs pretrunīgi vērtētus jautājumus. Tomass fon Danvics dalās arī pārdomās par vairākiem Latvijas tiesību sistēmai nozīmīgiem Tiesas spriedumiem un pārmaiņām Tiesas procesā. ...

Pasaules kārtība, kādu mēs to pazinām pēc Berlīnes mūra krišanas, ir beigusies. Tagad dzīvojam strauji mainīgos, nedrošos un, kā vēsta sens lāsts, interesantos laikos. Starptautiskā drošības situācija ir būtiski pasliktinājusies, agresivitāte pieaug, starptautiskais tiesiskums vājinās un Latvija jau vairākus gadus atrodas hibrīdkara apstākļos.1 Kāds ir tiesu pienākums šādos laikos? Atbildēšu no politikas zinātnes pozīcijām, ...

Aizvadītā mēneša hronikā ir ietverts dažādu notikumu, likumdošanas un tiesu prakses aktualitāšu apskats. ...

Pērn klajā nākusi jau ceturtā publikācija Satversmes tiesas izdevumu sērijā par pamattiesībām – grāmatžurnāls par Satversmes tiesas judikatūrā atklāto Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 109. un 110. pantā ietverto sociālo tiesību saturu un šo tiesību piemērošanas metodoloģiju. ...

Ievads Meklējumi rast jaunus risinājumus bērna interešu aizsardzības jautājumā, kas skar aizgādības tiesības un saskarsmes tiesības, ir veicinājuši jaunu grozījumu izstrādi Notariāta likumā1 un Civilprocesa likumā,2 paredzot iespēju primāri bērna vecākiem noslēgt notariālā akta formā tādu vienošanos, kuras nepildīšanas gadījumā zvērināts notārs pēc vienas puses lūguma var taisīt notariālo izpildu aktu. Pēc attiecīgo grozījumu ...

Laulības šķiršana ir viens no centrālajiem ģimenes tiesību institūtiem, kas atspoguļo gan privātpersonu autonomiju, gan valsts pienākumu aizsargāt sabiedrības un īpaši bērnu intereses. Mūsdienu tiesību sistēmās vērojama tendence vienkāršot privāttiesiskos procesus, vienlaikus saglabājot nepieciešamos tiesiskās drošības un taisnīguma mehānismus. Šo virzību Latvijā ilustrē arī laulības šķiršanas bezstrīdus kārtībā nodošana zvērinātiem notāriem, kas paplašināja alternatīvo tiesisko procedūru klāstu un stiprināja privāto personu spēju patstāvīgi noregulēt savas civiltiesiskās attiecības. Šī attīstība atbilst mūsdienīgai tiesību sistēmas tendencei veicināt strīdu samierināšanu un procesuālu ekonomiju, vienlaikus nodrošinot privātpersonu tiesību un interešu aizsardzību. Notariāts šajā procesā darbojas kā publiskas uzticības institūcija, kas apliecina personu gribas izteikumus un ietver tos publiskā dokumentā, kuram likumdevējs noteicis augstāko pierādījuma spēku, vienlaikus nodrošinot ātrāku un privātāku procedūru nekā tiesvedība. Raksta mērķis ir iepazīstināt ar grozījumiem Notariāta likumā, kas stāsies spēkā 2026. gada 1. martā attiecībā uz vienošanos par kopīga nepilngadīga bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām un bērna uzturlīdzekļiem. ...

1. Blakus lēmuma izpratne administratīvajās tiesībās Blakus lēmuma institūts administratīvajās tiesībās ir noregulēts Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 288. pantā. Panta pirmā daļa paredz: ja, izskatot lietu, konstatēti ap­stākļi, kas liecina par iespējamu tiesību normu pārkāpumu, kā arī citos gadījumos tiesa var pieņemt blakus lēmumu. Blakus lēmumu nosūta attiecīgajai institūcijai. Blakus lēmums ir tiesisks ...

Raksta mērķis ir aplūkot jautājumu, kādos gadījumos iestādes un tiesas var tieši piemērot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) direktīvās ietvertās tiesību normas, kas paredz labvēlīgāku regulējumu nekā nacionālie normatīvie akti. Analīzē īpaša uzmanība pievērsta atšķirībai starp nepilnīgu direktīvas transponēšanu un gadījumiem, kad nacionālās normas nonāk pretrunā direktīvas mērķim un tās lietderīgajai iedarbībai (effet utile), proti, apdraud direktīvas pilnvērtīgu piemērošanu dalībvalstī. Latvijas tiesu praksē šādi piemēri nav bieži, tādēļ prasa īpašu izvērtējumu, kā tas redzams lietā par ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršanu. ...

Rakstā aplūkota Administratīvās rajona tiesas prakse sūdzību lietās par administratīvā akta piespiedu izpildi, kas saistīta ar būvniecības un vides tiesībām, laikā no 2022. gada janvāra līdz 2025. gada maijam. ...

