“Pirms 20 gadiem bijām jaunpienācēji tiesu sistēmā, kas spēra pirmos drosmīgos soļus. Šodien mēs pilnvērtīgi ieņemam savu vietu Latvijas tiesu sistēmā,” administratīvās tiesas divdesmitgadei veltītajā svētku pasākumā 26. aprīlī sacīja Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa.
Raksturojot šodienas administratīvo tiesu, Veronika Krūmiņa norādīja – tā ir kā etalons, kādai būtu jābūt uz sabiedrību vērstai tiesai: ar cieņu pret cilvēku, ar pamatotiem nolēmumiem un tiesnešiem, kas nebaidās runāt gan par spriedumiem, gan diskutēt ar sabiedrību.
Mūsdienu administratīvā tiesa un tiesnesis ir Satversmes vērtību sargs. Veronika Krūmiņa norādīja: lai gan ne katrā spriedumā tas ir tieši ierakstīts, Satversme ir klātesoša katrā administratīvās tiesas nolēmumā. Tiesnesis nonāk pie racionāla un juridiski korekta lietas risinājuma, lūkojoties uz lietā izšķiramo jautājumu caur Satversmes un tās vērtību prizmu. Turklāt administratīvās tiesas ne tikai pašas ir piemērojušas Satversmi, bet 20 gadu laikā ir iesniegušas 114 pieteikumus Satversmes tiesā par tiesību normu atbilstību Satversmei.
Administratīvā tiesa ir arī Eiropas tiesa, un administratīvais tiesnesis ir Eiropas tiesnesis. Latvijas pievienošanās Eiropas Savienības tiesiskajai telpai notika vienlaikus ar administratīvo tiesu veidošanu, un tas bagātināja tiesas spriešanu ar Eiropas juridiskās tradīcijas dimensiju. Administratīvās tiesas palīdz saprast un izmantot Eiropas tiesības mūsu cilvēku ikdienā. Administratīvās tiesas 99 lietās ir vērsušās Eiropas Savienības Tiesā, lai uzdotu jautājumus par Eiropas Savienības tiesību interpretāciju.
Veronika Krūmiņa arī norādīja uz šodienas administratīvo tiesu izaicinājumu pamanīt trauslo robežu starp patiesu pamattiesību aizskārumu un konstitucionālo garantiju izmantošanu. “Populisms, kas arvien plašāk pārņem sabiedrību, parāda arī demokrātijas trauslumu, kad dažkārt personas, atsaucoties uz konstitūcijā garantēto tiesību un brīvību izmantošanu, vēlas panākt tādu darbību akceptu, kas būtībā ir mēģinājums vājināt demokrātiskas valsts pamatus,” norādīja Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja.
Par administratīvo tiesu veidošanas sākumu atmiņās dalījās Administratīvā procesa likuma iniciators un autors Egils Levits un Administratīvās apgabaltiesas pirmais priekšsēdētājs, tagad Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš. Viņš administratīvo tiesu izveidošanu vērtēja kā pavērsiena punktu un piemēru kvalitatīvām pārmaiņām tiesāšanās kultūras attīstībā. Savukārt jaunākās administratīvās tiesneses Lāsmas Lipkinas uzdevums bija prognozēt, kāda būs administratīvā tiesa un tiesnesis pēc 10 gadiem.
Administratīvās tiesas to divdesmitgadē sveica Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, uzsverot šo tiesu īpašo lomu cilvēka tiesību aizsardzībā. Arī Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna norādīja, ka 20 gadu laikā administratīvo tiesu darbs sekmējis valsts pārvaldes modernizēšanu un uzlabojis valsts attieksmi pret privātpersonām.
Administratīvās justīcijas simtgadē par administratīvo tiesu simbolu tika izraudzīts ceriņzieds. Ne tikai tā violetās krāsas dēļ, kas tradicionāli raksturīga administratīvo tiesību grāmatām, bet arī tādēļ, ka ceriņš simbolizē administratīvo tiesu garu – sargāt valsts pamatvērtības. Administratīvās tiesības ir cilvēku dzīvē klātesošas kā ceriņkrūmi latviešu māju pagalmos, un tāpat kā koši ziedoši ceriņi ik pavasari atver savus ziedus, arī administratīvās tiesas ir atvērtas jaunajam un gatavas izaicinājumiem. Divdesmitgades svētku pasākums apliecināja, ka administratīvo tiesu gars tiek saglabāts cauri laikiem.