MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Šodien, 31. janvārī, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pilnībā noslēdzis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Iekšējās drošības pārvaldes koruptīvu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju pārņemšanas procesu.  ...

Piektdien, 31. janvārī, Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāja Irēna Kucina apmeklē ikgadējo Eiropas Cilvēktiesību tiesas svinīgo tiesas gada atklāšanas pasākumu Strasbūrā. Pasākuma ietvaros priekšsēdētāja piedalās seminārā par aktuālajiem jautājumiem, kas skar mākslīgo intelektu un pamattiesību aizsardzību.  ...

Senāta Krimināllietu departaments atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, tāpēc stājās spēkā Rīgas rajona tiesas spriedums, ar kuru persona notiesāta par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, vadot transportlīdzekli alkohola ietekmē un izraisot ceļu satiksmes negadījumu ar letālām sekām, cietušās personas atstāšanu bez palīdzības un ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu. Apsūdzētais sodīts ar brīvības atņemšanu uz 10 gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 10 gadiem, kā arī piedzenot no vainīgā 30 000 euro morālā kaitējuma kompensāciju.  ...

Šī gada februārī aprit 30 gadu, kopš Latvija iestājās Eiropas Padomē – galvenajā Eiropas cilvēktiesību organizācijā. Atzīmējot šo gadadienu un reizē atklājot Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 75. jubilejas gadu, aicinām uz Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) Cilvēktiesību konferenci šī gada 14. februārī RJA telpās Strēlnieku 4 k-2, W42 auditorijā.  ...

Trešdien, 29. janvārī, Satversmes tiesā ierosināta lieta par Administratīvās atbildības likuma 183. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.  ...

Senāta Administratīvo lietu departaments atteica ierosināt kasācijas tiesvedību divās lietās, tādējādi stājās spēkā spriedumi, ar kuriem pieteicējiem atstāti negrozīti piemērotie disciplinārsodi – vienam pieteicējam atvaļināšana no dienesta ieslodzījuma vietā, bet otram – amatalgas samazināšana par 15 procentiem uz trīs mēnešiem.  ...

Trešdien, 29. janvārī, Satversmes tiesā ierosinātas divas lietas par Ministru kabineta 2015. gada 7. aprīļa noteikumu Nr. 171 “Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā, kā arī pārejas laikā 2021. un 2022. gadā” 62.1. apakšpunkta un Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumu Nr. 197 “Atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai” 90.1. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam.  ...

Valsts kontrole ir izstrādājusi divas pašnovērtējuma anketas publisko iepirkumu veicēju atbalstam, lai palīdzētu padziļināti izvērtēt savus iepirkumu procesus, apzināt riskus un iespējamos uzlabojumus. Aizpildot anketas, būs iespējams novērtēt iestādes un nozares iepirkumu sistēmu, kā arī dažādu aspektu efektivitāti konkrētā iepirkumā.  ...

Trauksmes celšanas likuma (turpmāk arī – Likums) īstenošanas ex-post izvērtējums veikts par laikposmu no 2019. gada 1. maija līdz 2024. gada 1. aprīlim. Tā mērķis – sniegt vispusīgu Likuma ieviešanas, ietekmes un efektivitātes izvērtējumu tā darbības gandrīz piecos gados, kopš 2019. gada 1. maija. ...

Valsts kontrole ir izstrādājusi divas pašnovērtējuma anketas publisko iepirkumu veicēju atbalstam, lai palīdzētu padziļināti izvērtēt savus iepirkumu procesus, apzināt riskus un iespējamos uzlabojumus. Aizpildot anketas, būs iespējams novērtēt iestādes un nozares iepirkumu sistēmu, kā arī dažādu aspektu efektivitāti konkrētā iepirkumā.  ...

Šis raksts ir par jēgpilnību – vārds iespējams nav valodnieciski korekts, bet pauž autora domu – par tiesību normu jēgu, par to izdošanu, grozījumu izstrādāšanu, raugoties uz to no skatpunkta, ka ar tiesību normām (to grozījumiem) ir gribēts kaut ko sasniegt, kaut ko uzlabot, sakārtot. Ikdienā, saskaroties ar dažādu tiesību normu grozījumiem vai jaunu tiesību normu pieņemšanu, rodas iespaids, ka īsti neko ar to nav gribēts sasniegt, vai nav skaidri saprotams, kāds ir bijis tā mērķis. Grozījumi un jaunās tiesību normas nav piepildītas ar to, lai šo normu piemērošana nestu jēgu, nav piesūcinātas ar jēgpilnību. Tie ir vērsti uz seku risināšanu ne pēc būtības/jēgas. Brīžiem pat liekas, ka pieeja ir formāla un birokrātiska, nevis tāda, lai patiesi būtu jēgpilna – lai tiesību normas būtu viegli atrast, uztver, izprast, piemērot un ievērot, lai tiesību normas darbotos pašas par sevi, kā arī lai tās būtu izpildāmas un administratīvie sodi būtu galējais solis. ...

Otrdien, 28. janvārī, Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par Kriminālprocesa likuma 629. panta ceturtās daļas vārdu “rajona (pilsētas) tiesai” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 92. panta pirmajam teikumam.  ...

Tieslietu ministrija un Tiesu administrācija Eiropas Sociālā fonda Plus atbalstītā projekta “Pieeja tiesiskumam” ietvaros integrēs mediāciju valsts nodrošinātās bezmaksas juridiskās palīdzības sistēmā. Projekta mērķis ir veicināt mediācijas pieejamību sabiedrībā un to izmantot kā efektīvu rīku strīdu risināšanas gadījumos, nodrošinot valsts sniegto juridisko palīdzību. Mediācija ir cieņpilns strīdu risināšanas veids, īpaši attiecībā uz ģimenes un bērnu jautājumiem, tāpat to var izmantot citos civiltiesiskos strīdos.   ...

Kā apliecina prejudiciālā nolēmuma process Eiropas Savienības Tiesā, nevarētu teikt, ka tiesvedība, kurā netiek noskaidroti fakti, ir neiedomājama. Tomēr nevar noliegt, ka faktu noskaidrošana ir viena no svarīgākajām tiesas funkcijām un uzdevumiem. Neraugoties uz to, starptautisko tiesu gadījumā, pretēji valsts tiesām, kurām pierādīšanas un pierādījumu sistēma ir skaidri paredzēta kādā attiecīgā procesuālajā likumā, to dibināšanas ...