Šajā rakstā tiek aplūkotas Kriminālprocesa likumā1 (turpmāk – KPL) paredzētās prokurora tiesības pieteikt kaitējuma kompensāciju valsts un pašvaldības interesēs. Ņemot vērā prokuroru vidū novēroto šā temata aktualitāti, autors mēģinās rast atbildes uz praksē konstatētiem problēmjautājumiem, pievēršoties analizējamo tiesību būtībai un lomai prokurora kriminālprocesuālās funkcijās. Izmantojot iespēju, autors kritiski izvērtēs tiesu nolēmumos nostiprinātās robežas šo prokurora tiesību īstenošanai un piedāvās tam savu redzējumu. Rakstā tiek izteikts autora personīgais viedoklis par aplūkojamo problemātiku. ...

Latvijas kriminālprocesuāli tiesiskais regulējums noteic – procesu par noziedzīgi iegūtu mantu var uzsākt ar noteikumu, ka objektīvu iemeslu dēļ krimināllietas nodošana tiesai tuvākajā laikā (saprātīgā laika periodā) nav iespējama. Šai prasībai ir ārkārtīgi būtiska nozīme, jo īpašuma konfiskācijas procedūrai primāri ir jānotiek pamata kriminālprocesā, kas tiecas pierādīt individuālu kriminālatbildību. Juridiskajā literatūrā šā nosacījuma izpētei pagaidām vēl ir veltīta nepamatoti maza uzmanība, un tas mudina aizsākt diskusiju par noziedzīgās mantas procesa uzsākšanas tiesiskā regulējuma problēmjautājumiem un to risinājuma iespējām. ...

Kelzena normatīvismu varētu uzskatīt par 20. gadsimta juridiskās domas arhitektūras šedevru – loģiski slēgta sistēma, kur katra norma ir konstruēta nevainojamā hierarhijā, ko vainago mistiska pamatnorma. Tomēr, līdzīgi kā mirdzoša pils, kas celta uz mainīgām smiltīm, šī struktūra neizbēgami izraisa asu kritiku. Kritiķi normatīvismā saskata ne tik daudz perfektu harmoniju, cik saspringtu dialogu starp tīro formu un sabiedrības dzīvo substanci, starp abstraktu jābūtību un cilvēka kaislību realitāti. Šajā kontekstā normatīvisms ir unikāls intelektuāls bastions, kas bija uzcelts uz robežas starp likumiem un tiesību politiku, starp racionālu skaidrību un vēstures miesu. Raksta mērķis ir izpētīt šī bastiona iekšējo mehāniku, identificēt tā slēptās spriedzes, pretrunas un plaisas, kā arī noteikt, cik lielā mērā tas spēj izturēt postmoderno sadrumstalotību un globalizēto daudzveidību. ...

Ievads Viens no izaicinājumiem autortiesību jomā, ar ko saskaras dalībvalstu tiesas, ir mākslas darbu autortiesību aizsardzības kritēriju piemērošana lietišķās mākslas jomā. Lietišķās mākslas darbi atšķiras no citām mākslas darbu kategorijām ar to, ka tie daudzos gadījumos ir funkcionāli objekti. Šādi darbi, lai gan ir to autoru izvēļu rezultāts, vienlaikus ir pakļauti noteiktiem tehniskiem, ergonomiskiem vai drošības ierobežojumiem, ...

Senāta Administratīvo lietu departamenta pērnā gada beigās pasludinātais spriedums lietā SKA-170/20251 (turpmāk – Senāta spriedums) būtībā ir aizliedzis Konkurences padomei kā pierādījumus par konkurences tiesību pārkāpumu, konkrētajā gadījumā – aizliegtas vienošanās, konstatēšanā izmantot slepeni noklausītu sarunu ierakstus un to atšifrējumus, kurus atbilstoši likumam (ar tiesneša atļauju) kriminālprocesa ietvaros veiktajā operatīvās darbības pasākumā ieguvusi un Konkurences padomei nosūtījusi valsts iestāde – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – KNAB). Senāts secināja, ka šādas informācijas nodošana Konkurences padomei konkrētajā gadījumā neatbilda Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvības aizsardzības konvencijas (turpmāk – ECPAK) 8. pantam, ES Pamattiesību hartas (turpmāk – Harta) 7. pantam un Satversmes 96. pantam. Senāts būtībā uzskatīja, ka iejaukšanās šajos pantos nodrošinātajās pamattiesībās nebija attaisnojama, jo tā neatbilda likuma kvalitātes prasībai, kādu to noteikusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT), interpretējot ECPAK 8. pantu. Rakstā sniegšu komentāru par Senāta spriedumā minēto atsauci uz Hartas 7. pantu, par iespējamu Eiropas Savienības (turpmāk – Savienības) tiesību attiecināšanu uz konkrēto gadījumu un par eventuālu tālāko rīcību lietā. ...