Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

AFIŠA

25. Novembris 2020 / 15:07

Nērika Lizinska aizstāvēs promocijas darbu par valsti kā starptautiska šķīrējtiesas līguma pusi

Latvijas Universitātes (LU) Tiesību zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē 2020. gada 4. decembrī Nērika Lizinska aizstāvēs promocijas darbu "Valsts kā starptautiska šķīrējtiesas līguma puse" starptautisko tiesību apakšnozarē zinātnes doktora grāda (Ph.D.) tiesību zinātnē iegūšanai. Darbs izstrādāts LU asociētās profesores Dr. iur. Ingas Kačevskas zinātniskā vadībā.

Pētījuma nozīme

Valstis, tāpat kā komersanti, starptautiskos komerciālos strīdus izskata starptautiskajās šķīrējtiesās. Starptautiska komerciāla strīda risināšanai starp valsti un komersantu tiek pielīgta starptautiskā šķīrējtiesa, kā rezultātā starptautiskie komercšķīrējtiesu procesi, kur valsts ir puse, kļuvuši par nemainīgu aktualitāti. Apstāklis, ka tieši valsts ir tiesību subjekts, kas noslēdzis starptautisko šķīrējtiesas līgumu, praksē ir saistāms ar virkni būtiskiem problēmaspektiem, kas ietekmē tiesiski noslēgtu šķīrējtiesu līgumu izpildi, starptautisko šķīrējtiesu procesu norisi un no tiem izrietošās tiesiskās sekas.

Pirmkārt, nepastāv skaidrs tiesiskais regulējums jautājumos par valsts noslēgtu starptautisku šķīrējtiesas līgumu kopsakarā ar nacionālā un starptautiskā tiesiskā regulējuma mijiedarbības nošķiršanu, kā rezultātā rodas pretrunīga tiesu prakse šajos jautājumos. Otrkārt, teorijā pastāv vairākas fragmentāras pieejas, kā noteikt, kurš tiesību subjekts un kādā apjomā ir tiesīgs noslēgt starptautiskos šķīrējtiesas līgumus, taču neviena no tām nav dominējošā un nesniedz detalizētu un vienotu skaidrojumu tam, pēc kādām tiesību normām tiesību piemērotājam būtu jāvadās, lai izvērtētu attiecīgā tiesību subjekta noslēgtā šķīrējtiesas līguma spēkā esamību. Treškārt, lai arī valsts, noslēdzot starptautisku privāttiesisku līgumu, faktiski darbojas komersanta “lomā”, un līdz ar to starptautiskais šķīrējtiesas process, kur viena no pusēm ir valsts un otra komersants, būtu maksimāli pielīdzināms tiem gadījumiem, kad starptautiskais šķīrējtiesas līgums noslēgts komersantu starpā, jāņem vērā, ka valstij kā suverēnam piemīt virkne tiesību instrumentu, ko tā var izmantot, lai ietekmētu šādus procesus. Tādējādi bija nepieciešams izvērtēt pastāvošo praksi starptautisko komerciālo līgumu ar šķīrējtiesas klauzulu, kur valsts ir puse, noslēgšanā un izpildē, identificējot problemātiku, tās cēloņus un sniedzot praktiski piemērojamus secinājumus un atziņas, kā pilnveidot un uzlabot esošo pieeju.

Pēc Latvijas atrunas pie 1961. gada Eiropas konvencijas par Starptautisko komercšķīrējtiesu atsaukšanas, Latvijas valsts ir tiesīga bez ierobežojumiem noslēgt starptautiskos šķīrējtiesu līgumus, tātad būt gan atbildētājs, gan arī prasītājs starptautiskajos šķīrējtiesu procesos. Tas nozīmē, ka šodien nepastāv nekādi juridiskie ierobežojumi attiecībā uz valsts un pašvaldību tiesībām noslēgt šķīrējtiesas līgumus starptautiskajā līmenī. Taču valsts negatīvā tiesu prakse starptautiskajos šķīrējtiesas procesos un šo procesu pārstāvībā, kas konstatējama jau pirms minētās atrunas atsaukšanas, deva pamatu veikt padziļinātu analīzi par šiem aspektiem, jo īpaši tādēļ, ka Latvijas tiesību zinātnē daži autori ir analizējuši tikai atsevišķus aspektus, taču padziļināti pētījumi tieši par valsts tiesībām noslēgt starptautiskus šķīrējtiesas līgumus nav veikti.

Pētījuma galvenā būtība

Promocijas darbā ir detalizēti izvērtētas valstu tiesības noslēgt starptautiskos šķīrējtiesu līgumus, šāda tiesiskā regulējuma būtība un attīstība.

