MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Ministru kabinets 2025. gada 1. aprīļa sēdē apstiprināja Jekaterinu Macuku Datu valsts inspekcijas (DVI) direktora amatā. J.Macuka atklātā konkursā tika atzīta par labāko kandidāti un šis būs viņas otrais termiņš DVI direktora amatā.  ...

2024. gadā tiesu izpildītāji valsts un citu aizskarto pušu interesēs kopumā atguva 328 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2023. gadu ir pieaugums par 52 miljoniem eiro jeb gandrīz 19 %. Tostarp 2024. gadā tiesu izpildītāji Uzturlīdzekļu garantijas fonda labā atguva vairāk nekā 10 miljonus eiro.  ...

2025. gada 1. aprīlī stājas spēkā Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Civilprocesa likumā, kas veicinās iedzīvotāju piekļuvi tiesu sistēmai, stiprinot taisnīgumu un tiesiskumu. Grozījumi likumā paredz efektīvāku pagaidu aizsardzību pret vardarbību un taisnīgāku tiesāšanās izdevumu noteikšanu ģimeņu strīdos, atvieglos valsts nodevu aprēķināšanas kārtību, kā arī izmaiņas pilnveidos piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtību, padarot to ātrāku un vienkāršāku.  ...

Demokrātiskā sabiedrībā iespēja aizsargāt tiesā savas intereses un tiesības ir pašsaprotama, taču mēdz būt arī tādi pieteikumi un prasījumi, kas raisa smaidu. Tā kā “Jurista Vārds” šoreiz ir iznācis tieši 1. aprīlī, piedāvājam ieskatu piecās šādās civillietās ārvalstu tiesu praksē. ...

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 20. martā1 ir sniegusi atbildi uz Augstākās tiesas Senāta jautājumiem par iespēju piemērot patērētāju tiesības līguma noteikumam, kas jaunam sportistam paredz pienākumu maksāt daļu no saviem ienākumiem, ja viņš kļūst par profesionālu sportistu. Šajā lietā EST turklāt sniedza norādes, kā valsts tiesai vērtēt šāda līguma noteikuma negodīgumu Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (Direktīva) izpratnē.2 ...

Informācija par Latvijas Zvērinātu advokātu padomē (Padome) laikposmā no 2025. gada 12. marta līdz 25. martam pieņemtajiem lēmumiem. ...

Tieslietu ministrija ir izplatījusi apkārtrakstu “Par naida noziegumu kvalifikāciju”.1 Šis apkārtraksts ir tapis, reaģējot arī uz Latvijas Republikai nelabvēlīgo Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2024. gada 18. jūlija spriedumu lietā “Hanovs pret Latviju”. Tieslietu ministrija šajā skaidrojumā uzsver, ka ir jāuzlabo tiesību normu piemērotāju izpratne jautājumā par administratīvās un kriminālatbildības nošķiršanu gadījumos, kad administratīvā pārkāpuma motivācija ir bijusi naids pret personu, pamatojoties uz tās piederību kādai grupai. Šajā viedoklī autors sniedz savu redzējumu par nošķīrumu starp administratīvo un kriminālatbildību minētajos nodarījumos. ...

2024. gada 18. jūlijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) pasludināja spriedumu lietā “Hanovs pret Latviju”, konstatējot Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā garantēto tiesību pārkāpumus. Ņemot vērā šajā spriedumā paustās atziņas, Pastāvīgā Krimināllikuma darba grupa ir secinājusi, ka ir nepieciešams uzlabot tiesību normu piemērotāju izpratni naida noziegumu kvalifikācijas jautājumos. Tādēļ Tieslietu ministrija sadarbībā ar tiesību nozares ekspertiem ir izstrādājusi šo materiālu,1 kas varētu palīdzēt naida noziegumu interpretācijā un kvalifikācijā un kuru normu piemērotājs, ja uzskata par nepieciešamu, var izmantot darbā.  ...

2024. gada nogalē izstrādātie grozījumi Darba likumā izceļas ar pēdējo gadu laikā šai likumā nepieredzētu tematiski un konceptuāli dažādu grozījumu spektru. Likumprojekts, kas no 2024. gada 27. novembra līdz 11. decembrim atradās publiskajā apspriešanā, bet no 2025. gada 18. marta līdz 1. aprīlim ir saskaņošanas procesā, ietver gan Eiropas Savienības tiesību normu pārņemšanu, gan būtiskas izmaiņas virsstundu apmaksā, dīkstāves regulējumā, koplīgumu spēkā esamībā, kā arī ievieš iespēju darbiniekam un darba devējam vienoties par četru dienu darba nedēļu.1 ...

1. Ievads Darba devēja uzteikuma pamati ir izsmeļoši uzskaitīti Darba likuma1 101. panta pirmajā daļā, un, attīstoties tiesu praksei, to piemērošanas robežas kļūst arvien skaidrākas. Tomēr, tā kā likumdevējam nav iespējams paredzēt visas situācijas, kad darba devējam varētu būt pamatota vajadzība izbeigt darba līgumu, Darba likumā izņēmuma gadījumiem ir paredzēta 101. panta piektā daļa. Tā regulē darba devēja tiesības celt ...

Civilprocesa likuma izmaiņas ir kļuvušas par ierastu lietu biežo grozījumu dēļ, kad nereti tie tiek veikti ar mērķi ieviest kādas direktīvas prasības, tehniski sakārtot konstatētās prakses trūkumus vai arī sniegt speciālu regulējumu īpašu materiāltiesisku attiecību regulējumam. Būtiskas reformas, lai uzlabotu vai izstrādātu kādu no civilprocesa institūtiem, nākas piedzīvot salīdzinoši reti. Tomēr jaunākie grozījumi, kas ir spēkā no šā gada 1. aprīļa, ir tieši tādi. ...

Kopš 2025. gada 1. aprīļa ir spēkā apjomīgi grozījumi Civilprocesa likumā1 (turpmāk – CPL), kas paredz vairākas nozīmīgas izmaiņas. Grozījumi cita starpā paredz būtiskas izmaiņas valsts nodevu, saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā un pagaidu aizsardzības pret vardarbību regulējumā, kā arī ievieš jaunu izsoles veidu – izsole kopīpašnieku starpā (slēgtā izsole). Rakstā sniegts ieskats šajos grozījumos. ...

Līdz ar Ministru prezidentes Evikas Siliņas 2025. gada 26. marta rīkojumu ir apstiprināts gan birokrātijas mazināšanas rīcības grupas darbības mērķis un uzdevumi, gan arī sastāvs. Šī rīcības grupa ir secīgs turpinājums iepriekšējām aktivitātēm, un no tās tiek sagaidīts priekšlikumu kopums risināmajiem pasākumiem administratīvā sloga un birokrātijas mazināšanai valsts pārvaldē. ...

21. martā Liepājā notika Senāta Krimināllietu departamenta pārstāvju un Kurzemes tiesnešu diskusija. Pasākuma mērķis – attīstīt domapmaiņu starp kasācijas instances un zemāko instanču tiesām, veicināt vienotu tiesu praksi, kā arī savlaicīgi un efektīvi apspriest aktuālos tiesību jautājumus. Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja Anita Poļakova, senatore Inguna Radzeviča un zinātniski analītiskā padomniece Aleksandra ...