Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

JAUNUMI

13. Novembris 2019 / 16:38

Lietā par Jaunā Rīgas teātra ēku kompleksa pārbūvi Senāts nepieņem Ģenerālprokuratūras protestu par lēmumu nodrošināt prasību

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments 13. novembrī atteica pieņemt Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša 2019. gada 14. augusta lēmumu par prasības nodrošināšanu civillietā, kurā PS „RERE BŪVE 1” cēlusi prasību pret VAS „Valsts nekustamie īpašumi”, jo par šādiem lēmumiem likums nepieļauj protesta iesniegšanu (lieta Nr. SPC 30/2019, C30696519).

Starp VAS „Valsts nekustamie īpašumi” kā pasūtītāju un PS „RERE BŪVE 1” kā uzņēmēju 2018. gada 3. jūlijā noslēgts līgums par būvdarbu veikšanu Jaunā Rīgas teātra ēku kompleksā (Lāčplēša ielā 25, Rīgā). 2019. gada 23. jūlijā VAS „Valsts nekustamie īpašumi” paziņojusi PS „RERE BŪVE 1” par iepriekšminētā līguma vienpusēju izbeigšanu.

PS „RERE BŪVE 1” 2019. gada 6. augustā iesniegusi tiesā prasību pret VAS „Valsts nekustamie īpašumi”, lūdzot atzīt līguma uzteikumu par spēkā neesošu no tā izdošanas dienas un uzlikt par pienākumu atbildētājai pildīt noslēgto līgumu, kā arī lūdza nodrošināt minēto prasību, citastarp aizliedzot atbildētājai slēgt jebkādus darījumus ar trešajām personām par būvdarbu veikšanu Jaunā Rīgas teātra ēku kompleksā.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša 2019. gada 14. augusta lēmumu, izvērtējot prasības pirmšķietamo formālo juridisko pamatojumu un samērīgumu starp pušu tiesiskajām interesēm, lūgums nodrošināt prasību apmierināts.

Par minēto tiesneša lēmumu protestu Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departamentam iesniedzis Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurors, lūdzot lēmumu par prasības nodrošinājumu atcelt un nodot lietu jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai citā sastāvā. Virsprokurors protestā norādījis, ka lēmumu par prasības nodrošinājuma piemērošanu tiesnesis pieņēmis formāli, neveicot prasības pirmšķietamā juridiskā pamatojuma padziļinātu izpēti. Izvērtējot strīdam piemērojamos Civillikuma noteikumus, virsprokurors secinājis, ka tiesiskās sekas pasūtītāja nepamatotas atkāpšanās gadījumā varētu būt tikai pienākums samaksāt  uzņēmējam kompensāciju par izmaksām un zaudējumiem, taču uzņēmējam nav subjektīvo tiesību prasīt pielaidi pie darbu izpildes.

Senāts atzīst, ka pirms izvērtēt saņemto protestu pēc būtības jāpārbauda tā pieņemamība. Atsaucoties uz Satversmes tiesas judikatūru, Senāts norāda, ka protesta institūts Civilprocesa likumā ir veidots kā galīgais tiesību aizsardzības instruments – papildu garantija gadījumā, kad nav citu tiesību aizsardzības līdzekļu.

Turpretim gadījumā, kad tiesa ir apmierinājusi lūgumu nodrošināt prasību, atbildētājam šāds cits (alternatīvs) tiesību aizsardzības līdzeklis pastāv, proti, saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem atbildētājs ir tiesīgs prasīt prasības nodrošinājuma atcelšanu. Turklāt, ja pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu tiktu noraidīts, tad atbildētājam saglabājas tiesība šo lēmumu pārsūdzēt augstākā tiesu instancē, iesniedzot blakus sūdzību.

Senāts līdz ar to secina, ka pēc būtības nepastāv Civilprocesa likumā paredzētais priekšnoteikums  protesta iesniegšanai un tā pieņemšana ir atsakāma.

Komentējot senatoru kolēģijas pieņemto lēmumu, tās sastāvā esošais Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs norāda: „Konkrētajā lietā Senāts nevērtēja virsprokurora protesta argumentus pēc būtības, jo likums neparedz iespēju par šādiem tiesneša lēmumiem iesniegt protestu. Prokurora protests civilprocesā ir paredzēts kā pēdējais tiesību aizsardzības līdzeklis, kad citi nav pieejami. Šajā gadījumā atbildētājam savu tiesību aizsardzībai ir nodrošināta gan iespēja prasīt prasības nodrošinājuma atcelšanu, gan negatīva lēmuma gadījumā – pārsūdzēt to augstākā tiesu instancē, kas šajā gadījumā ir apgabaltiesa. Līdz ar to protestam nav juridiska pamata.”

4
2
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jaunumi
13. Decembris / 10:26
Tiesu prakses apkopojums politiski represēto personu jautājumos
13. Decembris / 10:22
Tieslietu ministrs informē OECD vēstniekus par reformām tieslietu sistēmā
13. Decembris / 09:33
Administratīvās atbildības likums stāsies spēkā 1. jūlijā
13. Decembris / 09:31
Satversmes tiesa izbeidz tiesvedību lietā par normām, kas noteica kritērijus, pēc kuriem vērtējama zinātnieka zinātniskā darbība, lemjot par eksperta tiesību piešķiršanu
13. Decembris / 09:29
Valsts prezidents tiekas ar zvērinātu tiesu izpildītājiem
1 komentāri
AUTORU KATALOGS