No 14. jūlija līdz 16. jūlijam, Brdo, Slovēnijā, notika Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes neformālā sanāksme, kurā piedalījās iekšlietu ministre Marija Golubeva. Sanāksmē diskutēja par jauno tehnoloģiju iespējām cīņā ar noziedzību, jauno Migrācijas un patvēruma paktu, kā arī jauno Šengenas stratēģiju.
"Šī bija nozīmīga sanāksme gan Latvijas, gan Eiropas Savienības kontekstā. Jautājumi par to, kā samērot pilsoņu brīvības, tajā pašā laikā stiprinot tiesībsargājošo iestāžu spēju cīnīties pret noziegumiem digitālajā telpā skar visas valstis. Mūsdienās lielākajai daļai noziegumu ir arī digitālā komponente, nereti tie nav piesaistāmi vienai valstij un skar plašāku valstu loku. Tieši tikpat svarīgs ir arī jautājums par kopējo robežu aizsardzību, jo īpaši Latvijai, kas sargā Eiropas Savienības austrumu robežu," atzina M.Golubeva.
Šī gada 21. aprīlī Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar Regulas priekšlikumu par mākslīgo intelektu. Diskutējot par izaicinājumiem cīņā pret noziedzību digitālajā telpā, ministre uzvēra - jaunajam regulējumam jāspēj nodrošināt balansu starp cilvēku tiesībām uz privātumu, vienlaikus neapdraudot tiesībsargājošo iestāžu spēju efektīvi veikt savus pienākumus, novēršot šāda veida noziegumus.
Sanāksmes gaitā Slovēnija informēja par saviem plāniem turpmākajā darbā ar Migrācijas un patvēruma paktu. Latvijas skatījumā nozīmīga loma ir prevencijai – plūsmu apturēšanai un novēršanai, efektīvai atgriešanas politikai un ārējās robežas pārvaldībai.
Noslēgumā dalībvalstis diskutēja par turpmākajiem pasākumiem Šengenas zonas stiprināšanai. Eiropas Komisija ierosināja dažādus pasākumus pilnībā funkcionējošai un daudz izturīgākai Šengenas zonai.
Eiropas Komisijas un dalībvalstu pārstāvji bija vienisprātis par to, ka Šengenas zona bez iekšējām robežām ir viens no lielākajiem Eiropas integrācijas sasniegumiem un tam ir būtiska nozīme Eiropas Savienības vienotā tirgus funkcionēšanā.
