2024. gada 26. martā aizvadītajā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē atbalstu neguva ģenerālprokurora piedāvātie grozījumi Krimināllikumā, kas paredz papildināt Krimināllikumu ar jaunu 211.1 pantu “Aizliegta vienošanās publiskā iepirkuma procedūrā” un 211.2 pantu “Personas atbrīvošana no kriminālatbildības par aizliegtu vienošanos publiskā iepirkumā un piespiedu ietekmēšanas līdzekļa nepiemērošana juridiskai personai.”
Prokuratūra, veicot izmeklēšanas uzraudzības, kriminālvajāšanas un valsts apsūdzības uzturēšanas funkcijas konkrētos kriminālprocesos, tika konstatējusi nepieciešamību grozījumiem Krimināllikumā nolūkā novērst ar korupciju saistītas darbības valsts un privātajā sektorā un efektivizēt izmeklēšanu par krāpnieciska rakstura noziedzīgiem nodarījumiem publiskos iepirkumos.
Aizliegta vienošanās saskaņā ar Konkurences likumu ir konkurenci ierobežojoša darbība. Tās mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, kas, savukārt, nereti noved pie mākslīgi sadārdzinātiem publiskiem iepirkumiem, kas publisku personu gadījumā nozīmē valsts budžeta līdzekļu prettiesisku, neefektīvu izlietojumu.
Uzraudzīt, kā tiek ievērots tirgus dalībnieku dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas un vienošanās aizliegums, ir viens no Konkurences padomes uzdevumiem. Konstatējot šādus pārkāpumus, Konkurences padomes kompetencē ir lemt par piemērojamo sodu, bet atbilstoši normatīvajam regulējumam tā var sodīt tikai juridisku personu. Fiziska persona, kas ir aizliegtā vienošanās procesā iesaistīta dalībniece un faktiski veikusi darbības, kas noved pie aizliegtas vienošanās publiskā iepirkumu procedūrā, sodīta netiek. Izprotot, ka likumu pārkāpj juridiska persona, bet faktiskās darbības veic tieši fiziska persona, ģenerālprokurors saskatīja grozījumu nepieciešamību Krimināllikumā, lai būtu iespējams saukt pie atbildības un sodīt arī fizisku personu.
Izskatot jautājumu Tieslietu ministrijas pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā, kā arī konsultējoties ar Konkurences padomi, Finanšu ministriju un Iepirkumu uzraudzības biroju, Ģenerālprokuratūrā tika sagatavoti un Saeimas Juridiskajā komisijā iesniegti priekšlikumi Krimināllikuma 211.1 un 211.2 panta redakcijām.
Tajos piedāvāts noteikt kriminālatbildību par trim, Ģenerālprokuratūras ieskatā, viskaitīgākajiem aizliegtas vienošanās publiskā iepirkuma procedūrā veidiem, kas apdraud ne tikai godīgu konkurenci, bet arī valsts un pašvaldību budžetus, t. i., nodokļu maksātāju naudu, kas tiek nelietderīgi izlietota iepriekš sarunātos iepirkumos, proti, (1) aizliegta vienošanās par būtiskiem publiskā iepirkuma pieteikuma vai piedāvājuma nosacījumiem; (2) aizliegta vienošanās par dalības noteikumiem; (3) aizliegta vienošanās par pieteikuma vai piedāvājuma neiesniegšanu publiskajā iepirkumā.
Minētajā komisijas sēdē viedokli pret iecerēto grozījumu tālāku virzību izteica Ekonomikas ministrijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas darba devēju konfederācijas, kā arī Ārvalstu investoru padomes pārstāvji, pēc kuru uzklausīšanas Juridiskās komisijas deputāti lēma neatbalstīt ģenerālprokurora piedāvātos grozījumus.
“Tiesībaizsardzības iestādēm ir jābūt efektīviem līdzekļiem, lai pretdarbotos negodīgai rīcībai. Publiski iepirkumi ir ar augstu korupcijas risku. Iepriekš sarunātie iepirkumi kropļo godīgu uzņēmējdarbību, nodara kaitējumu valsts budžetam, ierobežo iespēju valsts līdzekļus virzīt sabiedrības vajadzībām, zūd iepirkuma jēga un tikai atsevišķa sabiedrības daļa prettiesiski iegūst līdzekļus savu personisko vajadzību apmierināšanai. Valstij ir pienākums nodrošināt efektīvu mehānismu, kas nepieļautu sabiedrības līdzekļu neefektīvu, prettiesisku vai negodīgu izlietošanu. Prokuratūra turpinās rīkoties, lai pārliecinātu deputātus par nepieciešamo regulējumu efektīvai netaisnīgas rīcības apkarošanai,” norāda ģenerālprokurors Juris Stukāns.