Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors uzlicis par pienākumu Garkalnes novada domei demontēt patvaļīgi uzbūvētu žogu, kā arī nodrošināt gājējiem drošu piekļuvi Lielajam Baltezeram pie Juglas kanāla.
Prokurors pabeidzis pārbaudi saistībā ar patvaļīgi izbūvētu žogu, kas ierobežo gājēju tiesības pārvietoties pa Juglas kanāla tauvas joslu. Pārbaudē konstatēts, ka žoga izbūve Juglas kanāla kā publisku ūdeņu tauvas joslā un virszemes ūdensjoslas aizsargjoslā ir pretrunā ar Aizsargjoslu likuma un Zvejniecības likuma prasībām. Juglas kanāls starp Juglas ezeru, Ķīšezeru un Lielo Baltezeru visā garumā ir publiska upe, un uz to attiecas normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi, kas noteikti publiskās interesēs.
Garkalnes novada domei uzlikts pienākums novērst likuma pārkāpumu, proti, demontēt patvaļīgi uzbūvēto žogu. Prokurora iesniegums par žoga demontāžu un drošas piekļuves nodrošināšanu tauvas joslā izpildāms līdz 2020. gada 12. janvārim. Nosakot termiņu prokurora iesnieguma izpildei, tika ņemts vērā Garkalnes novada domes būvvaldes viedoklis, ka žoga demontāža bez papildus labiekārtojuma veikšanas radītu gājēju drošības apdraudējumu.
Otrā pārbaudē prokurors nosūtījis brīdinājumu Rīgas domei, vairākiem uzņēmumiem un būvuzraugiem par pieļautajiem pārkāpumiem, veicot Rīgas pilsētas ielu atjaunošanas darbus 2017. gadā.
Veicot pārbaudi, prokurors konstatēja, ka Rīgas pilsētas Elizabetes, Dzirnavu, Stabu, Brīvības, Duntes, Zirņu un Krišjāņa Valdemāra ielu atjaunošanas laikā gājējiem un citiem mazāk aizsargātiem ceļu satiksmes dalībniekiem nav tikusi nodrošināta droša pārvietošanās. Piemēram, veicot būvdarbus, nebija norobežota būvdarbu zona ar palīgbarjerām, pagaidu ietve uz brauktuves nebija norobežota no ceļa braucamās daļas ar palīgbarjerām (nebija izveidots t.s. “gājēju tunelis”), kā arī nepamatoti tika slēgta gājēju kustība vienā ielas pusē. Turklāt būvdarbu veicēju pieļautajiem pārkāpumiem ir bijis sistemātisks raksturs.
Konstatēts, ka Rīgas dome ir veikusi likumā paredzētās darbības, lai sauktu vainīgās personas pie administratīvās atbildības, taču nav veikti normatīvajos aktos paredzētie pasākumi, lai nodrošinātu pārkāpumu savlaicīgu novēršanu. Vainīgās personas saukšana pie administratīvās atbildības pati par sevi nav bijusi pietiekami efektīvs līdzeklis, lai nodrošinātu likuma prasību izpildi.
Prokurora pārbaudes gaitā Rīgas domei, SIA ”Binders”, SIA ”Roadeks”, AS ”A.C.B.”, AS” Ceļu pārvalde”, kā arī četriem būvuzraugiem piemērots Prokuratūras likuma 18. pantā paredzētais prokurora reaģēšanas līdzeklis – rakstisks brīdinājums par likuma pārkāpumu nepieļaujamību.
