Senāta Krimināllietu departaments 25. aprīlī atstāja negrozītu apgabaltiesas lēmumu daļā, ar kuru apsūdzētais notiesāts par uzbrukumu varas pārstāvim sakarā ar tā likumisku dienesta darbību, piespriežot brīvības atņemšanu uz 1 gadu. Savukārt daļā, ar kuru apsūdzētais notiesāts par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, vadot transportlīdzekli narkotisko vielu ietekmē, kā rezultātā cietušajam nodarīts smags miesas bojājums, apgabaltiesas pieņemtais lēmums atcelts un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai.
Atbilstoši zemākas instances tiesas konstatētajam policists saņēma informāciju, ka persona Rīgā vada automašīnu, iespējams, atrodoties narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē. Pamanījis aizdomīgo transportlīdzekli, viņš uzsāka sekošanu, pa skaļruni vairākkārt dodot rīkojumu apstāties. Automašīna apstājās, bet tālākajiem policista likumīgajiem rīkojumiem tās vadītājs nepakļāvās. Brīdī, kad policists centās šoferi izsēdināt no automašīnas, vīrietis uzsāka strauju kustību likumsarga virzienā, apdraudot valsts varas pārstāvja veselību un dzīvību, un pakaļdzīšanās turpinājās. Arī braucot pa Ogres pilsētas teritoriju šoferis ilgstoši nepakļāvās policistu prasībām, kā arī pārkāpa ātrumu, visbeidzot strauji bremzēja, izraisot sadursmi ar aizmugurē braucošo policijas motociklu. Motocikla vadītājs guva smagus miesas bojājumus, kas bīstami dzīvībai.
Apsūdzētais apgalvoja, ka viņam bijis nodoms izvairīties no aizturēšanas, nevis uzbrukt policistam. Apgabaltiesa šai sakarā ir atsaukusies uz Senāta judikatūrā paustajām atziņām un norādījusi, ka nav izšķirošas nozīmes iemeslam, kādēļ apsūdzētais centies izvairīties no aizturēšanas, bet gan viņa apzināti veiktajām darbībām, kas bija saistītas ar vardarbību. Senāts atzina, ka apsūdzētā kasācijas sūdzībā nav izklāstīti tādi argumenti, kas varētu būt par pamatu apgabaltiesas lēmuma atcelšanai attiecīgajā daļā.
Apsūdzētais iebilda, ka viņam inkriminētie pārkāpumi, tajā skaitā straujā bremzēšana, ir pamatota ar narkotisko vielu ietekmi, bet nav izvērtēti pieradījumi, kas attiecas uz to, kā viņa spēju adekvāti pārvaldīt situāciju uz ceļa un loģiski plānot savu rīcību ietekmēja šāviens galvā. Šai sakarā Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi visus lietā iegūtos pierādījumus to kopumā un savstarpējā sakarībā, atsevišķiem pierādījumiem iepriekš noteikusi augstāku ticamības pakāpi nekā pārējiem pierādījumiem, atsevišķus pierādījumus vispār nav vērtējusi, savukārt, vairāki atzinumi neatbilst lietā iegūtajiem pierādījumiem.
Senāta lēmums lietā Nr. SKK-13/2024 (11520050919).