Pirmdien, 30. martā, tieslietu ministrs Jānis Bordāns piedalījās Tieslietu padomes sēdē, kur tika uzklausīts vienīgais pretendents uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatu.
Saskaņā ar likumā noteikto kompetenci Tieslietu padome uzklausa amata kandidātus un par viņiem sniedz viedokli Austākās tiesas plēnumam, kas rosinās Saeimai apstiprināt amatā piemērotāko Augstākās tiesas vadītāju.
J. Bordāns: “Lai gan Tieslietu padomes sēdes ir atklātas, sabiedrībai netika nodrošināta iespēja sekot līdz pretendenta uzklausīšanai un iztaujāšanai. Tieslietu padomes sēde notika attālināti, tomēr mūsdienu tehnoloģijas ļauj sabiedrībai piedalīties arī šāda formāta apspriedēs, kā to ir pierādījusi Ministru kabineta pieredze. Diemžēl Tieslietu padomes vadītājs, neskatoties uz Tieslietu ministrijas gatavību sniegt nepieciešamo tehnisko atbalstu, sabiedrībai šādu iespēju šajā nozīmīgajā padomes sēdē nenodrošināja.”
Augstākās tiesas priekšsēdētāja amats ir augstākais amats tiesu varas hierarhijā. Vienlaikus AT priekšsēdētājs ir Tieslietu padomes priekšsēdētājs – viņš vada Tieslietu padomes darbu, sasauc Tieslietu padomes sēdes un nosaka to darba kārtību.
J. Bordāns: “Kandidātu savstarpēja atklāta un godīga konkurence ir priekšnoteikums, kas nodrošina piemērotākā kandidāta izvēli. Diemžēl no 35 Augstākās tiesas senatoriem uz šo amatu pieteicies ir tikai viens kandidāts, tādējādi pilnvērtīga konkurence faktiski nav iespējama.” Konkurences trūkums uz augstāko tiesu varas amatu var veicināt sabiedrības šaubas par piemērotākā kandidāta izraudzīšanos, konkurences nozīmi uzsver J. Bordāns.
Tas liek uzdot jautājumu, vai nepieciešamas izmaiņas AT priekšsēdētāja atlases un iecelšanas kārtībā. “Jau tagad redzams, ka TM rosinātie un Saeimā pieņemtie Prokuratūras likuma grozījumi un jaunā ģenerālprokurora atlases kārtība ir devusi pozitīvu rezultātu – pēc publiski pieejamās informācijas uz šo amatu varētu pretendēt vairāki kandidāti,” uzsver tieslietu ministrs.
