Senāta Krimināllietu departaments 29. aprīlī atcēla Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru policijas inspektore tika notiesāta par dienesta viltojumu, bet viņas priekšniece – attaisnota.
Pirmstiesas kriminālprocesā policijas inspektorei un viņas priekšniecei ir celta apsūdzība par to, ka viņas, būdamas valsts amatpersonas, izdarīja dokumenta viltošanu un viltota dokumenta izmantošanu (dienesta viltojumu) mantkārīgā nolūkā, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Noziedzīgā nodarījuma aprakstā norādīts, ka apsūdzētās vienojās par mērķtiecīgu reidu plānu un ziņojumu izgatavošanu, kuros iekļautas patiesībai neatbilstošas ziņas par personām un noteiktu uzdevumu veikšanu ārpus noteiktā darba laika nakts stundās, apzinoties, ka reidi netiks organizēti. Ziņojumi kopā ar reidu plāniem nodoti iekļaušanai uzskaites tabulā, pamatojoties uz kuru reidu plānos minētās personas, arī priekšniece un inspektore, saņēma piemaksas par darbu nakts laikā.
Apgabaltiesa piekrita rajona tiesas atzītajam, ka inspektores darbības ir pārkvalificējamas, jo krimināllietas iztiesāšanas gaitā nav pierādīta priekšnieces piedalīšanās dokumentu viltošanā un viltotu dokumentu izmantošanā, kā arī nav apstiprinājies valsts apsūdzības viedoklis, ka noziedzīgais nodarījums būtu izdarīts mantkārīgu motīvu dēļ.
Senāts atzina, ka ir pieļauti būtiski Kriminālprocesa likuma pārkāpumi, kas noveduši pie nelikumīga nolēmuma.
Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesa savus atzinumus par priekšnieces attaisnošanu un inspektores notiesāšanu nav pamatojusi ar lietā iegūto pierādījumu izvērtējumu to kopumā un savstarpējā sakarībā. Tiesa nav izvērtējusi liecības par to, ka apsūdzībā norādītajos datumos reidos liecinieki nav piedalījušies un nezina, kāpēc reidu plānos un ziņojumos par reidu izpildi iekļauti viņu vārdi, kā arī reidu laikā, kuros liecinieki piedalījušies, nebija veiktas nekādas procesuālās darbības, priekšnieci reidos nav redzējuši. Tāpat tiesa nav izvērtējusi liecības par to, ka priekšniece deva rīkojumu padotībā esošajām amatpersonām – operatīvajiem darbiniekiem – sastādīt reida plānus, kuros pēc priekšnieces rīkojuma un saskaņojuma tika ierakstītas tās amatpersonas, kuras piedalīsies reidā, un ziņojumus par reidiem vienmēr pārbaudīja un akceptēja. Atzinumus par atsevišķu liecību ticamību tiesa izdarījusi, neizvērtējot šajos pierādījumos ietverto savstarpēji pretrunīgo informāciju, nav noskaidrojusi šo pretrunu iemeslus un nav pienācīgi pamatojusi, kurus no šiem pierādījumiem tā atzīst par ticamiem un kādu iemeslu dēļ. Senāta lēmums. Lieta Nr.SKK-16/2024 (11860007018)