Atbilstoši izvēlētajai struktūrai, darbā atspoguļoti visi posmi, kur praksē ir konstatējama valstu tiesību noslēgt starptautiskos šķīrējtiesu līgumus analīze. Izvērtēti jēdzieni “valsts” un “publisko tiesību juridiskā persona” un veidi, kā identificēt attiecīgo tiesību subjektu, kas noslēdzis šķīrējtiesas līgumu. Darbā ir pētīts tiesiskais regulējums, kas nosaka valstu tiesības noslēgt šķīrējtiesas līgumus nacionālā un starptautiskā līmenī, to mijiedarbību un atšķirības, kā arī vērtēts teorijā pastāvošo jēdzienu tvērums (“capacity”, “subjective arbitrability”) šo tiesību noteikšanai. Balstoties uz tiesu prakses analīzi, ir veikts apkopojums par valstu pielietotajām metodēm un argumentiem, identificējot, kā praksē tiek apstrīdēta šķīrējtiesas līguma spēkā esamība. Darbā arī secināts, kā šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanas un izpildes fāzē tiek interpretēta 1958. gada Ņujorkas konvencija par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildi tajos gadījumos, kad valsts ir šķīrējtiesas līguma puse. Pamatojoties uz veikto analīzi, konstatēta pastāvošās prakses problemātika attiecībā uz šķīrējtiesas līguma, kur viena no pusēm ir valsts, interpretāciju un efektivitāti, piedāvāti konkrēti risinājumi tās novēršanai. Papildus tam vērtēts valsts imunitātes institūts un pastāvošie principi, valsts noslēgta starptautiska šķīrējtiesas līguma kontekstā, secinot, kā izvērtējama valsts atteikšanās no valsts ierobežotās imunitātes pret sprieduma izpildi praksē.

Autore secina, ka Latvijā būtu nepieciešams attīstīt tiesisko regulējumu un uzlabot pastāvošo praksi jautājumā par Latvijas valsts pārstāvību starptautiskajos komercšķīrējtiesu procesos, tai skaitā par atbildības sadalījuma aspektiem, kas iziet no šādiem procesiem.

Pētījuma novitāte

Nērikas Lizinskas izstrādātajam promocijas darbam ir zinātniskā novitāte, kas izpaužas izvirzītajos teorētiska un praktiska rakstura secinājumos, tādējādi veicinot mūsdienu starptautiskajām tiesībām atbilstošu pieeju jautājumā par valsts noslēgtu starptautisku šķīrējtiesas līgumu. Darbā ir sniegts zinātniskais pamatojums, kādēļ teorijā pastāvošie jēdzieni tikai fragmentāri spēj nodrošināt valsts tiesību noslēgt starptautiskos šķīrējtiesas līgumus nacionālajā un starptautiskajā līmenī nošķiršanu, kā arī autore ir izstrādājusi savu pieeju.

Autore izdara secinājumus par starptautiskās komerciālās šķīrējtiesas tiesību teorijas un tiesiskā regulējuma pilnveidošanu, sniedz praktiskas atziņas kā novērst riskus un nodrošināt starptautisko privāttiesību principu ievērošanu un harmonizāciju ar praksi valsts noslēgta starptautiska šķīrējtiesas līguma gadījumā, kā arī piedāvā priekšlikums, izvirzot jaunus jēdzienus, koncepciju un metodoloģiskas vadlīnijas valsts pārstāvības organizēšanā.

Zinātniskā grāda pretendentes N. Lizinskas darbu recenzē  Latvijas Universitātes docents Dr.iur. Jānis Pleps, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Dr. iur. Jānis Grasis un Vācijas šķīrējtiesas institūta (The German Arbitration Institute) pētniece Dr.iur. Erica Stein.

Promocijas darba aizstāvēšana notiks 2020. gada 4. decembrī, plkst. 12.00 LU Tiesību zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē tiešsaistē MS Teams platformā.

Ar darbu var iepazīties Latvijas Universitātes daudznozaru bibliotēkā (Raiņa bulvārī 19, 203. telpā, 2. stāvā).

Lūdzam interesentus reģistrēties dalībai sēdē līdz 2020. gada 1. decembrim, rakstot uz e-pastu agnese.steinberga@lu.lv

7
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jaunumi
22. Janvāris / 15:16
Noslēgusies Ekonomisko lietu tiesas tiesneša amata kandidātu atlases ceturtā kārta
22. Janvāris / 13:17
Disciplinārtiesa negroza lēmumu par amatalgas samazināšanu tiesnesei
22. Janvāris / 12:36
Efektīvāk vērsīsies pret autortiesību pārkāpumiem digitālajā vidē
22. Janvāris / 10:04
Aicina juristus piedalīties aptaujā par profesionālās informācijas avotiem
21. Janvāris / 21:47
Līdz 7. februārim pagarina drošības pasākumus Covid-19 ierobežošanai
AUTORU KATALOGS